Ukrainas kara 244. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:23]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 25. oktobrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:23. Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka mudinājusi ukraiņus, kas šobrīd atrodas ārzemēs, uz ziemas mēnešiem neatgriezties dzimtenē, jo Krievijas teroraktu dēļ tas var būt sarežģīti.

20:41. Ja krievi uzspridzinās Kahovkas hidroelektrostaciju (HES), Krima bez ūdensapgādes paliks 10-15 gadus, bet varbūt arī uz visiem laikiem, otrdien britu raidsabiedrībai "Sky News" sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

19:36. Latvijas valdība otrdien slēgtā sēdē atbalstīja "kustamās mantas" nodošanu bez atlīdzības Ukrainas Valsts robežsardzes dienestam. Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA nekomentēja, kāda palīdzība Ukrainai tiks nodota. Kopš kara sākuma Iekšlietu ministrija no savām rezervēm vairākkārt sniegusi dažādu praktisku palīdzību Ukrainas dienestiem. Savukārt Aizsardzības ministrija septembra sākumā paziņoja, ka kopš 24.februāra Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas uzbrukumu ir mērāms jau aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas apkopojušas ziedojumus vairāk nekā 15,7 miljonu eiro apmērā. Latvijas sniegtajā militārajā atbalstā iekļauti ieroči, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes "Stinger", bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela un citas preces.

19:14. Igaunija vēlas aizliegumu importēt naftas produktus no Krievijas ieviest agrāk un, ja to apstiprinās valdība, tāds aizliegums spēkā būs jau no decembra, laikrakstam "Postimees" teicis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības (ES) lēmumu par sankcijām Krievijai paredz, ka jēlnaftu un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas var no Krievijas ES var importēt līdz 5.decembrim, bet citu pārstrādāto naftas produktu imports var turpināties līdz 5.februārim ar nosacījumu, ka uzņēmumi līgumu par importu parakstījuši līdz 4.jūnijam.

18:00. Norvēģijas policija pirmdien Trumsē, valsts ziemeļdaļā, aizturējusi vīrieti, kas tiek turēts aizdomās, ka viņš ir Krievijas spiegs, otrdien vēsta sabiedriskā raidorganizācija NRK, atsaucoties uz valsts drošības dienestu PST. Aizdomās turamais bijis zinātnieks Trumses universitātē un uzdevies par Brazīlijas pilsoni, tomēr policija uzskata, ka viņš patiesībā ir Krievijas pilsonis, vēsta NRK. Vīrietis rada "draudus fundamentālajām nacionālajām interesēm" un no Norvēģijas jāizraida, raidsabiedrībai sacīja PST vadītāja Hedviga Mū.

16.43. Krievijas algotņu organizācijas "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins privātā sarunā ar prezidentu Vladimiru Putinu paudis nopēlumu Krievijas militārajai vadībai, apgalvojot, ka frontē manāma slikta pavēlniecība un nemākulīgas darbības, vēsta amerikāņu laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām.

16.25. Poltavas apgabalā izveidots jauns pretgaisa raķešu pulks, informēja Gaisa pavēlniecības " Austrumi " preses dienests.

15.37. Kremlis šogad plāno otrās kodolmācības Grom-ZMI, pirmās notika dažas dienas pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo portāls "Pravda.com.ua".

14.51. Vācija atvēlēs 20 miljonus eiro rezerves aprīkojuma iegādei Ukrainai, kas palīdzēs reaģēt uz Krievijas teroristu uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, ziņo portāls "Pravda.com.ua".

13.53. Krievijas uzbrukumos nodarīto elektroapgādes tīkla bojājumu dēļ visos Ukrainas reģionos otrdien uz vairākām stundām atslēgta elektrība. Uzņēmums "Ukrenergo" elektroapgādes ierobežojumus skaidroja ar nepieciešamību samazināt slodzi uz elektroapgādes tīklu un stabilizēt sistēmas.

12.55. Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paudis viedokli, ka Ukrainas atjaunošana darbs jāsāk nekavējoties. Kanclers norādīja, ka Ukrainas atjaunošana ir izaicinājums vairākām paaudzēm, bet arī iespēja modernizēt Ukrainas infrastruktūru. Šis uzdevums prasīs visas starptautiskās kopienas spēku, bet tā ir arī iespēja nākamajām paaudzēm, ja viss tiks izdarīts pareizi, sacīja Šolcs.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteicās, ka Krievijas nodarītais posts Ukrainā ir satricinošs, un Pasaules Banka postījumu apmēru aplēsusi uz 350 miljardiem eiro.

12.45. Krievi no Baltkrievijas teritorijas otrdien palaiduši Irānā ražotos uzbrukuma bezpilota lidaparātus "Shahed-136", un Kijevā, kā arī Kijevas apgabalā izsludināta gaisa trauksme, ziņo Ukrainas armijas preses dienests. Saskaņā ar Ukrainas armijas sniegto informāciju krievi no Baltkrievijas teritorijas palaiduši desmit dronus.

12.09. ASV apsver vecāko pretgaisa aizsardzības sistēmu HAWK nosūtīšanu no saviem krājumiem uz Ukrainu, lai palīdzētu tai aizsargāties pret Krievijas uzbrukumiem ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājušas divas ASV amatpersonas.

11.45. Rīgas 1.slimnīcas medicīnas māsa no Ukrainas nokārtojusi valsts valodas eksāmenu A1 līmenī. Medicīnas māsa Jūlija kopā ar ģimeni ieradusies no Sumu pilsētas, kas atrodas Ukrainas austrumos, taču tur palikuši viņas vecāki. Viņa slimnīcā sākusi strādāt šā gada 27.maijā, bet jau 6.oktobrī viņa nokārtojusi Latvijas valsts valodas prasmju pārbaudi, kas nepieciešama profesionālo pienākumu veikšanai, saņemot sertifikātu par nokārtoto A1 līmen

11.24. Krievija sava karaspēka atbalstīšanai kaujās Ukrainā arvien biežāk izmanto helikopterus, sūtot tos augsta rika misijās, secināts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta otrdien publiskotajā atskaitē.

Atskaitē teikts, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma Ukrainā zaudējusi vismaz 23 militāros uzbrukumu helikopterus "Ka-52 HOKUM" jeb vairāk nekā 25% no Krievijas Gaisa spēku aktīvās flotes, ko veido 90 "Ka-52 HOKUM" helikopteri. Zaudētie "Ka-52 HOKUM" veido gandrīz pusi no visiem helikopteriem, ko Krievija zaudējusi Ukrainā.

11.08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 68 420 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 480 iebrucēji, notriekta viena krievu lidmašīna un trīs helikopteri.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2611 tankus, 5321 bruņutransportieri, 1674 lielgabalus, 377 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 190 zenītartilērijas iekārtas, 271 lidmašīnu, 248 helikopterus, 1372 bezpilota lidaparātus, 350 spārnotās raķetes, 4054 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 149 specializētās tehnikas vienības.

10.03. Krievijas karaspēks pirmdien uz mērķiem Ukrainā izšāvis tikai divas raķetes, un tas varētu liecināt par raķešu un bezpilota lidaparātu krājumu izsīkumu, norādījuši ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, piebilstot, ka šādu triecienu efektivitāte Krievijas stratēģisko mērķu sasniegšanā ir zema.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs pirmdien paziņoja, ka Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu triecieni kritiskajai infrastruktūrai mazinās, jo Krievijas spārnoto raķešu krājumi ir vēl vairāk sarukuši.

09.24. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers otrdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā. Šteinmeiers ieradās Ukrainas galvaspilsētā ar vilcienu otrdienas rītā. Viņam vēlāk plānota tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šī ir Šteinmeiera pirmā vizīte Kijivā, kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, bet viņa trešais mēģinājums apmeklēt Kijivu.

08.07. Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā notriekusi trīs krievu helikopterus "Ka-52" un iznīcinājusi trīs pretinieka munīcijas noliktavas, ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs "Dienvidi". Likvidēti arī vismaz 40 iebrucēji, trīs krievu tanki, zenītraķešu iekārta "Osa", kā arī sešas cita veida bruņutehnikas un autotehnikas vienības. Berislavas rajonā notriekts izlūkošanas bezpilota lidaparāts "Orlan-10", bet Hersonas apgabalā - uzbrukuma drons "Shahed-131".

07.09. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien kritizējis Izraēlas neitrālo nostāju Ukrainas karā, uzskatot, ka Izraēlas līderu lēmums neatbalstīt Kijivu ir iedrošinājis Krieviju sadarboties ar Irānu militārajā jomā.

05.44. Krievijas Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, ir sarīkots sprādziens dzelzceļa posmā starp Novozibkovas un Zļinkas stacijām, ziņoja Krievijas mediji. Ziņu par sprādzienu apstiprināja arī Brjanskas apgabala gubernators. Tā dēļ vilcieni no Krievijas nevar nokļūt Baltkrievijā pa vienu no dzelzceļa atzariem.

02.56. 30 ASV kongresmeņi no Demokrātu partijas kreisā spārna pirmdien aicināja prezidentu Džo Baidenu sākt sarunas ar Krieviju par Ukrainas kara izbeigšanu.

01.00. Neatkarīgā tiešsaistes laikraksta "The Insider", pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" un Vācijas žurnāla "Der Spiegel" žurnālisti ir atraduši slepenu apakšvienību Krievijas Bruņoto spēku Galvenā skaitļošanas centra sastāvā un identificējuši 30 Krievijas kara inženierus, kuri notēmē raķetes uz Ukrainas civilajiem objektiem. Lielākā daļa šo kara inženieru ir jaunieši un jaunietes ar pieredzi informācijas tehnoloģiju jomā un pat datorspēļu izstrādē.

00.10. Krievija nedrīkst saasināt karu Ukrainā ar nepatiesiem apgalvojumiem, ka Kijiva plāno izmantot tā dēvēto "netīro bumbu", pirmdien brīdināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš pavēstīja, ka ir runājis ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu un Lielbritānijas aizsardzības ministru Benu Vollessu "par Krievijas nepatiesajiem apgalvojumiem, ka Ukraina gatavojas savā teritorijā izmantot netīro bumbu".

"NATO sabiedrotie noraida šo apgalvojumu. Krievija nedrīkst to izmantot kā ieganstu eskalācijai. Mēs joprojām esam nelokāmi atbalstot Ukrainu," tviterī raksta Stoltenbergs.

Kremlis pēdējās dienas izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina izstrādā "netīro bumbu".