Jau­tā­ju­mi, uz ku­riem go­dī­gi jā­at­bild sev pa­šam, domājot par svara zaudēšanu

© F64

Pat sau­dzī­gā for­mā pa­teik­ta, sva­ra zau­dē­ša­nas for­mu­la skan skar­bi: ēd ma­zāk, kus­ties vai­rāk. Vis­i ci­ti lī­dzek­ļi, ta­jā skai­tā da­žā­di pre­pa­rā­ti, ir ti­kai pa­lī­gi la­bā­kai šā uz­de­vu­ma veik­ša­nai. Katrs, kurš cī­nī­jies ar lie­ko sva­ru, zi­na, ka pie­nāk brī­ži, kad pār­ņem liels kār­di­nā­jums at­griez­ties pie ve­ca­jiem ne­ve­se­lī­ga­jiem pa­ra­du­miem, un tad pa­lī­dzī­ba ir ļo­ti no­de­rī­ga.

Rek­lā­mās rei­zēm tiek pie­dā­vā­tas me­to­des, kas ļauj vie­nas vai di­vu ne­dē­ļu lai­kā zau­dēt ļo­ti daudz ki­lo­gra­mu. Cil­vē­kam kā bio­lo­ģis­kai būt­nei tas pa­tie­šām zi­nā­mos ap­stāk­ļos ir ie­spē­jams, ta­ču or­ga­nisms tik īsā lai­kā ne­var pie­lā­go­ties jaun­ajam ve­se­lī­ga­jam ēša­nas sti­lam.

Strau­jo sva­ra zau­dē­ša­nu var sa­lī­dzi­nāt ar sprin­tu - kā­du lai­ku cil­vēks var pa­skriet ātr­ā tem­pā, ta­ču ko­pu­mā da­ba mū­su or­ga­nis­mu nav ra­dī­ju­si sprin­tam, bet vien­mē­rī­gai ik­die­nas slo­dzei. Ēša­nas pa­ra­du­mus mēs efek­tī­vi va­ram iz­mai­nīt ti­kai il­gā­kā lai­ka pos­mā. Ja or­ga­nis­mā jau uz­krā­ju­šies tau­ku de­po­zī­ti, no­teik­ti ir va­ja­dzī­ga gan sa­mē­rī­ga un pie­au­go­ša fi­zis­kā slo­dze, gan ēša­nas pa­ra­du­mu mai­ņa. Sā­ku­mā mēs iz­man­to­jam to ener­ģi­ju, kas ir asins­ri­tē, un ti­kai pēc tam - re­zer­ves. Tie­ši tad, kad sā­kas uz­krā­to re­zer­vju pa­tē­rē­ša­na, kas or­ga­nis­mam pra­sa lie­lā­ku dar­bu, cil­vēks sa­jūt grū­ti pār­va­ra­mu iz­sal­ku­mu. Ir jā­liek lie­tā gri­bas­spēks, lai tik­tu tam pār­i, tad or­ga­nisms pie­rod pie jaun­ā ēša­nas sti­la, pār­mē­rī­gā ēst­gri­ba mi­tē­jas, kļūst vieg­lāk kus­tē­ties, uz­la­bo­jas paš­sa­jū­ta.

No­de­rī­gi!

Jau­tā­ju­mi, uz ku­riem go­dī­gi jā­at­bild sev pa­šam:

  • Vai ma­na ēdien­kar­te nav pā­rāk vien­vei­dī­ga? Mēs bie­ži grē­ko­jam, lie­to­jot vien­vei­dī­gu uz­tu­ru, kas mums gar­šo vai arī ir vien­kār­šāk pa­ga­ta­vo­jams. Lai­ku pa lai­kam mai­not ēdien­kar­ti, mēs uz­ņe­mam šīs pa­šas vie­las ci­tā­dā­kā sa­stā­vā un pa­tē­rē­jam vai­rāk ener­ģi­jas, lai tās sa­šķel­tu. Ēdot vie­nu un to pa­šu pār­ti­ku, or­ga­nisms pie tās pie­rod, vieg­li tiek ga­lā un, ie­spē­jams, pat ne­pār­strā­dā līdz ga­lam. Ne­va­ja­dzē­tu ie­slīgt ru­tī­nā un vi­su lai­ku ga­ta­vot ēdie­nus ti­kai tā, kā ir ie­rasts un kā ir vieg­lāk. Lie­lā­ka daudz­vei­dī­ba nāks par la­bu vi­sai ģi­me­nei.
  • Vai es ēdu tā­pēc, ka es­mu iz­sal­cis vai ci­tu ie­mes­lu dēļ? Cil­vē­ki ar­vien bie­žāk ēd ne­vis tā­pēc, ka jūt iz­sal­ku­mu, bet tā­pēc, ka ēša­na sa­gā­dā prie­ku. Ir tik daudz jaun­u, in­te­re­san­tu un kār­di­no­šu pro­duk­tu, ku­rus gri­bas pa­gar­šot, to ro­si­na arī pie­vil­cīgs di­zains un rek­lā­ma. Ēdiens sniedz mie­ri­nā­ju­mu, kal­po kā lī­dzek­lis stre­sa vai gar­lai­cī­bas pār­va­rē­ša­nai. Rei­zēm cil­vēks ēd vien­kār­ši tā­pēc, ka dar­bā pie­nā­cis pus­die­nas pār­trau­kums, kaut arī ēst ne­maz ne­gri­bas. Tā ļo­ti vieg­li var zau­dēt mē­ra sa­jū­tu.
  • Vai es re­gu­lā­ri ēdu va­ka­riņ­pus­die­nas? Ti­pis­ka pro­blē­ma: cil­vēks vi­su die­nu strā­dā, rei­zēm šo to uz­kož, bet va­ka­rā, no­nā­cis mā­jās, ie­tur pa­ma­tī­gu mal­tī­ti, uz­ņe­mot lie­lu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu. Tas ir kai­tīgs pa­ra­dums, jo re­zul­tā­tā or­ga­nisms mie­gā ne­vis at­pū­šas, bet pār­strā­dā pē­dē­jo uz­ņem­to uz­tu­ru, un tas vei­ci­na tau­ku de­po­zī­tu vei­do­ša­nos, jo, nak­tī gu­ļot, mus­ku­ļi ne­dar­bo­jas un mēs pa­tē­rē­jam ti­kai ap 400 kkal. No rī­ta ne­gri­bas arī ēst bro­kas­tis, jo asi­nīs vēl cir­ku­lē ba­rī­bas vie­las, sa­gla­bā­jas sā­ta sa­jū­ta. Cil­vē­kiem, ku­ri pie­ra­du­ši pie šā­da ēša­nas re­žī­ma, ir se­viš­ķi grū­ti to mai­nīt.
  • Vai ma­na fi­zis­kā slo­dze ir pie­tie­ka­ma? Ļo­ti dau­dzi mūs­die­nu cil­vē­ki uz šo jau­tā­ju­mu uz­reiz var at­bil­dēt no­lie­dzo­ši, pat ne­vei­cot spe­ci­ālus ap­rē­ķi­nus. Ja cil­vēks as­to­ņas stun­das guļ un četr­as stun­das ska­tās tele­vi­zo­ru - tā jau ir pus­e dien­nakts. Tas, ka mie­ga lai­kā tiek tē­rēts maz ka­lo­ri­ju, ir nor­mā­li, bet, arī ska­to­ties tele­vi­zo­ru, ener­ģi­jas pa­tē­riņš nav daudz lie­lāks. Līdz ar to mēs lie­dzam sev arī svai­gu gai­su, kas ir viens no sva­rī­gā­ka­jiem or­ga­nis­mam ne­pie­cie­ša­ma­jiem ele­men­tiem, ci­ta star­pā va­ja­dzīgs tā­dēļ, lai pa­rei­zi sa­šķel­tu pār­ti­ku. Arī darbs bie­ži ir ļo­ti šau­ri spe­ci­ali­zēts un ne­pra­sa fi­zis­ku spē­ku, va­rē­tu pat teikt: jo tu esi sva­rī­gāks un at­bil­dī­gāks spe­ci­ālists, jo tev ma­zāk ir jā­kus­tas. Arī sa­dzī­ves rū­pes ar­vien re­tāk pra­sa fi­zis­ku pie­pū­li, un tas ne­ga­tī­vi ie­tek­mē ve­se­lī­bu, jo cil­vēks to­mēr ir da­bas bērns, kurš ra­dīts kus­tī­bai, fi­zis­kai slo­dzei.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais