Uzzini, kāds ir aknām drau­dzīgs dzī­ves­veids

© depositphotos.com

Ak­nas rei­zēm dē­vē par pa­cie­tī­go vai pat mē­mo or­gā­nu – tās ne­sāp, un cil­vēks il­gu lai­ku var pat ne­no­jaust, ka ak­nām ra­du­šās pro­blē­mas. «Da­ļa cil­vē­ku ne­rai­zē­jas par ak­nu ve­se­lī­bu, bet da­ļa par to do­mā ļo­ti bie­ži – tie ir pa­cien­ti, ku­ri lie­to me­di­ka­men­tus da­žā­du hro­nis­ku sli­mī­bu ār­stē­ša­nai,» sa­ka Ve­se­lī­bas cen­tra 4 ģi­me­nes ār­ste Ka­rī­na Ver­ne­re. «Vi­ņiem pa­tie­šām ir sva­rī­gi rū­pē­ties par ak­nu aiz­sar­dzī­bu.»

Ak­nu pie­nā­ku­mi or­ga­nis­mā

«Ak­nas ir or­gāns, kurš veic at­in­dē­ša­nu, at­tī­rī­ša­nu no da­žā­dām kai­tī­gām vie­lām, kas no­nāk or­ga­nis­mā ar me­di­ka­men­tiem, al­ko­ho­lu, uz­tu­ru, sa­dzī­ves ķī­mi­ju utt. Caur ak­nām iet lie­lais asins­ri­tes loks,» stās­ta ār­ste. «Cil­vē­kiem, ku­riem ir pro­blē­mas ar asins­spie­die­nu, rei­zēm nā­kas ār­stēt ak­nas, lai spie­die­nu nor­ma­li­zē­tu. Ak­nas pie­da­lās arī tau­ku viel­mai­ņas re­gu­lā­ci­jā un ho­les­te­rī­na viel­mai­ņas re­gu­lā­ci­jā; tur da­ļē­ji no­tiek arī cu­ku­ra viel­mai­ņa, tā­pēc se­kot ak­nu stā­vok­lim ir īpa­ši sva­rī­gi cu­ku­ra di­abē­ta pa­cien­tiem. Šo­dien ļo­ti dau­dzi cil­vē­ki past­āvī­gi lie­to me­di­ka­men­tus, lai ār­stē­tu da­žā­das hro­nis­kas sli­mī­bas, tā­pēc ārsts re­gu­lā­ri se­ko šo pa­cien­tu ak­nu fun­kci­jai. No­piet­na ak­nu sli­mī­ba ir hro­nisks he­pa­tīts - tas ir kā bum­ba ar lai­ka deg­li, kas bo­jā ak­nas lē­nām un pa­ma­zām, cil­vēks pats il­gu lai­ku par sa­vu sli­mī­bu ne­zi­na, rei­zēm to at­klāj ob­li­gā­ta­jās ve­se­lī­bas pār­bau­dēs vai pa­vi­sam ne­jau­ši, iz­mek­lē­jot kā­du ci­tu pro­blē­mu.»

Ne­lie­tot pre­pa­rā­tus bez va­ja­dzī­bas

Vie­na no lie­tām, ko ik­viens cil­vēks var da­rīt, lai sau­dzē­tu sa­vas ak­nas, ir - ne­lie­tot da­žā­dus bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tus un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus bez va­ja­dzī­bas. «Šā­du pre­pa­rā­tu rek­lā­ma jā­uz­tver vien­kār­ši kā in­for­mā­ci­ja,» sa­ka K. Ver­ne­re. «Kat­ram vis­pirms jā­cen­šas sa­prast, vai vi­ņam tas ir va­ja­dzīgs. Vis­la­bāk būs kon­sul­tē­ties ar sa­vu ār­stu. Cil­vē­kiem no­teik­ti jā­zi­na, ka arī jeb­ku­ram uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jam var būt bla­kus­pa­rā­dī­bas. Ja hro­nis­ku sli­mī­bu ār­stē­ša­nai jā­lie­to zā­les, bet ak­nām ir pro­blē­mas, ārsts iz­vēr­tē kon­krē­tā pa­cien­ta stā­vok­li un va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā iz­vē­las me­di­ka­men­tus, ku­ri pār­sva­rā tiek iz­va­dī­ti ne­vis caur ak­nām, bet caur nie­rēm, kaut arī nie­res ir ļo­ti sva­rīgs or­gāns.»

Ak­nām drau­dzīgs dzī­ves­veids

  • Lai rū­pē­tos par ak­nu ve­se­lī­bu, ik­viens var kon­tro­lēt sa­vu ēdien­kar­ti, pēc ie­spē­jas iz­vai­ro­ties no pro­duk­tiem, kas ba­gā­ti ar kon­ser­van­tiem vai garš­as past­ip­ri­nā­tā­jiem, kā arī ie­ro­be­žot trek­nu ēdie­nu pa­tē­ri­ņu. Pi­cas, ham­bur­ge­ri un tam­lī­dzī­gi ēdie­ni, ku­rus bi­ro­ju dar­bi­nie­ki ne­re­ti pa­sū­ta ar pie­gā­di, ak­nām ir kā trie­ciens. Ja tas no­tiek bie­ži, jā­do­mā, kā ak­nām pa­lī­dzēt vi­su sa­gre­mot. Asi, trek­ni, gri­lē­ti ēdie­ni bie­ži pro­vo­cē žults­ak­me­ņu sli­mī­bu, arī kuņ­ģa uz zar­nu trak­ta pro­blē­mas. Tā kā ak­nas, kuņ­ģis, žults­pūs­lis un aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ris strā­dā vie­nā ko­man­dā, tas var ie­tek­mēt ak­nu ve­se­lī­bu. Pēc šā­du ēdie­nu bau­dī­ša­nas ak­nām ir jā­dod at­slo­dze.
  • Ak­nas ie­tek­mē arī ne­mā­ku­lī­gi mē­ģi­nā­ju­mi at­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra. «La­bi, ja cil­vēks šo pro­blē­mu ri­si­na pa­rei­zi - sāk lie­tot ve­se­lī­gu uz­tu­ru un pa­lie­li­na fi­zis­ko slo­dzi. Ta­ču ļo­ti dau­dzi ne­vē­las mai­nīt ēša­nas pa­ra­du­mus, bet ta­jā pa­šā lai­kā grib tie­vēt,» sa­ka ār­ste. «Vi­ņi ēd tā­pat kā līdz šim un pa­ra­lē­li lie­to me­di­ka­men­tus vai uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus sva­ra ma­zi­nā­ša­nai. Tas ak­nām ir div­kāršs slogs: jā­iz­tur gan gas­tro­no­mis­kais, gan me­di­ka­men­to­zais trie­ciens.
  • Pos­to­ši uz ak­nām ie­dar­bo­jas al­ko­ho­la pār­mē­rī­bas vai ne­kva­li­ta­tīvs al­ko­hols. Tad ir sva­rī­gi iet pie sa­va ār­sta vai iz­saukt ātr­o pa­lī­dzī­bu. Pa­ras­ti gan sa­bied­rī­bas slā­nis, ku­ram rak­stu­rī­gi šā­di pa­ra­du­mi, vis­pār ne­do­mā par ve­se­lī­bu.
  • Sko­lē­ni pa­mat­sko­las ve­cu­mā jā­pa­sar­gā no cil­vē­kiem, ku­ri iz­pla­ta ve­no­zās nar­ko­ti­kas - tas ir ceļš ne ti­kai uz at­ka­rī­bu, bet arī uz hro­nis­ku he­pa­tī­tu, ko vi­ņi ne­pa­ma­nīs, jo ne­būs sāp­ju un ci­tu iz­paus­mju, bet fi­nā­lā šī sli­mī­ba var cil­vē­ku arī no­ga­li­nāt. Ve­no­za­jiem nar­ko­mā­niem bie­ži vien­lai­kus ir B un C he­pa­tīts, kā arī ci­tas in­fek­ci­jas.
  • Fi­zis­ka slo­dze arī ir no­zī­mī­ga, jo tā ak­ti­vi­zē viel­mai­ņu un kai­tī­gās vie­las tiek iz­va­dī­tas ātr­āk. Slo­dzes lai­kā cil­vēks arī svīst, un šīs vie­las iz­da­lās caur svied­riem.
  • Kat­ram cil­vē­kam lai­ku pa lai­kam ne­pie­cie­šams kon­tro­lēt ho­les­te­rī­na un cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs. Jā­iet pie ār­sta, ja ir ne­iz­skaid­ro­jams no­gu­rums, vā­jums, mie­gai­nī­ba un apā­ti­ja, kas var būt he­pa­tī­ta pa­zī­mes. Daž­reiz par ak­nu pro­blē­mām lie­ci­na arī sū­dzī­bas par ne­pa­tī­ka­miem sim­pto­miem kuņ­ģa un zar­nu trak­tā, tā­pēc ne­pie­cie­šams pār­bau­dīt ak­nu fun­kci­jas rā­dī­tā­jus.

Ak­nu aiz­sar­dzī­bai un at­ve­se­ļo­ša­nai

Sirds un asins­va­du, plau­šu sli­mī­bu, cu­ku­ra di­abē­ta pa­cien­tiem, cil­vē­kiem ar pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu un pa­aug­sti­nā­tu ho­les­te­rī­na lī­me­ni nā­kas ik­die­nā lie­tot me­di­ka­men­tus, tā­pēc past­ip­ri­nā­ti jā­rū­pē­jas par ak­nu ve­se­lī­bu. «Šie cil­vē­ki no­teik­ti var iz­man­tot da­bis­kos pre­pa­rā­tus ak­nu aiz­sar­dzī­bai un ak­nu dar­bī­bas uz­la­bo­ša­nai,» at­zīst K. Ver­ne­re. «Par šo pre­pa­rā­tu iz­vē­li jā­lemj ko­pā ar sa­vu ār­stu, kurš ņems vē­rā ana­lī­žu re­zul­tā­tus, sli­mī­bas sma­gu­ma pa­kā­pi un ci­tus kri­tē­ri­jus. Jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba tam, cik il­gi pre­pa­rāts jau ir tir­gū. Jā­pai­et zi­nā­mam lai­kam, lai re­dzē­tu, vai tas pa­liks ap­ri­tē, jo se­viš­ķi, ja tas ir kāds ļo­ti ek­so­tisks lī­dzek­lis, ku­ra klī­nis­ko efek­ti­vi­tā­ti mēs ne­va­ram no­vēr­tēt un ne­va­ram sa­ņemt arī ne­kā­du pa­pil­du in­for­mā­ci­ju - li­te­ra­tū­ru, pē­tī­ju­mu re­zul­tā­tus. Pre­pa­rā­ti no­teik­ti jā­pērk ap­tie­kās, ne­vis liel­vei­ka­los vai no ap­šau­bā­miem iz­pla­tī­tā­jiem. Viss, kas no­nāk ap­tie­kas plauk­tos, ir re­ģis­trēts li­ku­mā no­teik­ta­jā kār­tī­bā. Ja pa­cien­tam pa­rā­dās blak­nes, ārsts par to zi­ņo Zā­ļu valsts aģen­tū­rai. Es arī res­pek­tē­ju pa­cien­ta at­klā­tī­bu, ja viņš pa­sa­ka: dak­ter, ne­rak­stiet man «ķī­mis­kos» pre­pa­rā­tus, es tos tik un tā ne­lie­to­šu. Da­ži mēdz me­lot, ka lie­to zā­les, un ārsts ne­sa­prot, kā­pēc ana­lī­zēs nav ne­kā­du iz­mai­ņu. Pa­ras­ti var at­rast kaut kā­das al­ter­na­tī­vas - augu valsts pre­pa­rā­tus vai ho­me­opā­tis­kos lī­dzek­ļus. Ja re­zul­tā­tu ne­būs, pa­spē­sim no­nākt arī līdz tra­di­ci­onā­la­jai te­ra­pi­jai. Da­bis­kas iz­cel­smes pre­pa­rā­ti ie­gūst ar­vien lie­lā­ku pa­cien­tu uz­ti­cī­bu, ta­ču jā­sap­rot, ka ne­va­jag gai­dīt brī­nu­mus. Šie lī­dzek­ļi ne­pa­spēs īsā lai­kā dot efek­tu, jo se­viš­ķi, ja ak­nām jau ir kāds hro­nisks bo­jā­jums. Pre­pa­rāts ir jā­lie­to vis­maz 2-3 mē­ne­šus, pre­cī­zi ie­vē­ro­jot no­rā­dī­ju­mus par de­vām. Ja cil­vēks nav no­ska­ņots uz ilg­sto­šu un pa­rei­zu augu valsts pre­pa­rā­tu lie­to­ša­nu, tad var­būt arī nav vērts iz­mest nau­du vē­jā. Pie­re­dze rā­da, ka pie­tie­ka­mi drošs un pār­bau­dīts ir pre­pa­rāts, kurš sa­tur augu valsts esen­ci­ālos fos­fo­li­pī­dus. Kat­ras šū­nas mem­brā­nā ir esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di, kas rū­pē­jas par to, lai šū­nā ie­kļū­tu va­ja­dzī­gās vie­las, bet ne­ie­kļū­tu tok­sī­ni. Ja tok­sī­ni uz­var, ak­nu šū­na iet bo­jā. Pre­pa­rā­ti, kas sa­tur esen­ci­ālos fos­fo­li­pī­dus, spēj sta­bi­li­zēt ak­nu šū­nas, aiz­stā­jot tok­sī­nu bo­jā­tos fos­fo­li­pī­dus šū­nu mem­brā­nā, un ak­nu fun­kci­ja tiek at­jau­no­ta.»

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais