Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 20. līdz 26. martam

© Publicitātes foto

2.lapa

«Tālā zeme «Sibīrija». Kāpēc 1949. gada 25. marts?»

Ceturtdien, 25. martā, pulksten 21.05 LTV1 gaidāma TV pirmizrāde - režisores Dzintras Gekas filma «Tālā zeme «Sibīrija». Kāpēc 1949.gada 25. marts?»

Deportācija 1949. gada 25. martā bija daļa no liela plāna, kura mērķis bija mūsu nācijas intelektuālās, politiskās un saimnieciskās elites iznīcināšana. Tas bija plāns, kā tautu padarīt vieglāk kontrolējamu, nocērtot tai galvu. Otra plāna daļa bija cilvēku iebaidīšana, lai varētu veikt kolektivizāciju. Vienmēr varēja piedraudēt: «Vai tu vēlies nokļūt Sibīrijā?» Pēc 1949. gada deportācijas daudzi bija pārliecināti, ka uz Sibīriju izvedīs visus latviešus un šai akcijai sekos citas. Šīs sajūtas līdz galam nepameta Padomju Latvijā dzīvojošo apziņu vēl ilgi. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Daudzi no deportētajiem mira, citi pavadīja garus un mokošus gadus Sibīrijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos, cīnoties par savu un bērnu dzīvību.

Katrai ģimenei bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg bagāžas. Tās savākšanai bija atvēlēta viena stunda. Tomēr dažkārt operatīvās grupas patvaļīgi saīsināja laiku uz 15 minūtēm vai mazāk. Bija gadījumi, kad karavīri, iznīcinātāji vai aktīvisti nodarbojās ar marodierismu, apzaga izvešanas laikā vai arī jau deportēto ģimeņu saimniecības. Latvieši tika izsūtīti uz Amūras, Tomskas un Omskas apgabaliem. Pēc ierašanās nometinājuma vietā par katru izsūtīto, kurš bija sasniedzis 16 gadu vecumu, tika aizpildīta anketa. Viņiem visiem bija jāparakstās par to, ka, saskaņā ar 1948. gada 26. novembra dekrētu, viņi ir izsūtīti uz mūžu. Par bēgšanu no nometinājuma vietas varēja sodīt ar 20 gadiem katorgas darbos.

Par deportāciju veikšanu kopumā, par necilvēcisku noziegumu izpildi 1949. gada genocīda realizētājiem tika piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi. 1949. gada deportācijas savā ziņā bija pat nežēlīgākas par 1941. gada deportācijām. Jo katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem.

Filma «Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?» stāstīs par deportācijas iemesliem, rādīs izsūtījuma vietas Sibīrijā. Ar savām atmiņām dalīsies cilvēki, kurus izsūtīja kā bērnus.

Operatori: Viktors Grībermans un Aivars Lubānietis, tekstu autors: Valdis Lūriņš, filmā izmantota Pētera Vaska mūzika.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais