Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 5. līdz 11. martam

© Publicitātes foto

8.lapa

Dzenītis, Sareika un «Albion Quartet»

Publicitātes foto

Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotā 30. Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivāla koncertā sestdien, 5. martā, pulksten 18 Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» pirmo reizi izskanēs komponista Andra Dzenīša Otrā simfonija «Silts vējš», ko atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā.

Andris Dzenītis (attēlā) ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kas pārstāv bagātīgo un daudzpusīgo 70. gados dzimušo komponistu paaudzi. Komponista rokrakstā pārliecinoša kompozīcijas tehnikas pārvaldīšana rod balansu ar emocionāli dzīvu, ekspresīvu, dažkārt - skarbi atklātu vēstījumu.

Andra Dzenīša mūzika skan arī tādās koncertzālēs kā Leipcigas «Gewandhaus» un Bostonas «Symphony hall», taču zīmīgi, ka abas komponista simfonijas piedzīvo pirmatskaņojumu tieši Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» - autora pirmā simfonija «…mīlestība ir stiprāka. SINFONIA» tika pirmatskaņota 2018. gadā Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas interpretācijā.

Jaundarbam komponists iedvesmu smēlies, vērojot dabu garos pārgājienos gar Latvijas jūras krastu: «2020. gada rudenī ar kājām devos gar Latvijas jūras piekrasti. Viens no maniem sev pašam uzdotajiem uzdevumiem bija iegaumēt, iedomātā atmiņu līnijā savienot ikkatru liedaga līnijas izliekumu, pagriezienu, tāluma un ģeogrāfiskā novietojuma apziņu, faktūru maiņu zem kājām, smaržas, putnu sugas, laika apstākļus, apziņas un zemapziņas domas un atmiņas, kuras raisa katrs no līnijas punktiem. Ierakstīt un saglabāt to visu tādā kā atmiņas filmā. Kādā vēla, auksta rudens pievakarē visneparastākais sastaptais bija silts vējš - no kāpām uzviļņojošas pēkšņas silta, apņemoša vēja masas - sakrāla pasargātības, patvēruma, drošības sajūta. Tepat blakus jūrai - mainīgai, vēsai, brīžam skarbai, ļoti skaistai, tuvai.»

Darbu pie simfonijas Andris Dzenītis aizsācis gadā, kad kļuvis par Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendiātu. Strādājis pie tās, domājot par nezināmu nākotni, bet tad saņēmis Andra Pogas aicinājumu kļūt par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošo komponistu. «Simfoniju tad arī veltīju šiem maniem draugiem mūzikā.»

Šī koncerta programmā varēs baudīt arī Johannesa Brāmsa Vijolkoncertu, ko Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris izpildīs kopā ar izcilo latviešu vijolnieci Vinetu Sareiku.

Berlīnē dzīvojošā latviešu vijolniece ir pirmā vijole pasaulslavenajā un kritiķu augsti vērtētajā «Artemis Quartet», un nupat viņa pievienojusies vienam no Eiropas labākajiem simfoniskajiem orķestriem «Berlīnes filharmoniķi». Vinetas Sareikas starptautiskā karjera ar plašu vērienu sākās pēc 2009. gada, kad viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Kopš tā laika mūziķe kā soliste aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem un diriģentiem visā pasaulē un muzicē slavenās koncertzālēs no Kārnegija zāles Ņujorkā līdz Isumi zālei Osakā. 2010. gadā viņa ieguva arī Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā «Par izcilu interpretāciju».

«Brāmsa Vijoļkoncerts man ir viens no pašiem mīļākajiem skaņdarbiem, kuram ilgu laiku pietātes dēļ neuzdrošinājos ķerties klāt,» stāsta Vineta Sareika. «Šis darbs ir īpašs ar savu milzīgo iekšējo spēku, sirdi plosošo lirismu, bet arī ar to, ka tas nav rakstīts kā tipisks solokoncerts ar orķestra pavadījumu, kur solists var izrādīt savu virtuozitāti. Vijoles partija šeit ir pilnībā integrēta simfoniskajā skaņu rakstā. Šeit svarīgs ir tandēms, nepārtraukts dialogs, saskaņa ar orķestra mūziķiem, kaut kas ļoti tuvs kamermūzikai.»

Savukārt ceturtdien, 10. martā, pulksten 19 Zvaigžņu festivālā ar īpašu koncertprogrammu uzstāsies mūziķi no Lielbritānijas - «Albion Quartet».

Dzintara Jurgelaiša kamerzālē koncertzālē «Lielais dzintars» izskanēs izsmalcināts kamermūzikas koncerts, kur britu stīgu kvarteta izpildījumā skanēs Ludviga van Bēthovena, Antonīna Dvoržāka, kā arī Jāzepa Vītola mūzika.

«Albion Quartet» dibināts 2016. gadā. Tā sastāvā ir četri aizrautīgi, izcili britu mūziķi, kurus vieno ticība kamermūzikas spējai atstāt dziļu ietekmi uz cilvēku - gan mūziķi, gan klausītāju. Sastāvs uzstājies Francijā, Vācijā, Itālijā, Portugālē, Beļģijā, Nīderlandē un daudzviet Lielbritānijā. Šie mūziķi regulāri sniedz meistarklases arī skolās un ar klasisko mūziku iepazīstina bērnus, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav iespējas apmeklēt koncertus vai mācīties mūzikas instrumentu.

«Albion Quartet» mūziķu rīcībā ir slaveno itāļu meistaru Stradivāri un Gvarnēri izgatavotie izcilie stīgu instrumenti, uz kuriem Zvaigžņu festivālā tiks atskaņota pasaules klasiķu - Bēthovena un Dvoržāka mūzika, gan arī mūsu pašu Jāzepa Vītola Intermeco no Otrā stīgu kvarteta.

«Šī programma mums ir ļoti dārga; esam pavadījuši daudz laika, iedziļinoties Dvoržāka mūzikā. Līdz šim esam ieskaņojuši jau četrus viņa kvartetus, un Liepājā atskaņosim vienu no mūsu iecienītākajiem - Stīgu kvartetu Nr.13, pilnu sajūsmas, prieka un skaistu melodiju. Savukārt programmā iekļautais pēdējais no Bēthovena kvartetiem Op.135, bez šaubām, ir šedevrs. Mēs tik ļoti izbaudām tā četru daļu līdzvērtīgo mijiedarbību un ugunīgo dzīvīgumu. Tur ir gan neprāta mirkļi, gan tā pārpasaulīgi lēnā kustība. Ļoti ceram padarīt neaizmirstamu šo mūsu pirmo uzstāšanos Latvijā,» saka stīgu kvarteta mūziķi.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.