Vēlēšanas tuvojas - solīšanas laiks
pohuj...
Izlasīju EM mājas lapā šo ministra ziņojumu, kura 3 rindkop\a no beigām tiek ziņots, ka šāds plāns IR IZSTRĀDĀTS, bet nekur EM mājas lappas jaunumu sadaļā to nevarēju atrast??? Bet var būt tas ir slepens???
Meklēju kaut ko Latvijas Būvniecības padomes sadaļā, bez kuras iesaistes šāda plāna sagatavošana nav iespējama =bet atkal =NEKĀ?????
Jo nav EM mājas lapā nekāda informācija par šīs padomes 2023-24 gadu sēdēm un to protokoliem??? Tātad =riktīga pirmsvēlēšanu laika blefošana
Pagaidām nekas neliecina ka tie nav kārtējie sapņi uz kārtējām vēlēšanām.
Kamēr nav sapratne ka būvniecība ir īpaša nozare kas prasa atsevišķu tieši būvniecības ministriju, cerība ka sapņi realizēsies ir minimāla vai nekāda. Būvniecības departaments ekonomikas ministrijas pakļautībā ir absurds. Būvniecība nav ražošana, procesi būvniecībā ir principiāli atšķirīgi no citām ekonomikas nozarēm. Proti, ja ražošanā no vienas tehniskās dokumentācijas top tūkstošiem un pat miljoniem ražojumu tad būvniecībā no vienas tehniskās dokumentācijas, kā likums, top tikai viens vienīgs objekts. Jāsāk ir ar to ka birokrātija būvniecībā ir jāpiekārto īpašajiem būvniecības procesiem nevis vispārējiem ražošanas principiem. kā ekonomikas ministrijā tas varētu būt.
Diezin vai vajadzīga jauna ministrija, bet gan=Būvniecības padomes darba aktivizēšana, jo nav saprotams=kā tas var būt, ka šī padome apstiprināta ar EM ministra Vitenberga 2021.gada22.11. rīkojumu, bet šīs padomes pēdējā sēde ir fiksēta
EM mājas lapā 2022.gada 29.09 ????
Būvniecības ministrija ir obligāts priekšnoteikums normālai būvniecības nozares pastāvēšanai.
Deviņdesmito gadu vidū runāja ka būvniecības nozare ir pirmā kas sakārtota jaunajiem, neatkarības apstākļiem. Tad likvidēja ministriju un sākās. Zolitūdes tiesas process ir kā spilgts pierādījums tam cik greizi var aiziet ja birokrāti nesaprot procesus. Un neviena, neviena visā valstī kas pateiktu, veči, nu gan jūs laižat galīgi garām. Būtu bijusi ministrija, būtu bijis ministrs, nekas tāds nemaz nebūtu iedomājams. Būtu vismaz kāds atbildīgais kas no, vēlreiz uzsveru, īpašajiem būvniecības procesiem, tai skaitā arī avāriju gadījumos, kaut ko saprastu. Bet tā, tikai vientuļš pianists savā departamentā kaut trinkšķina. Secinājumi kāpēc notika katastrofa joprojām faktiski nav nekādi. Ir tikai birokrātijas neiedomājama uzpūšanās. Un viss tas manuprāt ir tikai pateicoties tam ka tādai īpašai nozarei kā būvniecība nav savas, īpašas ministrijas ar īpašiem būvniecības procesus izprotošiem ierēdņiem.
Tieši tā =90-to sākumā šo būvniecības nozares sakārtošanu toreiz atbildīgi veica šī ministrija= Aivara Prūša, Rodrigo Pelša, Alberta Krola, Valda Bunduļa un citu tā laika
vadošo būvspeciālistu vadībā
Toties tagad mums ir beidzot EM ministrs ar augstāko izglītību būvniecības un nekustāmā īpašuma pārvaldības jomā?
Var būt būs jēdzīgs būvniecības procesu kapitālais remonts?
Būvniecībā izkontrolēt visu var tūkstošreiz mazākā mērā kā citās nozarēs, bet ekonomikas ministrijas birokrāti novirzīja visu tieši uz to. Kā saka, kontrolēt, kontrolēt un vēlreiz kontrolēt. Nozare kontrolei parocīga ar to ka kontrolēšanas izvēršanās iespējas būvniecības nozarē ir praktiski bezgalīgas. Kāds brīnums tad ja kontrole ir uzpūtusies tā ka pats process stagnē. Stagnē tikai tāpēc ka ir nojaukts būvniecībā īpaši jūtīgs līdzsvars starp kontroli un visu pārējo procesu.
Par projektu saskaņošanu piekrītu - tehnisko parametru saskaņošana pārāk gara, bet ar būves vietas izvēli gan būvniekus par maz pieskata, pēdējā laikā Rīga un tā apkārtne ir pamatīgi degradēta ar apbūvi, nav bijušas vietējo iedzīvotāju aptaujas par apbūves pieļaujamību.. Piemēram, pēdējos gados Valdlaučos nolīdzināta pļava un uzcelts RIMI (tur blakus jau bija 3 veikali), tagad nez kāpēc nolīdzināta pļava Olektes malā, izzāģēti koki un krūmi - atkal būvniekiem kas nelabs padomā?
Lauku cilvēks lauku sētā neko nevar uzcelt, jo nav nauda, lai visu nofinansētu ( arhitektus, projekta uzzīmēšanu, detālplānojuma izstrādi, utt.). Pirmās brīvvalsts laikos viss bija tik zemes īpašnieka ziņā, varēja celt kur grib, kā grib un nekādu problēmu. Tik skaistas lauku sētas mājas uzbūvēja, ka ne noskatīties. Tagad pat tualetei vajag projektus, saskaņošanas un vēl velns zina ko. Un lauki iet bojā. Jāņem zīmulis un vienkārši jāsvītro no likumiem, MK noteikumiem ārā kaudze normas. Polijā parlaments atcēla visas normas, kas saistītas ar celtniecību laukos, atstājot to visu tik īpašnieku ziņā. Cel kā gribi, ja kas slikts notiksies citiem cilvēkiem, atbildēsi.
Par pārmēra birokratizāciju Latvijā jau presē ik pa brīdim pieminēts jau vismaz pusgadu, un BEIDZOT!!! - Saeima sāk domāt, bet tikai būvniecības virzienā, laikam jau atzīstot, ka nemitīga un bezjēdzīga papīru un viedokļu saskaņošana ir valsts darbam normāla. Un par to, ka neviens kāŗtīgs birokrātijas darbinieks bez cīņas neatkāpsies ne par papīra puslapu - to taču zinām, jo šajā žanrā svarīgi ir papīri - daudz un pamatīgi. Tie nozīmē darbu un labu algu, papīrus pāršķirstot, pārkrāmējot un jaunus sacerot. Kā man liekas - būvniecībā birokrātija varbūt atkāpsies no kāda maza un mazsvarīga papīrīša, bet principā nekas nemainīsies. Un par birokrātijas nopietnu ierobežošanu valstī - nu, tur laikam jāgaida nākošā valstsvīru paaudze. Diemžēl.
Pirmkārt jau vajadzētu skaidri nošķirt prasības un normatīvus, ja cilvēks būvē sev ģimenes māju līdz 200m2, no lielu ēku projektiem.
Kur var iepazīties ar minēto =62 pasākumu plānu un sākt publisku =profesionālu diskusiju par to ieviešanas lietderību? Ja būtu vismaz daži no šiem plānotiem pasākumiem pieminēti šai rakstā, tad varētu jau sākt tos izvērtēt= bet atkal nav nekādas konkrētības=kādi šķēršļi un kāpēc jānovērš?????