7.lapa
Par godu kamerorķestra «Kremerata Baltica» 25. jubilejai Nacionālā ierakstu kompānija «SKANi» laidusi klajā Gidona Kremera vadītā orķestra albumu «ppp». Šis nosaukums ir trīs Latvijas slaveno komponistu abreviatūra - tajā klausāma Pētera Plakida, Kristapa Pētersona un Georga Pelēča mūzika.
Albums digitālā un CD formātā pieejams klausītājiem 80 pasaules valstīs, kā arī lielākajās straumēšanas platformās.
Šo kamermūzikas albumu veido Pētera Plakida izjūtas smalkums un mīlestība pret detaļām, Kristapa Pētersona matemātiskā precizitāte un izsvērtība līdztekus transcedentāliem un mistiskajiem tēliem, kā arī Georga Pelēča melanholiskais sapņojums kopā ar dzīvespriecīgumu un brašumu.
«Mans ideāls - kalpošana mūzikai. Lai kādās formās tas izpaustos, es ar lielu prieku jūtos kā šīs kundzes kalps,» savulaik stāstīja Pēteris Plakidis. Albums ierakstīts 2021. un 2022. gadā Rīgas Skaņu ierakstu studijā un Latvijas Radio 1. studijā.
«Man ir prieks ar šo Kremerata Baltica albumu ne tikai nosvinēt mūsu 25 gadu jubileju, bet arī piedāvāt mūzikas mīļotājiem visā pasaulē skaņdarbus, kuri ir tapuši manā dzimtenē. Latvijas visradošākie komponisti ir saistīti ar mūsu orķestri un veltījuši tam brīnišķīgus darbus. Es ceru, ka tie iedvesmos mūsu klausītājus, un mēs šo mūziku uztversim kā «Kremerata Baltica» soli ceļā uz nākotni,» saka Gidons Krēmers, «Kremerata Baltica» mākslinieciskais vadītājs un solists kopš 1997. gada.
Pēteris Plakidis (1947-2017) ir lielākais mūzikas dzejnieks un interprets, kādu pazīstam latviešu komponistu vidū. Pēc biogrāfijas datiem - arī «visakadēmiskākais», jo, kopš pats sācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), tā arī no tās nav šķīries. Kompozīcijas klase, asistentūra, profesūra. Pētera Plakida devums ir īpašs, ne ar ko citu nesalīdzināms ne tikai viņa brīnumainā talanta dēļ, bet arī ar viņa pilnskanīgo, daudzpusīgo dzīvi mūzikā. Viņš iemiesoja mākslas brālības saites starp komponistu un interpretu, starp kameransambļa dalībniekiem, starp dzeju un mūziku, starp dzejniekiem un mūziķiem. Tās bija spēcīgākas par jebkuru konjunktūru. Viņš piederēja mūzikas «savējo» laikmetam, kur tikai talants un izpratne bija svarīgi. Pēteris Plakidis ir bijis «Kremerata Baltica» uzticams draugs un domubiedrs, veltījis skaņdarbu «Musica Jubilate» orķestra desmitajai gadadienai, bet 2003. gada Dziesmusvētkos Gidons Krēmers pirmais atskaņoja viņa «Brīvdabas mūziku» vijolei un simfoniskajam orķestrim. Viņa mūzika regulāri skan «Kremerata Baltica» festivālos.
Kristaps Pētersons (1982) dzimis 1982. gadā Valmierā. Mācījies JVLMA, ar augstāko novērtējumu ieguvis bakalaura grādu gan kontrabasa, gan kompozīcijas specialitātēs (2005) un maģistra grādu kompozīcijā (2007). Mācību laikā par izcilām sekmēm saņēmis Arnolda Šturma balvu un Tālivalda Ķeniņa balvu. Kopš 2005. gada Kristaps Pētersons ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis, kopš 2015. gada - «Kremerata Baltica» mūziķis un solists. Kristapa Pētersona mūzika atskaņota laikmetīgās mūzikas festivālos Latvijā. 2010. gadā Latvijas Radio kora ieskaņotais opuss «Mijkrēšļa dziedājumi» UNESCO rīkotajā Starptautiskajā kompozīciju konkursā «Rostrum» ieguva galveno balvu jauno komponistu kategorijā. Saņēmis «Autortiesību bezgalības balvu 2012» par simfonisko miniatūru «Šahs» kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un viņa opera-lekcija «Mihails un Mihails spēlē šahu» atzinīgi novērtēta ar «Latvijas Gāzes» Gada balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, kā arī ar «Lielo mūzikas balvu 2014» kategorijā «Gada uzvedums». Kopā ar māksliniekiem Krišu Salmani un Annu Salmani ieguvis arī Purvīša balvu par izstādi «Dziesma», kas aicināja pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto nacionālo vērtību sistēmu un lika skatītājam/klausītājam atbildēt uz jautājumu - vai tā atbilst arī 21. gadsimtam?
Georgs Pelēcis (1947) ir komponists un ievērojams mūzikas zinātnieks īpaši kontrapunkta teorijas un vēstures laukā, mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā un, klasesbiedra Gidona Krēmera pamudināts, turpinājis izglītību Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasē, kuru absolvē 1970. gadā. Pēc septiņiem gadiem viņš turpat beidz mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada pasniedz polifoniju JVLMA, kur 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Georga Pelēča galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga, ar ko saistīti viņa vairāk nekā 30 zinātniskie darbi. Viņa zinātniskais pētījums «Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas» (Dr. habil. art., 1990) guvis augstu novērtējumu pasaulē un atzīmēts ar medaļu Romas Starptautiskajā Palestrīnas centrā Itālijā 1993. gadā. Komponists Georgs Pelēcis ir savdabis ierastajā 20./21. gadsimta kultūras ainā. Viņa ideāls ir labskaņa un harmonija. Mūzikā dominē naivi dzīvespriecīgi un braši tēli, kas dzīvo līdzās melanholiskam sapņojumam. Ievērojams Georga Pelēča mūzikas interprets un daiļrades sūtnis pasaulē ir komponista jaunības draugs, vijolnieks Gidons Krēmers. Tieši viņam pieder nopelni Pelēča mūzikas nokļūšanai starptautiskā mērogā, sākot ar opusiem «Tomēr» (1994), «Tikšanās ar draugu» (2001), «Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es» (2001), «Plaukstošs jasmīns» (2007) u. c.
«Kremerata Baltica» ir Gidona Krēmera 1997. gadā dibinātais, «Grammy» balvu 2002. gadā un «Praemium Imperiale» 2009. gadā ieguvušais orķestris, kas uzskatāms par vienu no Eiropas spēcīgākajiem internacionālajiem ansambļiem. Centrālais elements «Kremerata Baltica» mākslinieciskajā personībā ir unikālo programmu izvēle, kas pārsniedz ierastās normas un īsteno daudzu ievērojamu komponistu pasaules pirmatskaņojumus. Arvo Perts, Gija Kančeli, Pēteris Vasks, Leonīds Desjatņikovs, Aleksandrs Raskatovs, Sofija Gubaiduļina un daudzi citi ir rakstījuši tieši orķestrim «Kremerata Baltica». Orķestris ir koncertējis vairāk kā 50 valstīs, 600 pilsētās un sniedzis vairāk kā 1000 koncertu visā pasaulē. Plašais un īpaši izvēlētais repertuārs ir klausāms arī vairākos desmitos mūzikas albumu. Daudzi no tiem saņēmuši augstus apbalvojumus. Mečislava Veinberga mūzikas ieraksts bija nominēts 2015. gada «Grammy» balvai, D. Šostakoviča klavierkoncerti, kas ierakstīts sadarbībā ar Annu Viņņicku, ieguva «ECHO Klassik 2016» balvu, Mečislava Veinberga 2. un 21. simfonijas ieraksts, kas tapa sadarbībā ar Birmingemas simfonisko orķestri un Mirgu Gražinīti-Tīlu, 2020. gadā ieguva «Gramophone» balvu. «Kremerata Baltica» mūziķi no Lietuvas turpināja mēģinājumus un atskaņoja koncertus Lietuvā, bet Latvijas dalībnieki uzstājās Latvijā un Igaunijā - tā radās «Kremerata Lithuanica» un «Kremerata Lettonica». «Kremerata Baltica» ir iespēja jaunajai paaudzei uzņemt sava mākslinieciskā vadītāja Gidona Krēmera bagāto, nesavtīgi dalīto pieredzi un iedvesmot mūzikas un kultūras dzīvi Baltijas valstīs.
