Ukrainas Reģionālās partijas (RP) frakcija parlamentā atbalstījusi opozīcijas prasību nainīt valdību, vēsta Ukrainas mediji.
"Mēs Ukrainas premjerministram Azarovam šodien izvirzījām prasību par 90 % mainīt pašreizējo valdības sastāvu,'' paziņoja RP deputāte Anna Germane. Viņa gan nenorāda vai valdošās partijas deputāti piekrīt aicinājumam.
Germane savu paziņojumu izteica šodien pēc deputātu tikšanās ar ministru kabineta locekļiem. Iepriekš bija izskanējusi informācija, ka vismaz simts RP deputātu gatava balsot par valdības atstādināšanu.
Jāatgādina, ka Ukrainas opozīcija jau no decembra sākuma cenšas panākt valdības atkāpšanos un kārtējo cenšas atkal pacelt šī jautājumu izskatīšanu parlamenta sēdē.
Opozīcijas pārstāvis no partijas "Svoboda" Oļegs Tjagņiboks norādīja, ka ir savākti jau 182 deputātu paraksti (no 450). Viena balsošana, kas notika parlamentā jau cieta krahu, jo netika savāktas nepieciešamās 226 balsis, lai valdība atkāptos.
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs jau paziņojis, ka plāno izmaiņas valdībā, lai atlaistu vairākus ministrus, kas atbildīgi par asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES) nenoslēgšanu.
Janukovičs gatavojas atlaist trīs valdības ministrus. Visticamāk, amati būs jāpamet ekonomiskās attīstības ministram Igram Prasolovam, ārlietu ministram Leonīdam Kožaram, kā arī rūpnieciskās politikas ministram Mihailam Koroļenko. Iemesls ir šo ministru nespēja laicīgi informēt valdību par draudiem, kurus Ukrainas ekonomikai varētu nest asociācijas līgums ar ES.
Ļoti iespējams, ka šīs nebūs vienīgās izmaiņas valdībā. Tā kā šajā parlamenta darba sesijā otrreiz par neuzticības izteikšanu valdībai balsot nedrīkst, valdības gāšana pašlaik nav iespējama, ja vien to neizdara Viktors Janukovičs. Taču valdošās reģionu partijas pārstāvji pieprasījuši premjerministram Nikolajam Azarovam, lai valdība sastāvs tiktu izmainīts par 90%.
Ukrainas jautājums pirmdien tiks apspriests arī ES ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē. Pirms šīs tikšanās ES augstā pārstāve Ārlietās Ketrīna Eštone paziņojusi, ka Eiropas Savienība ir nopietni satraukusies par vairākiem Ukrainas vadības izteikumiem, taču ir gatava Ukrainai palīdzēt, arī sarunās par starptautisko finanšu institūtu aizdevumiem.
Eštone pauda cerību, ka krīzei Ukrainā nevajadzētu atstāt iespaidu uz Briseles un Maskavas attiecībām.
Krievijas Valsts domes ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs paudis viedokli, ka ES patiesais mērķis ir gāzt pašreizējo Ukrainas vadību. Vienlaicīgi Kremlis neizslēdz, ka tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu Kijevai.
Jau ziņots, ka svētdien kļuva zināms, ka ES ir atlikusi sarunas ar Ukrainas varas iestādēm par asociācijas līguma noslēgšanu. Kā paziņojis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, Ukrainas prezidenta un valdības vārdi un darbības attiecībā par asociācijas līgumu kļūst arvien atšķirīgāki. Pēc Fīles vārdiem, pašreizējiem argumentiem neesot nekādas saistības ar realitāti. Arī Eiropas Padomes prezidējošās valsts Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavičs norādījis, ka no Ukrainas puses ir nepieciešama skaidrība, jo tās prezidents vairākkārt uzsvēris, ka asociācija ar Eiropas Savienību ir pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.
Šāda nostāja tika pausta arī sarunu laikā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš solīja darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pilsoņiem iespējas piedalīties mierīgās protesta akcijās. Janukovičs arī atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainas eirointegrācijas kurss nav mainījies.
Svētdien Kijevā tika sagaidīti vairāki ārvalstu viesi, no kuriem ietekmīgākie bija ASV senatori Džons Makkeins un Kristofers Mērfijs. Uzrunājot eiromaidana dalībniekus, abi senatori solījuši pilnīgu amerikāņu atbalstu, norādot – gadījumā, ja atkārtosies spēka pielietošana pret protestētājiem, ASV var izskatīt iespēju ieviest pret Ukrainas amatpersonām sankcijas.
Svētdien Kijevas centrā pavadīta kārtējā mierīgā nakts. Aptuveni 7–8 tūkstoši cilvēku visas nakts garumā dziedājuši, dejojuši, sakopuši teritoriju un neiztrūkstoši katru stundu dziedājuši valsts himnu un skaitījuši lūgšanu.