Malači! Latviešu nebeidzamais optimisms- naudas nav, bet mēs būvēsim! Pēc mums kaut ūdensplūdi, lai tie kas nāks pēc mums, tie lai domā, kā pabeigt šo gadsimta megabūvi. Mūsu politiķi dzīvo kā odi, ērces vai citi asinsūcošie parazīti. Tie atrod kur piesūkties, piesūcas un tad dodas tālāk, jo savu tie ir dabūjuši. Politiķiem nav ilgtermiņa vīzijas, šodien ir, labi, no vēlēšanām līdz vēlēšanām, tad ja vajag, partija atrod grēkāzi, publiski tam uzgāž visus grēkus un "izmet" no partijas, tā saucās partijas pašattīrīšanās un viss turpinās. Un tauta vai nu balso par vai vispār neiet uz vēlēšanām un tad visi brīnās, kā tad tā, ka esam tur kur esam.
/ ...un jāmeklē saprātīgs risinājums./
1. Būtu kārtīgi jāizdrāž visi, kas pielikuši savus speķainos pirksteļus šāda iznākuma tapšanā!!! Visi un katrs!
2. Ja kādam to bezjēdzīgo štruntu vajag, lai tad arī būvē par savu naudu! Lai to noskaidrotu, jāsarīko referendums!
3. Publiskot visu to "krusttēvu" un "krustmāšu" vārdus, kuri izloloja šo risinājumu ar pagājušajam gadsimtam atbilstošiem standartiem.