Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 18. līdz 22. jūnijam

© Publicitātes foto

8.lapa

Zigmunda Skujiņa «Iznomātā valstība»

Publicitātes foto

Klajā nākusi Zigmunda Skujiņa grāmata «Iznomātā valstība», kurā apkopotas rakstnieka 21. gadsimta dienasgrāmatas.

«2020. gads iesākās ar ierobežojumiem un aizliegumiem. Ziņas reducējās uz saslimušo un mirušo skaitu. Es biju salikusi manuskriptu - tēva 21. gadsimta dienasgrāmatas, tas ir laiks «pēc Valdas». Steidzami gribējās savest kārtībā tēva mantojumu, jo katra diena ikvienam no mums varēja izrādīties pēdējā… Šogad nolēmu nelielā skaitā eksemplāru viņa dienasgrāmatās rakstīto saglabāt un izdot par spīti tam, ka 2021. gada sākumā esmu uz lapiņas uzrakstījusi - tēva piezīmes netiks publiskotas, vismaz tā iesaka tie, kas tās nupat izlasījuši… Sev par attaisnojumu izvēlos viņa citātu: «Svarīgi, lai mēs apzināmies, ka mums ir tiesības skatīties uz lietām ar savām acīm, diskutēt un brīvi izteikt savus uzskatus. Tagad vismaz viedokļi ir dažādi, un tas rosina dzīvību»,» par grāmatas tapšanu saka rakstnieka meita Inga Skujiņa.

Skujiņa piezīmju sakopojums un grāmata «Iznomātā valstība» ir loģisks turpinājums februārī, īsi pirms rakstnieka aiziešanas mūžībā, iznākušajai grāmatai «Burti lido, domas skan» - apjomā un saturā ļoti bagātai Zigmunda Skujiņa sarakstei ar vairāk nekā 50 kultūras cilvēkiem Latvijā un ārzemēs. Abas grāmatas tapušas, pateicoties Skujiņa ģimenes, draugu un talanta cienītāju finansiālam atbalstam un jau pašlaik nelielās tirāžas dēļ uzskatāmas par bibliogrāfiskiem retumiem. Grāmatu maketus veidojusi Inese Gura.

Grāmata «Iznomātā valstība», kuras redaktore ir Skujiņa ģimenes uzticības persona Anita Mellupe, ir interesanta ar to, ka tajā runā cilvēks, kurš savā dzīvē izticis bez viedtālruņa, kurš īsti nesaprata, kas ir «sociālie tīkli», kurš itin kā stāvēja atstatus no sabiedrības, kas, sasniedzot augstu temperatūru, vārījās un burbuļoja visā pasaulē. Rakstnieku konsultēja viņa sestais prāts un pieredze. Viņš piedzīvojis četru sistēmu nomaiņu - autoritārismu, fašismu, komunismu un autoritāru demokrātiju. Viņa diplomātijas un politkorektuma nenolīdzinātie spriedumi un konstatācijas bieži vien lidojuši pa priekšu smagnēji gausai oficiālai reakcijai, izraisot dusmas un klaigāšanu, tomēr pēc laika izrādoties pašsaprotami.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais