Komentāri: Kā latviešus vaino par 14. jūnija traģēdiju

A. Ceihners: Lai dzīvo Padomju Latvija! tā rakstīja vācu laika 1942 gadā. Iesaku izlasīt, lai labāk izprastu Latvijā notiekošo! Grāmatiņa bibliotēkā pieejama. Kāpēc tā notieka?

Tā A. Ceihners uzrakstīja 1943. gada Rīgā brošūru par LPSR sasniegumiem 1940. un 1941. gadā. Tautā sauktu par Baigo Gadu. Iesaku izlasīt. Mēģināsim paskatīties uz tiem sasniegumiem šodien pēc 80 gadiem. Tad sapratīsim, ka nekas nav mainījies, jo LPSR iekārta ir pārkārtojusies un atjaunota! Ciema padomes izpildkomitejas nosauca par pašvaldībām bet rajonus par novadiem! Ierēdņu skaits no 18 908 - 1940.gadā, pieaudzis uz apmēram uz 330 000 ierēdņi!

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka teikt patiesību melu okeānā jau ir revolūcija. Nezinu, kā ar proletārisko revolūciju, bet no tās dveš kas nelabs. Pieredze rāda, ka patiesības šajā liekulīgajā laikmetā neiztikt. Atceroties 1991.gada barikāžu dienu, kas asociējas ar it kā neatkarības atgūšanu ar brīvības iegūšanu. Lai kādas sajūtas arī šodien nepārņemtu katru no mums, nenoliedzams paliek fakts, ka tas bija latviešu tautas atmodas laiks, kad gaisā virmoja ilgas pēc brīvības, patstāvības un pašiem savas valsts.

Ir pagājuši 33 gadi, uz kartes vairs nav LPSR, bet ir Latvijas Republika. PSRS totalitārais režīms ir it kā aizslaucīts vēstures mēslainē un līdz ar to marksisma ideoloģija. Šodien mēs dzīvojam demokrātiskā iekārtā ar tai raksturīgiem diviem galvenajiem principiem – „vienlīdzība” un „brīvība” ar padomju iekārtu un boļševiku* vadībā palielinot ierēdņu skait 16 reizes, kas ir padomju iekāra stutes un balsts.

Mums boļševiki cenšas iegalvot, ka viņi ir atjaunojuši 1918.gada Latvijas republiku. Rodas jautājums, no kurienes Latvijā tāda nabadzība, bezdarbs un beztiesiskums, no kurienes šī milzīgā sociālā netaisnība un nevienlīdzība? Kāpēc jau atkal Latvijas tautā mostas vēlēšanās celties cīņai par savu valsti un savu tautu, par savu neatkarīgu Latviju? Iemesli tam ir vairāki.

Pirms okupācijas, Latvija bija ražotājvalsts, bet tagad pēc visām veiktajām demokrātiskām un liberālām reformām ir kļuvusi par bezdarbnieku un spekulantu valsti. Latvijas teritorijā bija 273 642 zemnieku saimniecības ar lauku sētām, kas piesaistīja no Lietuvas un Polijas ap 78 000 lauku strādniekus. Zeme un lauku sētas tika atņemtas un līdz šim brīdim nav atdota. Tagad gandrīz visas rūpnīcas ir iznīcinātas, pārvērstas par importa krāmu noliktavām. Visur tikai viens vienīgs imports. Pēc dalības ES Latvija no lauksaimniecības produkcijas eksportētājvalsts ir kļuvusi par tipisku importētājvalsti. Mums vairs nav veselas cukura ražošanas nozares, nav Rēzeknes piena kombināta. Nav atjaunota laukos Pasta krājkases, Krājaizdevumu sabiedrības, Kop pienotavas, kooperatīvā Vispārēja Lauksaimniecības Banka (VLB) un tā tālāk… Vieglāk būtu uzskaitīt, kas vēl palicis...

Taču šīs pārmaiņas nav Latvijā izdomātas, tās nāca no Politbiroja, kā pārkārtošanās direktīvas, bet to autortiesības pieder Starptautiskajam Valūtas fondam, Briselei un Vašingtonai. Tieši tādas pat investīciju (vaučeru) reformas tika uzsāktas Krievijā un citās postpadomju valstīs. No kurienes tāda vienotība? Vienotība tādēļ, ka centrs, no kurienes tās tika „palaistas”, ir viens!!! Pēc veiktajām reformām visur, ne tikai Latvijā, ir saimniecisks posts un sabrukums, bet visās Postpadomju republikās, Kāpēc SVF, Briselei un Vašingtonai bija vajadzīgi šādi pārkārtojumi?

SVF darbībā piedalās daudzas valstis. Tām visām pieder noteikts daudzums akciju, līdzīgi kā akciju sabiedrībā. Lauvas tiesa akciju pieder ASV valdībai, jo akcijas tiek sadalītas proporcionāli tam, cik naudas kurš ir ieguldījis, un ASV ieguldījums ir vislielākais. Tāpēc SVF, balsojot un pieņemot lēmumus, vienmēr izšķirošā balss pieder ASV valdībai. Faktiski SVF ir ASV valdības instruments. Tad kāpēc ASV nepasaka, ka to vai citu pieprasa tieši tās, bet nevis kaut kāds bezpersonisks SVF? Tāpēc, ka Ameriku vada meļi un divkoši, kuri slēpjas aiz SVF un citu starptautisku organizāciju vai sabiedrību mugurām. Kas ir Brisele un Eiropas Savienība? Lieki nebūs atgādināt, ka gandrīz visas ES dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis, un uz to zemēm stāv ASV armija - jo viņi taču ir sabiedrotie, konkrētāk, mēs vasaļi. Viss viens pret vienu, visas reformas nāk no Vašingtonas.

Kam ir vajadzīgas šādas pārmaiņas, un kam tās ir izdevīgas? Kāpēc tieši tādas un ne citādākas? Kolosāls labums no reformām pirmām kārtām ir ASV un to vasalim - ES, jo pēc ražošanas sagraušanas visā bijušajā Austrumu blokā un PSRS, rietumu ražotājvalstīm (t.i., ASV un to vasalim ES) šis sociālistisko valstu lēģeris kļuva par eksporta tirgu.

*Boļševiks – tas ir cilvēkveidīgas radījums bez vietas, bez laika, bez tautības, bez dvēseles, bez dzimtenes, bez tēvijas, bez adreses…. Vienu vārdu sakot - klaidonis. Tiem var pieskaitīt klaidas latviešus un viņu darbību pašreizējas valdībās un Saeimās.

Viņi (boļševiki) daudz ieguva no reformām, jo tagad ir sagrābuši milzīgu teritoriju savu preču realizācijai, kurā vairs nepastāv nekāda konkurence. Senāk par eksporta tirgiem karoja, laupīja kolonijas un tā veidoja noietu savām precēm. Tagad iztika bez kara, vienkārši piespieda veikt viņiem vajadzīgās reformas. Kā redzams valsti var iekarot ar ieročiem, kā to dara Krievija - Ukrainā. Bet var arī ar naudu, ka to dara pašreiz boļševiki Latvija! Visi, kas pirms divdesmit, gadiem bija pabijuši Vācijā, mēdza stāstīt, ka tur tās pašas preces maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā Latvijā. Kāpēc Rietumu uzņēmēji mums pārdeva savu produkciju lētāk nekā pie sevis mājās? No kurienes tāds kapitālistu dāsnums?

Tā darīja, lai vietējie ražotāji nevarētu pārdot savas preces par rentablām cenām un izputētu, piemēram, „Jelgavas cukura fabrika” nevarēja pārdot savu produkciju, jo balto cukuru par ievērojami zemāku cenu pārdeva lielās Rietumu korporācijas, kuras ar Latvijas valsts izdotām licencēm ieveda cukuru bez muitas nodokļa. Toreiz mūsu politiķi vienā balsī teica, ka latvieši nemāk ražot, nemāk strādāt, tāpēc Rietumu preces ir lētākas par mūsējām.

Bet, produkcija taču tiek ražota no vienām un tām pašām izejvielām kā pie mums, tā arī Rietumos. Mūsu strādnieki par to pašu darbu saņēma 10 reizes mazākas algas, bet Rietumu preces tik un tā - divas reizes lētākas. Un kā ir šodien? Tagad jau sen visas rūpnīcas ir bankrotējušas, to iekārtas pārdotas metāllūžņos, bet telpas pārvērstas noliktavās un veikalos importa krāmiem, toties tagad šīs te lielkapitālistu preces pie mums maksā tik pat, cik Rietumos, un pat dārgāk.

Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka mūsu ražošana ir veiksmīgi iznīcināta un tagad esam spiesti visu pirkt no Rietumiem. Mēs esam kļuvuši par viņu noieta tirgu. Reformas panāca to, ko tām vajadzēja panākt. Tagad skaidri redzams, ka toreiz Rietumi dempingoja masveidā.

Dempings (no angļu val. „nomest”) ir ekonomisks jēdziens. Tas tiek skaidrots tā: „Tā ir preces pārdošana pārrobežu tirgos lētāk par vietējā tirgus ražošanas pašizmaksu. Pārrobežu tirgos vienmēr dempingo ar mērķi nospiest, iznīcināt vietējos ražotājus un pēc to izskaušanas šajā valstī iegūt monopola tiesības. Savukārt pēc monopola iegūšanas cenas kāpināt vairākas reizes vai pat vairāku desmitu reižu." Un tad sāk ienākt grandioza peļņa. Dempings - tas ir laupīšanas paņēmiens.

18. gadsimtā lords Brogheims piedāvāja Anglijas parlamentam, uzsākot preču eksportu kādā no ārvalstīm, cenas ātri apgrozāmām precēm sākumā nolaist tā, lai tās būtu zemākas par ražošanas pašizmaksu konkrētajā valstī. Savukārt, lai angļu ražotāji no tādas tirdzniecības neciestu un lai tiem būtu izdevīgi ražot, Brogheims ieteica valdībai kompensēt eksportētājiem radušos zaudējumus. Tā dienas gaismu ieraudzīja dotācijas. Anglijas parlaments akceptēja lorda Brogheima piedāvājumu, un Anglija uzsāka dempingot citās valstīs, precīzāk - laupīt.

Kad ASV ieguva neatkarību, Anglija sāka aktīvi dempingot Amerikas iekšējā tirgū. Līdz ko ASV to pamanīja un aizliedza dempingu, Anglija steidza tur organizēt savu preču kontrabandu. Situācija nonāca pat līdz militārai sadursmei, taču ASV tā arī nevarēja uzveikt Anglijas dempingu. Problēma atrisinājās, pateicoties Napoleona kariem Eiropā, kad Anglija nopietni sabijās un visus savus spēkus veltīja šim karam. Pa to laiku ASV spēja atgūties, tā ka vēlāk angļi vairs nemēģināja ne dempingot, ne ievest Amerikā kontrabandu. Tieši tad ASV sākās ievērojams rūpniecības uzplaukums.

Angļi laupīja ne tikai Amerikā, bet arī citās pasaules valstīs, un, pateicoties dempingam, bija uzkrājuši milzīgu kapitālu. Mūsdienās dempingu izmanto ražotājvalstis pret trešajām valstīm vai, tautas valodā runājot, pret neattīstītām valstīm. Atcerēsimies eksporta dotācijas. Sabrūkot Austrumu blokam un PSRS, Rietumu ražotājvalstis izmantoja dempingu pret visām bijušajām sociālistiskajām Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī pret Latviju.

Kad mēs atguvām tā saukto neatkarību, ES dotēja visas uz mūsu zemi eksportējamās preces. Tiklīdz Latvijā bija iznīcināta ražošana, aiztaisītas un demontētas rūpnīcas, palika nevajadzīgi arī strādnieki. Iznākumā izveidojās neredzēts bezdarbs un nabadzība. Spiesti glābties no bada nāves, cilvēki sāka izbraukt no valsts uz bagātajiem Rietumiem. Emigrācijas apmēri ir vienkārši katastrofāli.

Kas notiks, kad reproduktīvā jaunatne būs aizbraukusi, bet vecie ļaudis nomiruši? Ne velti tagad izskan prognozes, ka uz 2050. gadu latvieši kā tauta vairs nepastāvēs. Nevienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznīcināta, kā tagad bez kara to ir pamanījušies izdarīt demokrāti un liberāļi – kas vienoti, ka boļševiki. Pirms kara Latvieši 86% dzīvoja savās lauku sētās. Cēla skolas un rūpnīcas. Latvijas banku sistēma nodrošināja naudas apriti tautsaimniecībā. Piemēram, Ķeguma HES uzcēla bez ārzemju kredītiem. Taču kādēļ pastāvēja iespēja veikt tādas reformas? Kāpēc valdības, ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Austrumeiropas valstīs pieļāva ko tādu? Vai tās ir aklas un neko neredz? Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka saglabājām pie varas boļševikus un to sistēmu, kuru sauklis ir “laupi salaupīto” Tagad gan saka , ka var prihvatizēt padomju laupījumu.

Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka liberālas valdības nav vajadzīgas ne Lielbritānijā, ne citās ES ražotājvalstīs, bet gan tajās valstīs, kurās ražotājvalstis grib laupīt. Anglijā, ASV un citās ražotājvalstīs valdības ir stipras, to pienākums un viena no galvenajām rūpēm ir tirgus regulēšana to kolonizētajās valstīs, bet dempings un dzīšanās pēc monopola paverdzināto valstu uzņēmējiem ir stingri sodāms.

Amerikā kompānija „Microsoft” par antimonopoltiesību likumu pārkāpumu nesen samaksāja sodu daudzu miljardu dolāru apmērā un bija spiesta sadalīt uzņēmumu neatkarīgās struktūrvienībās tā, lai uzņēmums nebūtu monopolists vai nevarētu pretendēt uz monopoltiesībām. Bieži dzirdam, ka ASV valdība aizliedz saviem valsts ražotājiem pārdot savas preces tai vai citai valstij, aizliedz savām bankām aizdot naudu kādas citas valsts uzņēmumiem vai pilsoņiem, aizliedz Amerikā tirgot preces no vienas vai otras valsts. Aizlieguma neievērošana tiek stingri sodīta. Kas tas ir? Vai tas ir „brīvais tirgus”? Pat aklajam ir redzams, ka tirgus ASV tiek stingri regulēts no valdības puses, tieši tāpat arī Eiropas Savienībā.

Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka Lielbritānijai un pārējām ražotājvalstīm vajadzētu jaunattīstības un trešajās valstīs vest pie varas liberālas valdības, kuras viņi paši vēl dēvē par minimālām valdībām. Galvenais uzdevums liberāli minimālai valdībai ir nemaisīties pa kājām un nemēģināt regulēt tirgu. Viņu pienākums ir ieviest savā valstī „brīvo tirgu” un nekādā gadījumā nebāzt degunu tirdzniecības lietās, ļaujot rietumniekiem dempingot un monopolizēt pēc sirds un patikas.

Lūk, kāpēc ASV prezidenta B.Obamas palīgs M.Makfols kategoriski pieprasīja, lai Amerikas valdība ar jebkuriem līdzekļiem cenšas liberalizēt visas pasaules valstu valdības, bet pret atteikušajiem liberalizēties piemēro militāro spēku vai „neitralizē” valdības locekļus, politiskos un sabiedriskos darboņus tikai tādēļ, ka viņi nevēlas atļaut izlaupīt savu dzimteni. Tā liberalizēja arī Austrumeiropu un visur iedēstīja nabadzību.

Latvijā jo tālāk, jo pie varas nāk arvien liberālākas boļševiku pēcteču valdības. Ekonomika grimst aizvien dziļākā purvā. Cilvēki straumēm plūst prom no dzimtenes.

Sniegšu vienkāršu piemēru, kā pašlaik tiek īstenots dempings pret Latviju. Pa visu Eiropas Savienību zemkopji saņem 40% no samazinātās ražas, kā kompensāciju platību maksājumos. Zemkopju ienākumi tagad sastāv no divām daļām: vienu saņem no produkcijas pārdošanas, otru – no ES platību maksājumiem. Latvijas zemkopji -oligarhi ražo mazāk produkcijas no hektāra un tāpēc saņem no 3 līdz pat 7 reizēm mazākus platību maksājumus, bet par produkciju ir spiesti pārdot par līdzvērtīgām cenām, kā atdot bankas kredītus, bet saņemt, kā kolēģi no vecās ES, kura pastāvēja līdz Austrumeiropas paplašināšanai, karteļi neļaus. Kāpēc mēs neatjaunojam lauku sētas, kopdarbību, kredītu un tirgu, kā tas bija Latvijā? Latvieši saņem mazākus ienākumus par to pašu darbu un tādēļ nespēj iegādāties jaunu, jaudīgāku ražošanas tehniku, bet nolīgtajiem strādniekiem ir spiesti maksāt daudz mazāku darba algu, kas ir sekas pirktspējas samazināšanai. Mūsu zemnieki saņem vismaz trīs reizes mazākus ienākumus, bet produkciju visas ES dalībvalstis var pārdot bez ierobežojumiem visā Eiropas teritorijā. Mūsu zemnieki nostādīti ievērojami sliktākos apstākļos, un atpalikšana ir garantēta.

Kādēļ tā notiek? Kādēļ latviešu zemnieki nostādīti šādos nevienlīdzīgos apstākļos? Tādēļ, ka tādu vienošanos parakstīja Latvijas valdība, Latvijas prezidente un to ratificēja Saeima. Tāds ir līgums par dalību ES, tur ir ierakstīts, ka latvieši naudu nesaņems. Jautājums, kas to līgumu lasīja? Viss līguma teksts ar pielikumiem, protokoliem un vairākām deklarācijām bija gandrīz 6000 lappušu garš, un maz ticams, ka valdība un prezidente ar šo apjomīgo tekstu bija detalizēti iepazinušies. Ko ES pagrūda zem deguna, to arī parakstīja. Saeimas locekļi arī par to balsoja, vairākums nelasījuši. Balsoja tādēļ, ka vajag.

Tad ko mēs pašlaik varam vēlēties? Ja tagad kāds pieprasītu atjaunot lauku sētas, pagastus, aprinķus un valsts pārvaldi, tad nekādi izlīdzinājumu maksājumi zemniekiem nav vajadzīgi. Izlīdzināt zemnieku saimnieciskos apstākļus, sakārtos Latvijas Lauksaimniecības Kamera (LLK), kā tas bija Ulmaņlaikos un mēs varēsim rietumniekiem norādītu ar pirkstu - lūk, jūs paši nezinājāt mūsu zemnieku pieredzi. Kas nezina pagātni – tam nav nākotnes! Par to jau agrāk runāju un rakstīju.

Tagad mums līgumā stāv rakstīts, ka rietumniekiem ir tiesības dempingot latviešu lauksaimniecību. Lūk, ko nozīmē boļševiku minimāla valdība. Rietumos tādu valdību pat ar uguni nesameklēsi, bet Latvijas „brīvā tirgus” aizstāvji un propagandētāji paklausīgi pilda un paraksta visu, ko no viņiem prasa saimnieks no Vašingtonas un vagars no Briseles.

Ne velti, pārbraucot no Rietumiem, mūsu vadītāji lepni stāsta - „saņēmām mājas darbu”, „jāpilda mājas darbs”. Šādas runas no mūsu politiķu mutēm esam dzirdējuši simtiem reižu, tās translē radio, televīzija, raksta avīzes un ziņu portāli. Mūsu politiķi lepojas, ka saņem un pilda mājas darbus, iznākumā mājas darbs izpildīts - Latvija ir kļuvusi par bezdarbnieku un nabagu valsti. Lai varētu Valdībai palīdzēt, sakārtot tautsaimniecību, ir jāsaņem valdības atskaite par budžeta izlietošana un ņemtajiem kredītiem.

Priekšnieks, kaut arī viņš sauktos par premjeru, prezidentu vai Saeimas vairākumu, nav tas, kuru sauc par priekšnieku, bet tas, kura pavēles tiek pildītas. Mūsējie tikai pilda mājas darbus, ko tiem uzdod Brisele un Vašingtona. Ar neapbruņotu aci redzams, kurš šeit ir priekšnieks un kurš - kalps.

Paņemiet Zvārdes poligona iekarošanas–iekārošanas plānu. Pirms neilga laika kā bumba no skaidrām debesīm Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušā PSRS mērķa poligona nacionalizācija. Pēc 20 neatkarības gadiem Aizsardzības ministrija bija pēkšņi attapusies, ka teritorija ir bīstama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Tika piesaukti starptautiski eksperti, kuri Zvārdes poligonu novērtēja kā vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā, kurā esot jāierobežo saimnieciskā darbība, lai nepakļautu cilvēkus briesmām.

Valdība nekavējoši „zvārdēniešu interesēs” izrīkoja AS „Latvijas valsts meži” uzsākt lādiņiem nosēto Zvārdes zemes atsavināšanu. Ar „Latio” palīdzību valsts sāka uzpirkt meža zemi, pie ceļiem sasprauda brīdinošus uzrakstus „Apdraud dzīvību”. Un tas viss, lai tikai NATO iegūtu bijušo padomju armijas militāro objektu. Kā zināms, Zvārde atrodas gandrīz precīzi vidū starp ostas pilsētām Rīgu, Ventspili, Liepāju un Klaipēdu, kurās NATO jau ir izvērsusi savu militāro darbību. Bet Zvārdes pagasta bija un Valsts atrada naudu Zvārdes zemes iegādei, no kā? Latvijas laikā Zvārdes pagastā. Kuldīgas aprinķī bija LLK nodaļa, kuras pamats bija lauksaimniecības biedrība, kas dibināta Cara laikos. Zvārdes nodaļas vadītājs bija Žanis Elferts no ”Svetaiņu” mājām. Nodaļā bija 501 saimniecības, kopējā platība 14 248 ha, 3 117 iedzīvotāji, 1 231 zirgs, 4 258 govslopi, 2 118 cūkas un 4 679 aitas. To visu nolaupīja boļševiki un līdz šim nekas nav atdots saimniekiem! Kas tad to pārdeva? Kur palika nauda? Bet finālā šo teritoriju atdos NATO bezmaksas lietošanā, kā tas jau ir noticis ar citu NATO dalībvalstu zemēm, piemēram, Zokņu aviobāzi pie Šauļiem Lietuvā. Visas NATO dalībvalstis ir ASV vasaļi, tā ka Amerika faktiski savā rīcībā iegūs un bez maksas lietos Zvārdes poligonu. Tagad vēl pie Jēkabpils taisa. Kāpēc valdības tā dara un darīs? Tās pilda un pildīs mājas darbus. Ja ASV vajadzēs, no Zvārdes pacelsies lidmašīnas un lidos bombardēt kādu no mūsu kaimiņiem. Visticamāk, ka kaimiņi dos prettriecienu, kurš Ameriku neskars. Bet par ko ies bojā nevainīgi Latvijas iedzīvotāji? Tāda, lūk, ir NATO drošība Mums tik tuvajā Lietuvā SVF (lasi kā Vašingtona) pieprasa, lai tur tiktu privatizēta komunālā saimniecība, t.i. ūdensapgāde, apkures saimniecība, atkritumu izvešana u.c. Varētu jau nepieminēt leišus, ja ne viens liels „BET” - šī pavēle agrāk vai vēlāk nonāks uz galda arī mūsu valdībai.

Kādas būs sekas? Sekas ir skaidras. Kad Viļņā privatizēja apkures saimniecību, apkure sadārdzinājās 2 - 3 reizes. Tagad Viļņas iedzīvotāji par apkuri maksā dārgāk nekā viņu ziemeļu kaimiņi Somijā un Zviedrijā, lai gan ziemas tur ir bargākas. Somi un zviedri savās valstīs neprivatizēja apkures saimniecību. Ja Lietuvā privatizēs ūdensapgādi, ar ūdeni būs tas pats, kas notika ar apkuri. Lūk, kā brīvais tirgus visu pats regulē.

Šodien lielu daļu no Latvijas budžeta sastāda ES palīdzība un nauda no jauktiem fondiem un kredīta. Tik un tā budžetā trūkst līdzekļu, tādēļ tiek paaugstināti nodokļi. Varas pārstāvji lielās, ka ES mums ļoti palīdz, dod naudu. Skaidra lieta - nokāva tautsaimniecību, bet tagad dod naudu, lai valdība varētu sev izmaksāt algas un necenstos nodarboties ar reālas ekonomikas attīstīšanu savās interesēs.

Kas notiks, kad naudu vairs nedos? Tad mēs varēsim tikt vaļā no boļševiku valdības. Atjaunot savu naudu un banku. Tad nebūs jākrīt ceļos Briseles priekšā un pildīt jebkuru tās iegribu. Mums ir skaidrs, ka visa kontrole notiek caur naudu. Brisele dod naudu un līdz ar to nopērk mūsu valdības, prezidentus un Saeimu. Visi ir nopirkti. Viņiem ir nauda, un viņi ar dzīvi ir apmierināti, bet tauta - lai iet pie velna. Tā ir domāta tikai tam, lai vēlēšanās balsotu par boļševiku partijām.

Bet vai tautai ir, no kā izvēlēties? Visas partijas, kas līdz šim ir bijušas Saeimā ir boļševiku ar vienu lozungu. Mēs uz savas ādas izbaudīsi komunismu, kad no pleciem būs nost pēdējais krekls.

Tad vai viņi (Brisele un Vašingtona) ir mūsu sabiedrotie vai nav? Nē tie ir biznesmeņi, kuru elks ir nauda! Ne vienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznīcināta, kā tagad to ir izdarījusi Brisele un Vašingtona ar savām reformām izmantojot naudu.. Staļina laikā izsūtīja latviešus uz Sibīriju, tas bija ļoti nežēlīgi, tomēr viņa deportācijās aizvesto bija daudz reižu mazāk nekā pašlaik ir Briseles un Vašingtonas reformu rezultātā izdzīto. Vai tiešām pēc tā, kā mūsu „sabiedrotie” ir šādi pasaimniekojuši Latvijā, mēs viņus arī turpmāk dēvēsim par saviem sabiedrotiem?

Mūsdienās lielākā cīņa pasaulē notiek par ekonomiku. Vecās ražotājvalstis par visām varītēm cenšas nepieļaut bijušām kolonijām un trešajām valstīm attīstīt savu ražošanu, jo ražošana nodrošina visu nepieciešamo cilvēkiem labai, bagātai un brīvai dzīvei. Vecās ražotājvalstis vēlas saglabāt ražošanas monopolu. Tādēļ tās darbojas saskaņoti.

Pirms 83 gadiem Latvija bija ražotājvalsts. Tagad, pēc veiktajām reformām no ražošanas tikpat kā nekas nav palicis pāri. Jau trīs desmitgades, kā mēs zaudējam šai cīņā. Vietējie uzņēmumi turpina izputēt. Strādājošie turpina aizbraukt. Nabadzība turpina dzīt arvien dziļākā paralīzē.

Šai cīņā izdzīvos tikai tie, kuri spēs atjaunot tautsaimniecību, nacionālu politiku un nacionālu kultūru, visi pārējie agrāk vai vēlāk tiks iznīcināti vai kļūs par melnstrādniekiem ražotājvalstīs. Cita ceļa nav.

Apcerējums veidots balstoties uz vēsturnieka, tulka un publicista Prana Valicka redzējuma par to, kas notiek Lietuvā. „Vienreiz piegriezies!” no sirds saka Prans un vienkāršiem vārdiem cenšas tautiešiem izskaidrot neģēlīgo Eiropas Savienības mehānismu ar nosaukumu „Peļņas gūšana”.

Tās dēļ tika nodibināta izdaudzinātā ES, tās dēļ sagrāva Dienvidslāviju un PSRS, tās dēļ noslepkavoja Miloševiču, Sadamu un Kadafi, tās dēļ dedzina arābu Austrumus. Viņas Majestātes Peļņas dēļ Rietumu pasaule visiem spēkiem centīsies ieviest jauno pasaules kārtību, kā tas ir pasludināts uz dolāra banknotes. Dolāru banknote “baksus” drukā uz nebēdu! Savā uzrunā “nācijas tēvs” 19. jūnijā, Saeimā aicināja deputātus aktīvi aizņemties. Šī aicinājuma rezultātā Latvijas valdība pandēmijas laika paņēma kredītu 14,98 miljardi kopumā! Tagad maksājam kredītprocentos ap 7 miljoni EUR dienā! Latviju un tās tautsaimniecību var glābt tikai ZEMNIEKI. Lai to panāktu ir jāatjauno Latvijas valsts iekārta un jāatjauno zemes grāmatas uz stāvokli, kāds bija uz 1940.gada 17.jūniju.

Aicinu visus Latvijas zemes saimniekus un mantiniekus visā pasaulē atsaukties. LLK palīdzēs atjaunot saimniecības. Katra saimniecība, piedaloties Saeimas vēlēšanās vidēji ar piecām balsīm, tas kopā sastādīs ap 1 418 210 vēlētāju, kas pretstatā 330 000 ierēdņiem, mēs varēsim gūt pārsvaru Saeimas vēlēšanās. Tad izveidosim Latvijas valdību, kas ievēros Latvijas valsts Satversmi. Atbilstoši Satversmei. Valdību ņemtie kredīti un veiktās reformas nav saistošas Latvijas pilsoņiem, jo tas darīts pārkāpjot Satversmi! Lūdu atsaukties uz e-pastu: zemnieks@latnet.lv vai zvanīt uz WhatsApp: +371 270 770 74.

Maltas kungs kārtējo reiz uzrakstīja pareizu apskatu par tuvākiem un senākiem notikumiem. Par to visu cieņu.

Rodas jautājumi, šim sirmajam kungam:

1. Kāpēc Zemes grāmatas uz stāvokli, kāds bija uz 1940.gada 17.jūniju? LPSR likums par to, ka visa zeme pieder tautai tika pieņemts 1940. gada 22. jūlijā. Tātad saskaņā ar Maltas kunga teikto, tiem kuru senči noslēdza darījumus ar zemi laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 22. jūlijam zaudē savas tiesības. Uz kāda pamata?

2. Kā LLK grasās palīdzēs atjaunot saimniecības? Vai LLK ir tādi līdzekļi? Kā mūsdienu dienās spēs pastāvēt lauku saimniecība ar 5-10 ha tālu prom no centriem? Kāds varētu būt ieņēmums no šādas saimniecības un vai tas spēs nodrošināt piecu cilvēku vajadzības gada griezumā, kas varētu būt ap 60 000 gadā. Tātad peļņai no 1 ha vajadzētu būt 15 000 eiro gadā kas ir nereāli. Cik saimniecībām LLK līdz šim ir palīdzējusi atjaunoties? Vai drīkst uzzināt kur var apskatīt šīs atjaunotās saimniecības?

3. Saskaņā ar Maltas Kunga aplēsēm iznāk, ka lauku reģionos varētu būt ap 1 418 210 vēlētāju. Zinot, ka 2023. gadā Latvijā bija 1 876 400 iedzīvotāju, vai nav pārāk optimistiski, lai neteiktu, ka utopiski, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits 2023 saruka par 14 600 iedzīvotāju.

4. Kad Maltas kungs beigs rakstīt vispārinātas utopijas un prezentēs plānu kā viņš vēlās sasniegt savu mērķi. Viss ko šis sirmais atvainojiet muldoņa runā skan skaisti, tikai pagaidām redzu, ka tā ir utopija, jo nav plāna kā to sasniegt.

Maltas kungam katrs viņa sacerējums beidzas ar vārdiem vēlamības izteiksmē bet gadiem ko es personīgi pazīstu šo jauko, sirmo kungu ne reizi neesmu dzirdējis kādu piedāvājumu ko darīt, lai sasniegtu mērķi. Visu laiku tikai skaisti un utopiski mērķi ko un kā vajadzētu, bet neviena piedāvājuma kā reāli to sasniegt.

Maltas kungs, būtu laiks beigt tukši muldēt un sākt ko darīt!