Ukrainas protestētāji sola akcijas turpināt, neraugoties uz milicijas draudiem

Ukrainas opozīcijas protestu kustības dalībnieki sola turpināt demonstrācijas galvaspilsētas Kijevas ielās un valdības ēku blokādi, neraugoties uz milicijas draudiem rīkoties apņēmīgi, lai panāktu tiesas sprieduma izpildi, ar kuru likts demonstrācijas izbeigt.

Valdības retorika ceturtdien atkal kļuva asāka. Premjerministrs Mikola Azarovs protestētājus nodēvējis par "nacistiem un noziedzniekiem", bet Kijevas milicijas priekšnieks Valērijs Mazans solījis "rīkoties apņēmīgi un bargi", ja protestētāji nepakļausies tiesas spriedumam un turpinās valdības iestāžu blokādi.

Tostarp protestētāji neizrāda nekādas piekāpšanās pazīmes. Tūkstošiem demonstrantu visu nakti pavadījuši protesta akcijās pilsētas ielās.

"Lai viņi nāk," sacīja 47 gadus vecais demonstrants Igors Vorkuta. "Šī ir miermīlīga revolūcija, šeit nav šauteņu."

Viena no redzamākajām protestu kustības aktīvistēm, populārā dziedātāja un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Ruslana vēl ceturtdien vakarā draudēja, ka sadedzināsies, ja demonstrantu prasības netiks izpildītas.

"Es jums godīgi saku, es sadedzināšos šajā Maidanā, ja nenotiks pārmaiņas. Es priekš sevis to esmu nopietni nolēmusi," runājot no mītiņa skatuves Neatkarības laukumā, kas tiek dēvēts arī par Maidanu, sacīja sašutusī mūziķe.

Viņa arī aicināja cilvēkus turēties kopā un nepadoties.

Ukrainas vicepremjers Sergijs Arbuzovs, kurš tiek uzskatīts par prezidenta Viktora Janukoviča tuvākā loka - tā dēvētās "ģimenes" - cilvēku, ceturtdien vakarā paziņoja, ka opozīcijas prasības pēc parlamenta un prezidenta ārkārtas vēlēšanām ir pilnīgi nepamatotas.

Tostarp opozīcija paziņojusi, ka svētdien Neatkarības laukumā rīko plašu protesta akciju - tautas asamblejas sanāksmi.

"Mūsu prasības - sodīt tos, kas ir vainīgi mierīgo iedzīvotāju piekaušanā 31.novembrī un 1.decembrī, krimināllieta pret iekšlietu ministru [Vitāliju] Zaharčenko, Azarova valdības demisija, pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanas, visu politieslodzīto atbrīvošana," teikts lielākās opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") paziņojumā.

21.novembrī Ukrainas valdība nolēma pārtraukt gatavošanos asociācijas līguma ar ES parakstīšanai. Šajā pat dienā, protestējot pret šo valdības soli, cilvēki pulcējās demonstrācijā Kijevas Neatkarības laukumā. Protesta akcijas turpinājās arī nākamajās dienās kā Kijevā, tā arī citās Ukrainas pilsētās.

Naktī uz 30.novembri milicija, pielietojot brutālu spēku, Kijevas protesta akcijas dalībniekus izklīdināja. Cietsirdīgā milicijas rīcība izraisīja šoku Ukrainas sabiedrībā, un protesta akcijas sākās ar jaunu spēku - vairs jau ne tikai pret valdības atteikšanos no integrācijas ar ES, bet arī pret milicijas brutalitāti un valsts vadību, kas šādas metodes atbalsta.

30.novembrī protesta demonstrācijās Kijevas centrā pulcējās 10-15 tūkstoši cilvēku, bet 1.decembrī - vismaz pusmiljons cilvēku.

Protesta akcijas Kijevā turpinājušās visu nedēļu. Arī piektdien Neatkarības laukumā jau pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.

Svarīgākais