8.lapa
Pirmdien, 8. martā, pulksten 19 Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā koncertā, kuru kopīgi veidojušas un atskaņos desmit profesionālas mūziķes - vokālā grupa «Putni» un ērģelniece Kristīne Adamaite, skanēs viduslaiku un renesanses mūzikas pērles.
Koncerta programmā iekļautas kompozīcijas, kuru autores ir divas spilgtas komponistes - Sv. Bingenas Hildegarde (1098-1179) un latviešu jaunās paaudzes pārstāve Evija Skuķe (1992).
Izskanēs arī amerikāņu komponista Džeimsa Falcones Bingenas Hildegardei veltītā kompozīcija un 13.-16. gs. ērģeļmūzika.
Vokālos darbus kuplinās eksotiskā viduslaiku instrumenta simfonija (rataliras) un Latvijā darinātas bases skanējums, kā arī daudzi citi savdabīgas skaņas avoti - perkusijas, vibrotoni, 15 dažāda izmēra māla putni u.c., radot īpašu, mierpilnu un meditatīvu atmosfēru.
Koncerts veidots kā muzikāla meditācija un tās centrālā ass būs Bingenas Hildegardes pārpasaulīgā un dziedinošā mūzika. Viņa ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām - vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste-sieviete, Vācijā un visā Eiropā pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore.
Bingenas Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, «cantus planus», tautas mūzikas žanrus utt.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bijusi mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss - to apliecina arī kāda laikabiedra teiktais, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā: «Tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas.»
Vācu viduslaiku mistiķes veikums iedvesmojis arī komponisti Eviju Skuķi, kas par savu jaundarbu saka: «Bingenas Hildegarde ir viena no pirmajām feministēm Eiropas kultūrtelpā caur to, cik daudz dažādas nodarbes viņa kā sieviete ir praktizējusi savas dzīves laikā. Tas ir visnotaļ iespaidīgs saraksts - no botānikas līdz dzejai, no fizikas līdz mūzikai... Dažu brīdi, lasot par viņas dzīvi, šķiet, ka nav bijis nekā tāda, ko Hildegarde neprastu. Centos iejusties viņas ādā caur sapņu pasauli, savas sajūtas ietērpu miniatūrās kompozīcijās, kuras ir tik netveramas kā sapņi. Piektajā Hildegardes sapnī uzbūru ainas no viņas dzīves, izmantojot dažādus latīņu valodas sakāmvārdus par mūzikas, mākslas un zinātnes tēmām. Mūzikā iztēlojos sevi Hildegardes ādā un tvēru to tajā valodā, kāda šai fantastiskajai sievietei bija dzirdama apkārt ikdienā.»
Kristīne Adamaite par koncerta programmā ietvertajiem ērģeļdarbiem stāsta: «No gadsimtiem krātā ērģeļmūzikas pūra šoreiz izcelsim dažus no vissenākajiem opusiem. Lai priecētu ausis un dvēseles un varbūt - lai atturētu no ļaunām domām un darbiem, kā vēlēts Robertsbridžas kodeksa pavadvēstulē... Un šķiet, ka tas izdodas, jo 1330. gadā pierakstītā mūzika nudien spēj pacilāt garu arī šodien. Bet būs arī skumjas Tomkinsa Pavanā, būs Svētā Gara klātbūtne Kabezona fūgā, būs Freskobaldi harmoniskie labirinti un Svēlinka atbalsu rotaļas. Un vēl kāda nezināma skaņraža Pavasara mūzika, kas atradusies 16. gadsimta flāmu meitenes Suzannas van Zoltas nošu krājumā. Mēs arī gaidām jaunu pavasari!»
Koncerta tiešraide būs skatāma https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/98364
