Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība “Fortum Oyj” tiek galā ar tautas alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt un investēt attīstībā; vai Somijas pieredze energokompānijas daļas tirgot biržā ir pozitīva, un cik droša ir Skandināvijas un Baltijas enerģētika kara apstākļos – “nra.lv” saruna ar “Fortum Oyj” viceprezidenti Gintu Cimdiņu.
Saruna ar Somijas energouzņēmuma viceprezidenti notika AS “Latvenergo” rīkotā foruma laikā, kura ietvaros G. Cimdiņa piedalījās paneļdiskusijā “Jauda tirgum. Baltijas IPO pieredze”. Diskusijā piedalījās arī “Eesti Energia” finanšu resursu un risku vadītājs Danels Freibergs, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons un “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja, izpilddirektore Liene Dubava. Diskusijas dalībnieki analizēja starptautisko pieredzi, kā kapitāla tirgus var dot papildu jaudu lieliem attīstības un enerģētikas projektiem un kā valsts uzņēmumu izaugsmes finansēšanu risina mūsu reģiona valstīs - trīs starptautiski pieredzes dialogi: Lietuva, Igaunija un Somija, kapitāla tirgus, IPO modeļi un dažādu valstu izvēles, ko Latvija no tā visa var mācīties.
Somijas enerģētikas uzņēmuma “Fortum Oyj” akcijas tiek kotētas “Nasdaq Helsinki” biržā un ietilpst “OMX Helsinki 25” indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 100 000 akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %. Uzņēmums apkalpo un uztur elektrostacijas un veic citus ar enerģētiku, arī ar otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus.
Uzņēmuma vēsture ļoti līdzinās “Latvenergo” vēsturei. “Fortum” priekšteci “Imatran Voima Oy” Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu hidroelektrostaciju. Līdzīgi “Latvenergo” pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu sākt Ķeguma HES būvniecību.
