9.lapa
Piektdien, 18. februārī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā pulksten 19 izskanēs Latvijas Radio kora (LRK) koncertcikla «Sakrālie dziedājumi» jaunā programma.
Koncertcikls «Sakrālie dziedājumi»/«Canti sacri» jau daudzus gadus ir būtiska Latvijas Radio kora platforma, sērijā izskanējuši daudzi mūzikas meistardarbi. Šoreiz koncertā skanēs Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas «Pāvesta Marčello mesa» («Missa Papae Marcelli»), tā sabalsosies ar Johannesa Brāmsa un Aivena Mūdija opusiem, pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs «Sensus».
«Sakrālo dziedājumu» cikls ir Latvijas Radio kora atgriešanās pie Rietumu pasaules klasiskās kormūzikas pamatiem, ko Kaspars Putniņš uzskata par vienu no kora pamatuzdevumiem.
«Sakrālie dziedājumi jeb «Canti sacri» ir veltījums lielajiem, sakrālajiem sacerējumiem, visas koru plašās vēstures garumā, kuri dažādu iemeslu dēļ Latvijā neskan pārāk bieži,» saka Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš.
«Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā» (Rom. 12:2) - šie vārdi ir Krista Auznieka jaunā darba «Sensus» pamatā. Patiesa jēga ir tām lietām un notikumiem, kas mūs pārvērš, atjauno prātu, ienes gaismu mūsu dzīvē.
Sakrālo dziedājumu programmās vienmēr notiek saruna starp dažādu laikmetu komponistu darbiem.
18. februāra koncertā Kaspara Putniņa vadībā tiks būvēti tilti starp 16. gadsimtu, vācu romantismu, mūsdienu latviešu un angļu komponistu mūziku. Koncerta centrā skanēs renesanses ģēnija, Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas «Pāvesta Marčello mesa» («Missa Papae Marcelli»), kas izglāba polifonas, oriģināli komponētas mūzikas klātbūtni Rietumu baznīcā. Mesa sarakstīta ap 1563. gadu, kad liela daļa Tridentas koncila dalībnieku vērsās pret daudzbalsīgu, oriģināli komponētu baznīcas mūziku, jo tā pārāk bieži esot «pašmērķīga, balstīta populāru dziesmeļu melodijās, bez cieņpilnas attieksmes pret Svētajiem Rakstiem». Pēc Palestrīnas «Pāvesta Marčello mesas» noklausīšanās tomēr esot kļuvis skaidrs, ka tādu skaistumu nedrīkst aizliegt - vaina ir komponistu nevīžībā, jo tie «netop pasaulei līdzīgi, bet, ka tiem jāpārvēršas, jāatjaunojas savā prātā».
Ar Palestrīnas mesas daļām sabalsosies Johannesa Brāmsa cēlsvinīgais trīs motešu cikls ar Bībeles pantiem «Fest und Gedenksprüche», kurā dzirdamas atblāzmas no 16. gadsimta Venēcijas polifonijas skolas rakstības, kā arī pazīstamā angļu muzikologa, diriģenta un komponista Aivena Mūdija sakrālie kora darbi. Mūdijs privāti studējis kompozīciju pie Džona Tavenera, un viņa daiļrade ietekmējusies no krievu un grieķu pareizticīgo dziedājumiem. Komponists ir arī Ekumeniskās Konstantinopoles patriarhāta priesteris.
Diriģenta Kaspara Putniņa video stāsts šeit:
