2.lapa
Piektdien un sestdien, 28. un 29. oktobrī, pulksten 19.00 koncertzālē «Lielais dzintars» gaidāms Liepājas operas simtgades svinību lielākais notikums - uz skatuves diriģenta Imanta Rešņa (attēlā) vadībā mirdzēs starptautiskas radošās komandas veidotā Hektora Berlioza dramatiskā leģenda «Fausta pazudināšana».
Iestudējuma galvenos tēlus atveidos pasaules klases solisti, savukārt stāsta muzikālo ietvaru radīs Latvijas akadēmiskās un simfoniskās mūzikas profesionāļi.
Operas «Fausta pazudināšana» izvēle izvērtusies simboliska: 1922. gada septembrī Liepājas operu atklāja ar Šarla Guno operu «Fausts», un 100 gadu pēc šā notikuma svētki tiks atzīmēti ar šiem pašiem Gētes tēliem Berlioza versijā. Par diriģentu izraudzīts Liepājas simfoniskā orķestra kādreizējais mākslinieciskais vadītājs, Lielās mūzikas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Imants Resnis.
Uzvedums notiks Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars», kas tapa pēc Imanta Rešņa neatlaidīga rosinājuma, un šī būs tā svinīgā reize, kad maestro Resnis pirmoreiz diriģēs uz koncertnama skatuves.
«Viens no maniem mērķiem koncertzāles projektēšanas laikā bija paredzēt iespēju, ka tajā ik pa laikam varētu uzvest operu. Kaut arī skatuve nav milzīga operas uzvedumam, orķestrim ir bedre, lai to varētu realizēt. Fausta tēma mani vienmēr ir interesējusi dažādās izpausmēs. Savā laikā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esmu veidojis Fausta ciklu ar simfoniskajiem darbiem, arī citos projektos ar šo stāstu kaut kādā veidā esmu bijis saistīts. Eiropas teātra repertuāros tas ik pa laikam apgrozās, taču, cik man zināms, Latvijā ir bijuši vairāki koncertizpildījumi, bet kā operas uzvedums šis darbs uzvests reti - tas arī varētu būt viens no pamudinājumiem šo darbu iestudēt Liepājā,» atklāj iestudējuma mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Resnis.
Franču heroiskā romantisma ģēnija Hektora Berlioza «Fausta pazudināšana» pēc būtības ir opera par Fausta ilgošanos, Mefistofeļa kārdinājumu un Margeritas maldīšanos. Pats komponists to uzskatīja par vienu no saviem labākajiem veikumiem. Interesanti, ka tas tapis, komponistam esot garā ceļojumā - opuss dzima karietē, vilcienā, tvaikonī, krodziņā, dzīvoklī, kafejnīcā, Tileriju dārzā un sēžot uz Tempļa bulvāra ceļastaba.
Imanta Rešņa vadībā šo iespaidīgo stāstu izdziedās pasaules klases solisti: titullomā tenors Mikaels Spadačīni, kura uzstāšanās apvārsnis sniedzas no Eiropas līdz Buenosairesai un kurš ar lieliem panākumiem šo lomu dziedājis Zārbrikenē Franka Hilbriga režijā, un divi spoži Grācas operas solisti: Anna Bruļa kā Margerita un Tomass Esls kā Mefistofelis. Nelielo Brandera lomu dziedās Pavlo Balakins. Iestudējuma muzikālo ietvaru veidos Liepājas simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris «Intis» - koristi pārvērtīsies par zemniekiem, baznīcēniem, krogus gājējiem, gnomiem, silfīdām, studentiem, kareivjiem, maldugunīm, dēmoniem un debesu gariem.
Skatuviskumu šim notikumam piešķirs Vācijā un Austrijā augstu vērtētā režisore Huana Inesa Kano Restrepo un māksliniece Anna Heinrihsone, kuras pārziņā būs gan scenogrāfija, gan tērpi. Iestudējuma režija un scenogrāfija tiks veidota, inspirējoties no Raiņa un Aspazijas dzīves.
«Skatuves iekārtojumu veidoju minimālisma tradīcijās, kur simbolisms, grāmatas un gaisma tiek izcelti kā galvenie elementi, simbolizējot Fausta ilgošanos pēc apskaidrības, piepildījuma un varas. Kad koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons ieminējās, ka manas skices atgādina Raiņa studiju, es sāku pētīt to dziļāk. Man par pārsteigumu, pirmo reizi ieraugot Raiņa portretu, es sapratu, ka viņš ir reālās dzīves modelis Faustam - tāds, kādu es šo tēlu biju iztēlojusies, lasot J. V. Gētes darbu skolā. Tālāk savos pētījumos atklāju arī Aspaziju, un, izlasot Matiasa Knolla atdzejojumu vācu valodā dzejoļu krājumam «Sarkanās puķes», viņas spēcīgie dzejoļi man lika justies tā, it kā es lasītu Margeritas dienasgrāmatu. Atklājot to, ka Rainis sāka tulkot Gētes «Faustu», kamēr viņš atradās Liepājas cietumā, manī radās pārliecība: Berlioza «Fausta pazudināšana» atzīmēs ne tikai Liepājas operas simtgadi, bet arī godinās šos abus izcilos māksliniekus,» par iedvesmu iestudējuma veidošanā atklāj režisore Huana Inesa Kano Restrepo.
Berlioza «Fausta pazudināšanu» savulaik Rīgā diriģēja Nēme Jervi un Vladimirs Fedosejevs, vēlāk arī citi diriģenti, nesenākos laikos esam klausījušies šo lieldarbu festivālā «Francijas pavasaris» Patrika Sujo vadībā (2007) un Lielajā ģildē un koncertzālē «Cēsis» Vasilija Sinaiska vadībā (2016).
Šā gada rudenī aprit 100 gadu, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Jubilejas programmas turpinājumā no 28. oktobra līdz 15. janvārim koncertzāles «Lielais dzintars» mākslas telpā «Civita Nova» būs skatāma mākslas doktores Vēsmas Lēvaldes, Liepājas muzeja un Kristiana Brektes veidotā izstāde «Liepājas operai - 100», kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar dažādām vēstures liecībām.
Izstādes oficiālā atklāšana kopā ar tās veidotājiem gaidāma sestdien, 29. oktobrī, pulksten 17.00. Apmeklētāji varēs aplūkot operas kostīmu replikas, programmiņas un afišas, nošu partitūras, scenogrāfijas metus, foto liecības, mākslinieku sarakstes/vēstules un personīgos aksesuārus un dzirdēt audio ierakstus, piedāvājot plašāku priekšstatu par Liepājas operas bagātīgo vēsturi. Ekspozīcijā ietverti materiāli no Liepājas muzeja krājuma, Liepājas teātra arhīva, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī privātu arhīvu materiāli.
