ANO drošības padome savā ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta 1.marta vakarā, visām valstīm, tai skaitā Krievijai, norāda ka atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību un vienlaikus aicina visas puses risināt politisko dialogu, vēsta Segodna.ua.
Tāpat arī ievērot starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus un starptautisko līgumu izpildi, tai skaitā 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai saistībā ar tās pievienošanos līgumam par kodolieroču neizplatīšanu Krievija, ASV un Lielbritānija garantē Ukrainas neatkarību, integritāti un drošību. Šādu ANO drošības padomes pozīciju darīja zināmu Lietuvas pārstāve ANO Rita Kazragiene.
"Sarunu laikā tika izteikts atbalsts Ukrainas teritoriālajai vienotībai un suverenitātei. Padome aicina uz politisko dialogu un uzskata, ka visiem "politiskajiem spēlētājiem" ir svarīgi saglabāt atturību," norāda Kazragiene.
"Diskusijas laikā mēs atgādinājām par pienākumiem pildīt daudzpusējās vienošanās ieskaitot 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai ,kā arī Ukrainas un Krievijas 1997. gada vienošanos, uzsvēra" Lietuvas pārstāve.
Vaicāta par gaidāmo starptautisko starpniecību Krimas jautājumā, R.Kazragiene teica, ka priekšlikums tikko saņemts un tālākā rīcība vēl jāapsver.
Ukraina ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē aicināja nekavējoties rīkoties, lai apturētu Krievijas agresiju Krimā, apsūdzot Maskavu ANO Hartas pārkāpšanā.
"Mēs aicinām Drošības padomi tagad darīt visu iespējamo, lai apturētu Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu," paziņoja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs.
Mēs aicinām visas ANO dalībvalstis izrādīt solidaritāti Ukrainas tautai, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti.Krievijas karavīri Ukrainas teritorijā ienākuši nelegāli, izrādot "agresiju pret valsti", un "viņu skaits pieaug ar katru nākamo stundu", viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstīja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut Krimā izmantot Krievijas karaspēku. Par to nobalsoja visi 90 klātesošie senatori.
Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.
1. martā virs Krimas slēgta gaisa satiksme un nobloķēti sauszemes ceļi, kas savieno Krimu ar kontinentu. Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs lūdza Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību miera nodrošināšanā.
Krievijas karavīru skaits Krimā palielināts par 6000 cilvēku. Militāristi bloķējuši administratīvās ēkās un armijas daļas.
Jāatgādina, ka naktī uz ceturtdienu bruņoti uzbrucēji ieņēma Krimas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pacēla virs tām Krievijas karogus. Pie Simferopoles tika pamanīti 40 bruņutransportieri un pienāca ziņas par Krievijas armijas papildspēku nosūtīšanu uz Krimu. Ukrainas mediji ziņoja, ka valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši vairāk nekā 10 Krievijas militārie helikopteri "Mi-24". Bruņoti uzbrucēji pārņēma Simferopoles un Sevastopoles lidostas.