2.lapa
gadu Jaunais Rīgas teātris noslēgs ar oriģināldramaturģiju. Ceturtdien, 15. decembrī, Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums «Kordēlijas zeme». Režisors Pēteris Krilovs.
Izrāde ir balstīta mūsdienīgās domās par Viljama Šekspīra lugu «Karalis Līrs», un tajā spēlē divi dažādu paaudžu aktieri - Guna Zariņa un Matīss Ozols.
Kāda pētniece Latvijā atklāj mītiskā karaļa Līra jaunākajai meitai Kordēlijai paredzētās zemes konkrētu atrašanās vietu. Lai tur nokļūtu, viņai jāpārliecina finansētāju eksperts.
Kas notiek cilvēkā, kad tiek izsisti pilnīgi visi pamati zem kājām? Kad cilvēks zaudē visus savus dzīves agrākos balstus un paliek pilnīgi neaizsargāts, eksistenciāli kails? Kad prāts atvadās, kas paliek tā vietā? Brīvība? Domājot par Viljama Šekspīra traģēdiju «Karalis Līrs», tieši prāta, neprāta un brīvības teritorija aktrisi Gunu Zariņu bija nodarbinājusi visvairāk. Un vēl pirms mēģinājumu sākuma viņa devās ekspedīcijā aiz polārā loka pa Karaļa taku Zviedrijas ziemeļos. Un, neskatoties uz ekstrēmajiem dabas apstākļiem - aukstumu, lietu un vētru, gājusi pa to tik ilgi, līdz «klusumā varēja sākt dzirdēt griežamies zemeslodi».
Atgriežoties Latvijā, Guna Zariņa sāka strādāt kopā ar aktieriem Matīsu Ozolu, Gerdu Lapošku un režisoru Pēteri Krilovu. Un viņi uzrakstīja paši savu lugu par mūsdienu Latvijas karali Līru - par gara darbinieci, kuras padziļinātie pētījumi šodien nav vajadzīgi un kurai savas eksistences nepieciešamība sabiedrībai vispār vēl ir jāpierāda. Latviešu kultūras pētnieces Vizmas Gūtmanes dzīve aizvien vairāk un vairāk tuvinās naktī, lietū un tumsā no kopējās dzīves izdzītajam karalim Līram, kura prāts «ir sācis klaiņot».
Šekspīra traģēdijas «Karalis Līrs» ģeniālos tekstus savienojot ar angļu dzejnieka metafiziķa Džona Donna meditācijām un mūsdienu dzīves reālijām, tapusi «Kordēlijas zeme». Luga, kas laikabiedrus mēģina vilkt ārā no sekluma un aicina doties uz «Lielajām šūpolēm».
«Lasot «Karali Līru», uzreiz sapratu, ka mani ļoti interesē viena tēma - neprāts. Kas notiek, kad cilvēks zaudē prātu? Kur viņš nonāk? Šī robežas šķērsošana - turp un atpakaļ. Un mūsu bailes no tā,» saka aktrise Guna Zariņa.
«Mūsdienu civilizācija visiem spēkiem cenšas likvidēt domas un pat izjūtas, kas saistītas ar nāvi. Un arī valoda ir novienkāršojusies, runājot par to. Mēs visi runājam diezgan līdzīgi. Mums nav spēcīgu izteiksmes līdzekļu, ar kuriem mēs apzīmējam savas izjūtas. Bet Šekspīram ir, Džonam Donnam ir. Viņu tēlainība paplašina mūsu pieredzi,» piebilst jauniestudējuma režisors Pēteris Krilovs.
Lugas «Kordēlijas zeme» autori - Pēteris Krilovs, Guna Zariņa, Matīss Ozols, Gerds Lapoška. Māksliniece - Kristīne Abika. Režisora asistents - Gerds Lapoška.
Tuvākās izrādes - 16., 17., 18. decembrī un 13., 14. 15. janvārī.
