Ga­ļu jā­māk pa­rei­zi sa­ga­ta­vot; uzzini, kā?

Ga­ļa ir viens no pro­duk­tiem, ko uz­tu­rā lie­to bie­ži. Vis­la­bā­kais va­ri­ants to pa­ga­ta­vot die­nā, kad tā ir no­pir­kta. To­mēr ga­ļu jā­māk pa­rei­zi sa­ga­ta­vot. To da­rot, ne­drīkst aiz­mirst par ga­ļas uz­tur­vēr­tī­bas sa­gla­bā­ša­nu. Ga­ļu var pa­ga­ta­vot, iz­man­to­jot da­žā­dus vei­dus, – vā­rīt, sau­tēt (arī mā­la po­di­ņā), cept ce­peš­krās­nī, ga­ta­vot, ie­ti­not alu­mī­ni­ja fo­li­jā, vai gri­lēt. Kāds ir op­ti­mā­lā­kais ga­ta­vo­ša­nas va­ri­ants, lai ga­ļa sa­gla­bā­tu pēc ie­spē­jas vai­rāk vēr­tī­bas?

Ter­mis­ki ap­strā­dā­jot ga­ļu, kar­stu­ma ie­tek­mē ol­bal­tum­vie­las virs­kār­tā sa­re­cē un iz­vei­do­jas aiz­sarg­slā­nis, no ga­ļas ne­iz­tek su­la, ce­pot vei­do­jas krauk­šķī­ga, zel­tai­ni brū­na ga­ro­za.

Ja ga­ļu vā­ra, to var da­rīt sāls­ūde­nī vai ūde­nī, kam pie­vie­nots vīns vai eti­ķis. Ga­ļu var vā­rīt auk­stā ūde­nī - uz­vā­ra, pēc tam vā­ra uz mē­re­nas uguns. Ja mēr­ķis ir iz­vā­rīt stip­ru bul­jo­nu, tad vā­ra pēc ie­spē­jas il­gāk, vi­su lai­ku pie­le­jot šķid­ru­mu.

Sau­tē­ša­na ir ga­ļas pa­ga­ta­vo­ša­nas veids starp vā­rī­ša­nu un cep­ša­nu. Sau­tē­ša­nas prin­cips ir šķid­ru­ma iz­tvai­cē­ša­na. Sau­tēt var gan ma­ri­nē­tu ga­ļu, gan ra­gū un gu­la­šu. Šis ga­ta­vo­ša­nas veids pie­mē­rots ga­ļai ar rup­jām šķied­rām, arī ve­cu dzīv­nie­ku ga­ļai. Pirms sau­tē­ša­nas ga­ļu ie­tei­cams ap­cept lie­lā dau­dzu­mā sa­kar­sē­tas eļ­ļas vai tau­ku, tur­pat ap­cep sī­po­lus un pie­vie­no dār­ze­ņus.

Ja ga­ļu pa­re­dzēts cept, to sa­ga­ta­vo ar garš­vie­lām, liek ne­lie­lā kat­lā vai pan­nā sa­kar­sē­tā eļ­ļā vai tau­kos un ap­cep no vi­sām pus­ēm zel­tai­ni brū­nu. Ce­pot ga­ļu ap­lais­ta ar tau­kiem, vē­lāk ik pa lai­kam pie­lej šķid­ru­mu, ar ku­ru pēc tam ap­sla­ka ga­ļu. Pēc ap­cep­ša­nas tur­pi­na cept slēg­tā trau­kā uz mē­re­nas uguns. Bei­gās vā­ku no­ņem, lai ga­ļa ie­gū­tu skais­tu krauk­šķī­gu ga­ro­zi­ņu. Ga­ta­vo ga­ļu vē­lams uz­likt uz dē­lī­ša, pa­tu­rēt vēl des­mit mi­nū­tes, pār­se­dzot ar alu­mī­ni­ja fo­li­ju.

Ga­ļu var sau­tēt arī mā­la po­dā. To uz­ska­ta par sau­dzī­gu un prak­tis­ku ga­ļas ga­ta­vo­ša­nas vei­du. Tas ir pie­mē­rots va­ri­ants ga­ļai ar rup­jām šķied­rām. Ar garš­vie­lām sa­ga­ta­vo­tu ga­ļu var likt po­di­ņā ar dār­ze­ņiem. Po­di­ņu liek auk­stā ce­peš­krās­nī un ti­kai tad to ie­slēdz. Ga­ļa sau­tē­jas sa­vā su­lā, kļūst mai­ga un īpa­ši aro­mā­tis­ka. Lī­dzī­gi var ga­ta­vot ga­ļu alu­mī­ni­ja fo­li­jā. Ti­kai cep­ša­nas bei­gās fo­li­ja jā­at­ver (ja tā nav spe­ci­āla ce­pa­mā fo­li­ja) un ga­ļa jā­ap­brū­ni­na.

Bez ga­ļas gri­lē­ša­nas va­sa­rā, pro­tams, ne­iz­tikt, jo kas tas par pik­ni­ku dār­zā vai za­ļu­mos bez gri­lē­tas ga­ļas. Jā­cen­šas ga­ļu ne­ap­de­dzi­nāt, lai ne­vei­do­tos ve­se­lī­bai kai­tī­gas vie­las. Un, pro­tams, šā­du ga­ļu no­teik­ti va­jag ba­gā­tī­gi pa­pil­di­nāt ar za­ļu­miem un dār­ze­ņiem.