Neatkarīgā raksta

11:41
Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.
 
9:30
Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Segliņa un Andžāns, Vasiļjevs un Heinrihsone, Nastavševs un Antoņenko, Bahs un Vasks.
 
8:00
Latvijā epidemiologi novēro straujāko Covid-19 izplatības pieaugumu Baltijas valstīs pēdējo divu nedēļu laikā. Tas pamudinājis valdību ārkārtas sēdes laikā atgriezties pie vairākiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, kas visvairāk skar sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Ierobežojumi atjaunoti no 11. jūlija un būs spēkā līdz pat 1. septembrim. Valdība pieļauj iespēju vēl vairāk pastiprināt ierobežojumus jau nākamo otrdien, ja pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.
 
Vakar, 8:15
Divu nedēļu laikā Latvijas sociālās drošības sistēma saņēmusi jau otro pliķi no Satversmes tiesas, kas atsevišķus sistēmas elementus nosaukusi par cilvēka necienīgiem un pat diskriminējošiem. Saeimā pastāv uzskats, ka atbildīgā Labklājības ministrija nespēj tik galā ar saviem pienākumiem un iniciatīva vismaz daļēji jāuzņemas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
 
Vakar, 8:00
Latvija diskriminē savus iedzīvotājus, jo īpaši nenodarbinātos cilvēkus ar invaliditāti, nosakot tādu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas nekādi nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, secinājusi Satversmes tiesa. Par neatbilstošām Satversmei tiesa atzina normas, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
 
Vakar, 5:15
Neskatoties uz valstī īstenoto čeku loteriju, kuras kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni viena miljona eiro apmērā, ēnu ekonomika nekur nav zudusi. Tas, vai čeku loterija tiks turpināta arī nākamgad, atkarīgs no politiķu dāsnuma, proti, vai nākamā gada valsts budžetā šim mērķim tiks paredzēts finansējums.
 
9.jūl
Papildu finansējums kompensējamām zālēm 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā virkni jaunu medikamentu. Taču šogad valsts atvēlētais finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā 2019. gadā, turklāt Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka kompensējamo zāļu budžetā izveidojies deficīts par 14 miljoniem eiro.
 
9.jūl
Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās kandidēs arī daudzi atlaistie deputāti. Saeimai trešdien bija jāizskata sabiedrības iniciatīva, kas aicina atlaistajiem deputātiem nākotnē liegt kandidēt nākamajās divās vēlēšanās. Iniciatīvas autorei nevēloties atklāt savu izskatu, tās tālākā virzība atlikta līdz rudenim. Savulaik atlaistie tautas priekšstāvji iniciatīvu vērtē atšķirīgi, taču dominē vēlme caurkritušo politiķu likteņu lemšanu tomēr uzticēt vēlētājam.
 
9.jūl
77 deputāti nobalsoja par dokumentu, ko viņu kolēģis Ivars Zariņš debatēs bija nosaucis pat par “nacionālo pašiznīcināšanās plānu”.
 
9.jūl
Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.
 
9.jūl
Rīgas domes vēlēšanu īstenošanai Centrālā vēlēšanu komisija jau noslēgusi divus publiskos iepirkumus, proti, par aplokšņu iegādi un e-vides nodrošināšanu. Vēlēšanu aploksnes, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, piegādās SIA “Hermess” . Tiesa, šoreiz vienas aploksnes cena ir par 27% lielāka nekā pērn uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām gādāto aplokšņu cena.
 
9.jūl
Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.
 
8.jūl
Ar dzirkstošā vīna zalvēm un sabiedrības krējuma klātbūtni pirms diviem gadiem atvērtajam tabakas karsēšanas ierīču veikalam Rīgas centrā “IQOS” jau oktobrī būs jāaizveras vai būtiski jāmaina sava veikala koncepcija. Aizliegti tiks arī citi salīdzinoši jauni smēķētāju iecienīti tabakas aizstājējprodukti.
 
8.jūl
Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai iztērēt 250 miljonus eiro, lai vēl arī turpmāk pastāvētu valstij piederošā aviokompānija “airBaltic”.
 
8.jūl
Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā par Veselības aprūpes finansēšanas likuma neatbilstību Satversmei bija tikai laika jautājums, jo šajā likumā joprojām ir spēkā normas, kuras politiķi negrasās īstenot. Pat Covid-19 epidēmija nebija un joprojām nav pamudinājums izpildīt mediķiem dotos solījumus – katru gadu palielināt atalgojumu par divdesmit procentiem. Tiesībsargs Saeimu jau februārī brīdināja par šī likuma neatbilstību Satversmei, taču līdzīgi kā valdība atļāvās ignorēt tiesībsarga institūciju jautājumā par garantēto minimālo ienākumu, arī par mediķu algām – tā nekustina ne ausi.
 
8.jūl
Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.
 
7.jūl
Pirmā partija, kas vēl pirms Covid-19 izraisītās krīzes nāca klajā ar savu priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – “Gods kalpot Rīgai”, to, ņemot vērā krīzē gūtās atziņas, nedaudz mainījusi. Sarakstā iekļauts arī ārkārtējās situācijas laikā plašāku popularitāti ieguvušais restorāna īpašnieks Andris Reizenbergs.
 
7.jūl
Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.
 
7.jūl
Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības pirms četriem mēnešiem apsolītās piemaksas par mediķu darbu Covid-19 epidēmijas apstākļos. “Tas ir vēl trakāk nekā absurds,” Neatkarīgajai saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, “jo pirms vēl piešķirta nauda piemaksām par mediķu darbu sarežģītos apstākļos, slimnīcas jau kontrolē inspektori, pārbaudot, vai tiešām mediķi ir strādājuši. Tik lielu neuzticību pret medicīnas jomu vēl neesam redzējuši.”
 
7.jūl
Ārlietu ministrija centīsies izmantot Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (Centrs) padomus, kā palielināt vismaz virtuāli Latvijai pieskaitāmu tautiešu daudzumu ārzemēs.
 
6.jūl
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.
 
6.jūl
Valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma ilgtspējas pārskatu.