Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens vai notiktu uzbrukums tās Zaporižjas atomelektrostacijai, tad radiācijas līmenis Latvijā joprojām būtu zems, tāpēc mūsu iedzīvotājiem šādā gadījumā nevajadzētu doties uz patvertnēm - tā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa arī norādīja, ka valsts iestādes ir sagatavojušas rīcības scenārijus gan šādiem, gan vietēja mēroga radiācijas riskiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Mēs esam analizējuši jau kopā 2022. gada šos iespējamos riskus, tajā skaitā iespējamos triecienus atomelektrostacijām, un esam konstatējuši, ka ietekme uz Latviju būtu niecīga - ņemot vērā, ka Ukrainas atomelektrostacijas ir samērā tālu no Latvijas.
Lielākais risks analizēts saistībā ar Zaporižjas atomelektrostaciju, bet pašlaik šī atomelektrostacija nedarbojas. Attiecīgi arī šis risks, ja notiek kaut kas šajā atomelektrostacijā, ir mazāks nekā, ja darbotos šie reaktori,” komentē Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
Latvija arī regulāri saņem Ukrainas un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras sniegto informāciju, kas notiek ar tās kodolspēkstacijām. Tikmēr ir pieaudzis riska līmenis no Baltkrievijas, kuras atomelektrostacijā sācis darboties arī otrais reaktors. Ja kādā Krievijas vai Baltkrievijas atomelektrostacijā būtu lielākas problēmas, tad radiācijas līmeņa pieaugumu uzrādītu mūsu pašu vai sabiedroto valstu mērīšanas stacijas.
Latvijā radiācijas līmeni uzrauga 20 monitoringa stacijas dažādos valsts reģionos. Vides uzraugi seko līdzi arī Igaunijas plāniem par mazāka apjoma atomelektrostacijas tapšanu - zināms, ka tā netikšot celta tuvu Latvijas robežai.