Izpēte

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirms mēneša uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai, bet vakar – Vakcinācijas projekta biroja jaunajam darbiniekam – vakcinācijas procesa koordinatoram Edgaram Labsvīram. Tiesa, šie pārkāpuma procesi uzsākti par E. Juhņēvičas un E. Labsvīra iepriekšējiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, ne saistībā ar viņu pašreizējo darbu. Neviens no šiem procesiem nav noslēdzies, un pagaidām neviens no viņiem sodīts nav.

Kamēr Kremlis turpina starptautiskas vaimanas par Jēkabpilī pazudušo padomju armijas lielgabalu, ziņas par Krievijā Sanktpēterburgā nograuto pieminekli Latviešu strēlniekiem tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams. Pat Latvijas mediju vidē interese minimāla. Vienīgi Ārlietu ministrija pievērsusies šī jau mēnesi vecā notikuma izpētei un atzīst, ka notikušais ir necieņa pret Latviju.

Sanktpēterburgā ir Latviešu strēlnieku iela. Šajā ielā pēc privātas iniciatīvas 2016. gadā tika uzstādīts piemineklis cariskās Krievijas armijas sastāvā karojušajiem latviešiem – granīta stēla. Šī gada 22. janvārī piemiņas vieta tika nošķūrēta, un tas notika vēl mēnesi pirms Jēkabpilī no postamenta pazuda sarkanās armijas lielgabals.

Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.

Politiķu lēmums piešķirt ģimenēm Latvijā pa katru bērnu krīzes laika pabalstu 500 eiro tomēr nenozīmē, ka šo pabalstu varēs saņemt pilnīgi par visiem bērniem.

Koronakrīzes apstākļos sabiedrības dzīvei pārceļoties no fiziskās uz virtuālo vidi, tā kļuvusi daudzkārt nedrošāka. Gada laikā kibernoziegumu skaits pasaulē pieaudzis piecas reizes, un šī tendence atspoguļojas arī Latvijā. Cilvēki tiek apkrāpti, apzagti, piemānīti ik uz soļa. Digitalizācijas tempi apsteidz iedzīvotāju prasmes un drošības risinājumu ieviešanu.

Vakcinācijas projekta birojs ir nostrādājis sešas nedēļas. Šajā laikā darba vajadzībām ir iekārtots birojs par 20 tūkstošiem eiro, nomainījies vakcinācijas procesa koordinators, uzklausīta premjera Krišjāņa Kariņa kritika par sākotnēji lēno vakcinācijas tempu.

Sagaidīsim 8. martu kā Starptautisko sieviešu dienu Latvijā ar komunistu vadoņa Staļina un dzejnieces Lijas Brīdakas vārdiem!

“Boeing 777” ar 239 pasažieriem un apkalpes locekļiem uz borta jau aptuveni pusstundu atradās gaisā. Daļa pasažieru šajā brīdī kavēja laiku, pļāpājot un gaidot vieglas vakariņas, daļa varbūt jau bija iesnaudusies, jo aiz iluminatoriem bija melna nakts. Lidmašīna no Kualalumpuras bija pacēlusies pulksten 0.41 pēc vietēja laika. Līdz Pekinai bija jālido vēl aptuveni piecas stundas. Pulkstenis rādīja 1.22 pēc vietējā laika. Kas notika tālāk, neviens šobrīd nezina.

Vācieši modificējuši nacistu nerealizēto jēdzienu “judenfrei” par pasaules glābšanai no pārapdzīvotības nepieciešamo “kinderfrei”.

Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.

Lai gan šobrīd vakcinēties gribētāju ir vairāk nekā pieejamo vakcīnu, visticamāk, pienāks brīdis, kad vakcīnu būs atliku likām, bet maz būs tādu, kuri vēlēsies potēties pret Covid-19. Tas nozīmē, ka vakcinēšanas organizētājiem būs jādomā, kā iedzīvotājus ieinteresēt vakcinācijā. Premjers Krišjānis Kariņš noliedz, ka valdībā būtu izskatīts priekšlikums par iedzīvotāju materiālu stimulēšanu. Tai pašā laikā “Re:Baltica” publiskotie valdības slēgto sēžu ieraksti liecina, ka vismaz vienā valdības sēdē tika pieminēta iespēja iedzīvotājiem maksāt par vakcinēšanos.

Kamēr sabiedrības vairākums ir sašutis par valdības tūļāšanos vakcīnu sagādē, jo vairākums grib vakcinēties, mazāka sabiedrības daļa sūdzas par nenotiekošās vakcinācijas iespējamu obligātumu. Neparasti, ka nevakcinēšanās entuziastu vidū ir daudz karavīru, lai gan viņiem dažādu pavēļu izpilde ietilpst ikdienas pienākumos.

Latvijas valsts gadā alimentu parādnieku vietā uzturlīdzekļus maksā turpat 50 000 bērnu, bet katru gadu Uzturlīdzekļu garantiju fonds saņem vairāk nekā desmit tūkstošus jaunu iesniegumu un lūgumu izmaksāt vismaz valsts garantētos uzturlīdzekļus bērniem.

Vairāku gadu garumā veiktie grozījumi Krimināllikumā radījuši pamatu kolekcionāru apsūdzēšanai kriminālnoziegumos. Kolekcionāri spiesti slēpt savas kolekcijas vai tās pārdot ārzemniekiem – sarunā ar Neatkarīgo stāsta Rīgas kolekcionāru biedrības prezidents Jānis Upmalis un kolekcionārs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Igo Zilbers.

Būvējot universālu izpētes rīku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sašķirošanai labajos un sliktajos, netīrās naudas likuma autori ignorējuši faktu, ka arī izpētāmajam subjektam varētu būt kaut kādas tiesības. Piemēram, noskaidrot, kādu informāciju pakalpojumus liegusī banka par viņu savākusi, un, ja informācija ir kļūdaina, pieprasīt tās dzēšanu.

Līdz ar Saeimas atbalstošo lēmumu par vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā ģimenēm martā sāksies šo pabalstu izmaksa par katru bērnu. Lai arī par pabalstu senioriem vēl gala lēmums ne Saeimā, ne valdībā nav pieņemts, visticamāk, aprīlī vienreizēju pabalstu saņems arī visi pensionāri.

Šīs ārkārtējās situācijas laikā nav neviena likuma, kas sargātu parādnieku no parādu piedzinēju bardzības. Šādas likuma normas tika pieņemtas pērn pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Taču vasarā šīs likuma normas zaudēja spēku, bet jaunajā likumā nekas līdzīgs vairs nav iestrādāts. Vienlaikus parādu piedzinēji atzīst, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc parādu piedziņas, kas liecina, ka parādi vairojas.

Sekojot citu valsts iestāžu piemēram, arī Finanšu izlūkošanas dienests tiešo pienākumu veikšanu aizstāj vai papildina ar sabiedrisko attiecību kampaņām. Viena tāda 20 000 eiro vērtībā turpinās pašlaik – Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus”, bet jau nākamā kampaņa tiek plānota gada trešajā ceturksnī ar prognozējamo finansējumu līdz par 42 000 eiro apmērā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Veselības ministriju pirms izskatīšanas valdībā novērst būtiskus trūkumus jaunajā mediķu darba samaksas kārtībā, lai tā nepasliktinātu ārstniecības personu situāciju.

Neticami, bet fakts. Latvijas valsts ir iesaistīta noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas shēmā, kas tiek īstenota caur Valsts kasi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Narkodīleriem, zagļiem, bandītiem, «baltajām apkaklītēm» un visiem pārējiem kriminālās vides pārstāvjiem ir iespēja caur internetbanku vai “Latvijas pastu” pārskaitīt naudu cietumos ieslodzītajiem līdzdalībniekiem, ko viņi savukārt tērē vai pārskaita tālāk pēc saviem ieskatiem. Ienākošā nauda ir noziedzīgi iegūta, bet iznākošā nauda no cietumnieka konta Valsts kasē ir kļuvusi kristālskaidra.

Latvijā ir aptuveni 12 tūkstoši senioru, kuri pārkāpuši 90 gadu slieksni un kurus būtu svarīgi vakcinēt pret Covid-19 pēc iespējas ātrāk, ja viņi ir izrādījuši vēlmi to darīt. Līdz svētdienas vakaram pirmo poti bija saņēmuši 563 šādi seniori. Tai pašā laikā vakcīna pret Covid-19 jau ir iepotēta 403 jauniešiem, kas nav vecāki par 20 gadiem. Viņu vidū ir arī prioritāro nozaru darbinieki, kurus plānots vakcinēt tikai vasaras beigās.