Uzzini, kāds ir aknām drau­dzīgs dzī­ves­veids

Ak­nas rei­zēm dē­vē par pa­cie­tī­go vai pat mē­mo or­gā­nu – tās ne­sāp, un cil­vēks il­gu lai­ku var pat ne­no­jaust, ka ak­nām ra­du­šās pro­blē­mas. «Da­ļa cil­vē­ku ne­rai­zē­jas par ak­nu ve­se­lī­bu, bet da­ļa par to do­mā ļo­ti bie­ži – tie ir pa­cien­ti, ku­ri lie­to me­di­ka­men­tus da­žā­du hro­nis­ku sli­mī­bu ār­stē­ša­nai,» sa­ka Ve­se­lī­bas cen­tra 4 ģi­me­nes ār­ste Ka­rī­na Ver­ne­re. «Vi­ņiem pa­tie­šām ir sva­rī­gi rū­pē­ties par ak­nu aiz­sar­dzī­bu.»

Ak­nu pie­nā­ku­mi or­ga­nis­mā

«Ak­nas ir or­gāns, kurš veic at­in­dē­ša­nu, at­tī­rī­ša­nu no da­žā­dām kai­tī­gām vie­lām, kas no­nāk or­ga­nis­mā ar me­di­ka­men­tiem, al­ko­ho­lu, uz­tu­ru, sa­dzī­ves ķī­mi­ju utt. Caur ak­nām iet lie­lais asins­ri­tes loks,» stās­ta ār­ste. «Cil­vē­kiem, ku­riem ir pro­blē­mas ar asins­spie­die­nu, rei­zēm nā­kas ār­stēt ak­nas, lai spie­die­nu nor­ma­li­zē­tu. Ak­nas pie­da­lās arī tau­ku viel­mai­ņas re­gu­lā­ci­jā un ho­les­te­rī­na viel­mai­ņas re­gu­lā­ci­jā; tur da­ļē­ji no­tiek arī cu­ku­ra viel­mai­ņa, tā­pēc se­kot ak­nu stā­vok­lim ir īpa­ši sva­rī­gi cu­ku­ra di­abē­ta pa­cien­tiem. Šo­dien ļo­ti dau­dzi cil­vē­ki past­āvī­gi lie­to me­di­ka­men­tus, lai ār­stē­tu da­žā­das hro­nis­kas sli­mī­bas, tā­pēc ārsts re­gu­lā­ri se­ko šo pa­cien­tu ak­nu fun­kci­jai. No­piet­na ak­nu sli­mī­ba ir hro­nisks he­pa­tīts - tas ir kā bum­ba ar lai­ka deg­li, kas bo­jā ak­nas lē­nām un pa­ma­zām, cil­vēks pats il­gu lai­ku par sa­vu sli­mī­bu ne­zi­na, rei­zēm to at­klāj ob­li­gā­ta­jās ve­se­lī­bas pār­bau­dēs vai pa­vi­sam ne­jau­ši, iz­mek­lē­jot kā­du ci­tu pro­blē­mu.»

Ne­lie­tot pre­pa­rā­tus bez va­ja­dzī­bas

Vie­na no lie­tām, ko ik­viens cil­vēks var da­rīt, lai sau­dzē­tu sa­vas ak­nas, ir - ne­lie­tot da­žā­dus bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tus un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus bez va­ja­dzī­bas. «Šā­du pre­pa­rā­tu rek­lā­ma jā­uz­tver vien­kār­ši kā in­for­mā­ci­ja,» sa­ka K. Ver­ne­re. «Kat­ram vis­pirms jā­cen­šas sa­prast, vai vi­ņam tas ir va­ja­dzīgs. Vis­la­bāk būs kon­sul­tē­ties ar sa­vu ār­stu. Cil­vē­kiem no­teik­ti jā­zi­na, ka arī jeb­ku­ram uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jam var būt bla­kus­pa­rā­dī­bas. Ja hro­nis­ku sli­mī­bu ār­stē­ša­nai jā­lie­to zā­les, bet ak­nām ir pro­blē­mas, ārsts iz­vēr­tē kon­krē­tā pa­cien­ta stā­vok­li un va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā iz­vē­las me­di­ka­men­tus, ku­ri pār­sva­rā tiek iz­va­dī­ti ne­vis caur ak­nām, bet caur nie­rēm, kaut arī nie­res ir ļo­ti sva­rīgs or­gāns.»

Ak­nām drau­dzīgs dzī­ves­veids

• Lai rū­pē­tos par ak­nu ve­se­lī­bu, ik­viens var kon­tro­lēt sa­vu ēdien­kar­ti, pēc ie­spē­jas iz­vai­ro­ties no pro­duk­tiem, kas ba­gā­ti ar kon­ser­van­tiem vai garš­as past­ip­ri­nā­tā­jiem, kā arī ie­ro­be­žot trek­nu ēdie­nu pa­tē­ri­ņu. Pi­cas, ham­bur­ge­ri un tam­lī­dzī­gi ēdie­ni, ku­rus bi­ro­ju dar­bi­nie­ki ne­re­ti pa­sū­ta ar pie­gā­di, ak­nām ir kā trie­ciens. Ja tas no­tiek bie­ži, jā­do­mā, kā ak­nām pa­lī­dzēt vi­su sa­gre­mot. Asi, trek­ni, gri­lē­ti ēdie­ni bie­ži pro­vo­cē žults­ak­me­ņu sli­mī­bu, arī kuņ­ģa uz zar­nu trak­ta pro­blē­mas. Tā kā ak­nas, kuņ­ģis, žults­pūs­lis un aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ris strā­dā vie­nā ko­man­dā, tas var ie­tek­mēt ak­nu ve­se­lī­bu. Pēc šā­du ēdie­nu bau­dī­ša­nas ak­nām ir jā­dod at­slo­dze.
• Ak­nas ie­tek­mē arī ne­mā­ku­lī­gi mē­ģi­nā­ju­mi at­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra. «La­bi, ja cil­vēks šo pro­blē­mu ri­si­na pa­rei­zi - sāk lie­tot ve­se­lī­gu uz­tu­ru un pa­lie­li­na fi­zis­ko slo­dzi. Ta­ču ļo­ti dau­dzi ne­vē­las mai­nīt ēša­nas pa­ra­du­mus, bet ta­jā pa­šā lai­kā grib tie­vēt,» sa­ka ār­ste. «Vi­ņi ēd tā­pat kā līdz šim un pa­ra­lē­li lie­to me­di­ka­men­tus vai uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus sva­ra ma­zi­nā­ša­nai. Tas ak­nām ir div­kāršs slogs: jā­iz­tur gan gas­tro­no­mis­kais, gan me­di­ka­men­to­zais trie­ciens.
• Pos­to­ši uz ak­nām ie­dar­bo­jas al­ko­ho­la pār­mē­rī­bas vai ne­kva­li­ta­tīvs al­ko­hols. Tad ir sva­rī­gi iet pie sa­va ār­sta vai iz­saukt ātr­o pa­lī­dzī­bu. Pa­ras­ti gan sa­bied­rī­bas slā­nis, ku­ram rak­stu­rī­gi šā­di pa­ra­du­mi, vis­pār ne­do­mā par ve­se­lī­bu.
• Sko­lē­ni pa­mat­sko­las ve­cu­mā jā­pa­sar­gā no cil­vē­kiem, ku­ri iz­pla­ta ve­no­zās nar­ko­ti­kas - tas ir ceļš ne ti­kai uz at­ka­rī­bu, bet arī uz hro­nis­ku he­pa­tī­tu, ko vi­ņi ne­pa­ma­nīs, jo ne­būs sāp­ju un ci­tu iz­paus­mju, bet fi­nā­lā šī sli­mī­ba var cil­vē­ku arī no­ga­li­nāt. Ve­no­za­jiem nar­ko­mā­niem bie­ži vien­lai­kus ir B un C he­pa­tīts, kā arī ci­tas in­fek­ci­jas.
• Fi­zis­ka slo­dze arī ir no­zī­mī­ga, jo tā ak­ti­vi­zē viel­mai­ņu un kai­tī­gās vie­las tiek iz­va­dī­tas ātr­āk. Slo­dzes lai­kā cil­vēks arī svīst, un šīs vie­las iz­da­lās caur svied­riem.
• Kat­ram cil­vē­kam lai­ku pa lai­kam ne­pie­cie­šams kon­tro­lēt ho­les­te­rī­na un cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs. Jā­iet pie ār­sta, ja ir ne­iz­skaid­ro­jams no­gu­rums, vā­jums, mie­gai­nī­ba un apā­ti­ja, kas var būt he­pa­tī­ta pa­zī­mes. Daž­reiz par ak­nu pro­blē­mām lie­ci­na arī sū­dzī­bas par ne­pa­tī­ka­miem sim­pto­miem kuņ­ģa un zar­nu trak­tā, tā­pēc ne­pie­cie­šams pār­bau­dīt ak­nu fun­kci­jas rā­dī­tā­jus.

Ak­nu aiz­sar­dzī­bai un at­ve­se­ļo­ša­nai

Sirds un asins­va­du, plau­šu sli­mī­bu, cu­ku­ra di­abē­ta pa­cien­tiem, cil­vē­kiem ar pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu un pa­aug­sti­nā­tu ho­les­te­rī­na lī­me­ni nā­kas ik­die­nā lie­tot me­di­ka­men­tus, tā­pēc past­ip­ri­nā­ti jā­rū­pē­jas par ak­nu ve­se­lī­bu. «Šie cil­vē­ki no­teik­ti var iz­man­tot da­bis­kos pre­pa­rā­tus ak­nu aiz­sar­dzī­bai un ak­nu dar­bī­bas uz­la­bo­ša­nai,» at­zīst K. Ver­ne­re. «Par šo pre­pa­rā­tu iz­vē­li jā­lemj ko­pā ar sa­vu ār­stu, kurš ņems vē­rā ana­lī­žu re­zul­tā­tus, sli­mī­bas sma­gu­ma pa­kā­pi un ci­tus kri­tē­ri­jus. Jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba tam, cik il­gi pre­pa­rāts jau ir tir­gū. Jā­pai­et zi­nā­mam lai­kam, lai re­dzē­tu, vai tas pa­liks ap­ri­tē, jo se­viš­ķi, ja tas ir kāds ļo­ti ek­so­tisks lī­dzek­lis, ku­ra klī­nis­ko efek­ti­vi­tā­ti mēs ne­va­ram no­vēr­tēt un ne­va­ram sa­ņemt arī ne­kā­du pa­pil­du in­for­mā­ci­ju - li­te­ra­tū­ru, pē­tī­ju­mu re­zul­tā­tus. Pre­pa­rā­ti no­teik­ti jā­pērk ap­tie­kās, ne­vis liel­vei­ka­los vai no ap­šau­bā­miem iz­pla­tī­tā­jiem. Viss, kas no­nāk ap­tie­kas plauk­tos, ir re­ģis­trēts li­ku­mā no­teik­ta­jā kār­tī­bā. Ja pa­cien­tam pa­rā­dās blak­nes, ārsts par to zi­ņo Zā­ļu valsts aģen­tū­rai. Es arī res­pek­tē­ju pa­cien­ta at­klā­tī­bu, ja viņš pa­sa­ka: dak­ter, ne­rak­stiet man «ķī­mis­kos» pre­pa­rā­tus, es tos tik un tā ne­lie­to­šu. Da­ži mēdz me­lot, ka lie­to zā­les, un ārsts ne­sa­prot, kā­pēc ana­lī­zēs nav ne­kā­du iz­mai­ņu. Pa­ras­ti var at­rast kaut kā­das al­ter­na­tī­vas - augu valsts pre­pa­rā­tus vai ho­me­opā­tis­kos lī­dzek­ļus. Ja re­zul­tā­tu ne­būs, pa­spē­sim no­nākt arī līdz tra­di­ci­onā­la­jai te­ra­pi­jai. Da­bis­kas iz­cel­smes pre­pa­rā­ti ie­gūst ar­vien lie­lā­ku pa­cien­tu uz­ti­cī­bu, ta­ču jā­sap­rot, ka ne­va­jag gai­dīt brī­nu­mus. Šie lī­dzek­ļi ne­pa­spēs īsā lai­kā dot efek­tu, jo se­viš­ķi, ja ak­nām jau ir kāds hro­nisks bo­jā­jums. Pre­pa­rāts ir jā­lie­to vis­maz 2-3 mē­ne­šus, pre­cī­zi ie­vē­ro­jot no­rā­dī­ju­mus par de­vām. Ja cil­vēks nav no­ska­ņots uz ilg­sto­šu un pa­rei­zu augu valsts pre­pa­rā­tu lie­to­ša­nu, tad var­būt arī nav vērts iz­mest nau­du vē­jā. Pie­re­dze rā­da, ka pie­tie­ka­mi drošs un pār­bau­dīts ir pre­pa­rāts, kurš sa­tur augu valsts esen­ci­ālos fos­fo­li­pī­dus. Kat­ras šū­nas mem­brā­nā ir esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di, kas rū­pē­jas par to, lai šū­nā ie­kļū­tu va­ja­dzī­gās vie­las, bet ne­ie­kļū­tu tok­sī­ni. Ja tok­sī­ni uz­var, ak­nu šū­na iet bo­jā. Pre­pa­rā­ti, kas sa­tur esen­ci­ālos fos­fo­li­pī­dus, spēj sta­bi­li­zēt ak­nu šū­nas, aiz­stā­jot tok­sī­nu bo­jā­tos fos­fo­li­pī­dus šū­nu mem­brā­nā, un ak­nu fun­kci­ja tiek at­jau­no­ta.»