Baltijas valstu valdībām, gatavojoties realizēt Eiropas platuma sliežu projektu "Rail Baltica", ir vairāk jāstrādā , lai nodrošinātu pietiekamu pieprasījumu gan no pasažieru, gan kravu transportētāju puses, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsver Eiropas starptautisko attiecību veidošanas tīkla "Fipra" pārstāvis Jans Ahlskogs.
Viņš skaidro, kas tas ir īpaši būtiski, lai ieguldījumi atmaksātos.
Tāpat viņš atzīst, ka, realizējot vērienīgus projektus, arī šo, vienmēr ir jautājums par naudu. Visām trim Baltijas valstu valdībām esot nepieciešams asignēt pietiekamus finanšu resursus, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu. Turklāt tām būtu jāpieliek lielākas pūles, lai novērtētu, cik "Rail Baltica" būs un cik var būt efektīvāks, sasaistoties ar jau esošajiem citiem dzelzceļu tīkliem reģionā.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.