Plašs zinātnisks pētījums liecina, ka sievietēm, kuru uzturā ir daudz dārzeņu un mazāk gaļas, krūts vēža risks var būt zemāks. Pētnieki īpašu uzmanību pievērsuši tā dēvētajai planētas veselības diētai, kuras pamatā ir galvenokārt augu izcelsmes produkti, raksta “Yle.fi”.
Katru gadu tūkstošiem sieviešu visā pasaulē uzzina satraucošo diagnozi - krūts vēzis. Lai gan saslimšanas risku ietekmē daudzi faktori, tostarp vecums, ģenētika un hormonālie faktori, arvien vairāk pētījumu liecina, ka arī ikdienas uzturam var būt nozīme.
Jaunā amerikāņu zinātnieku veiktā analīze pievērsusies tam, kā konkrēts uztura modelis saistīts ar krūts vēža risku.
Desmitiem gadu ilgi novērojumi
Pētnieki pētīja saistību starp tā dēvēto planētas veselības diētu un krūts vēža attīstību. Šis uztura modelis galvenokārt balstās uz augu valsts produktiem - dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem, pilngraudu produktiem, riekstiem un sēklām. Uzturā var būt arī zivis, savukārt sarkanās un pārstrādātās gaļas daudzums ir ierobežots.
Analīzē tika izmantoti dati no diviem ilgtermiņa pētījumiem, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 160 000 sieviešu.
Dalībnieču veselības stāvoklis un dzīvesveids tika novērots vairāk nekā trīs desmitgades - vienā pētījumā no 1986. līdz 2018. gadam, otrā no 1991. līdz 2019. gadam.
Īpaši vērtīgi bija tas, ka informācija par sieviešu uztura paradumiem tika apkopota regulāri - aptuveni reizi četros gados. Tas ļāva pētniekiem daudz precīzāk novērtēt ilgtermiņa uztura paradumu saistību ar saslimšanas risku.
Krūts vēža risks bija aptuveni par 10 procentiem zemāks
Analizējot iegūtos datus, pētnieki konstatēja, ka sievietēm, kuru uzturs vairāk atbilda planētas veselības diētas principiem, krūts vēža risks bija aptuveni par 10 procentiem zemāks nekā sievietēm, kuru ēdienkartē bija mazāk dārzeņu un citu šim uztura modelim raksturīgu produktu.
Vēl izteiktāka saistība tika konstatēta attiecībā uz noteiktu krūts vēža veidu - sievietēm, kuras uzturā vairāk lietoja augu valsts produktus, estrogēna receptoru negatīva krūts vēža risks bija gandrīz par 20 procentiem zemāks.
Šis krūts vēža veids nav atkarīgs no estrogēna ietekmes un veido aptuveni piekto daļu no visiem krūts vēža gadījumiem.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka šādi rezultāti nenozīmē, ka konkrēta diēta pati par sevi var novērst vēzi. Runa ir par statistisku saistību starp ilgtermiņa uztura paradumiem un saslimšanas risku.
Kāpēc priekšroka augu valsts produktiem var būt nozīmīga?
Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir kopējā uztura kvalitāte.
Dārzeņi, augļi, pākšaugi, pilngraudu produkti un rieksti nodrošina organismu ar šķiedrvielām, vitamīniem, minerālvielām un dažādām bioloģiski aktīvām vielām.
Augu valsts uzturs var palīdzēt arī vieglāk kontrolēt ķermeņa svaru. Tas ir būtiski, jo liekais svars un aptaukošanās ir saistīti ar paaugstinātu vairāku vēža veidu risku, tostarp pēcmenopauzes krūts vēža risku.
Tāpēc, runājot par vēža profilaksi, svarīga var būt nevis viena konkrēta “pretvēža produkta” iekļaušana ēdienkartē, bet gan kopējais uztura modelis ilgtermiņā.
Arī citi pētījumi liecina par līdzīgām tendencēm
Šis nav vienīgais pētījums, kurā konstatēta saistība starp lielāku augu valsts produktu patēriņu un zemāku vēža risku.
Nesen publicētā metaanalīzē tika apkopoti 17 zinātniski pētījumi, kuros salīdzināts vēža risks veģetāriešiem un cilvēkiem, kuri uzturā regulāri lieto gaļu.
Analīze liecināja, ka veģetāriešiem kopējais vēža risks bija par aptuveni 13 procentiem zemāks nekā cilvēkiem, kuri lietoja gaļu un ievēroja jauktu uzturu.
Dažiem vēža veidiem atšķirība bija vēl izteiktāka, tostarp tika konstatētas atšķirības attiecībā uz zarnu un krūts vēzi.
Tomēr arī šeit jāņem vērā, ka šādi pētījumi galvenokārt parāda saistību, nevis pierāda, ka atteikšanās no gaļas pati par sevi novērš vēzi.
Ne tikai dārzeņi, bet arī mazāk pārstrādātas gaļas
Viens no būtiskajiem augu valsts uztura ieguvumiem var būt tas, ka, palielinot dārzeņu, pākšaugu un pilngraudu produktu daudzumu, uzturā automātiski samazinās vieta produktiem ar mazāku uzturvērtību.
Īpaša uzmanība jau ilgstoši pievērsta sarkanajai un pārstrādātajai gaļai.
Pārstrādāta gaļa - piemēram, desas, cīsiņi, bekons un citi līdzīgi produkti - ir saistīta ar paaugstinātu zarnu vēža risku, tāpēc sabalansēta ēdienkarte nenozīmē tikai “ēst vairāk dārzeņu”, bet arī pārskatīt to, cik bieži uzturā parādās stipri pārstrādāti gaļas produkti.
Ko likt uz šķīvja?
Pētījumu rezultāti nenozīmē, ka sievietēm būtu pilnībā jāatsakās no gaļas vai jākļūst par veģetārietēm.
Taču ēdienkarti var padarīt vairāk augu valsts produktiem draudzīgu pavisam vienkārši:
Svarīgi arī atcerēties, ka neviens uztura veids nevar garantēt aizsardzību pret vēzi, jo saslimšanas risku nosaka daudzu faktoru kopums, un uzturs ir tikai viena no tā sastāvdaļām.
Tomēr arvien vairāk pētījumu norāda vienā virzienā: ikdienas uzturs, kurā dominē dārzeņi, pākšaugi, pilngraudi, rieksti un citi mazāk pārstrādāti produkti, var būt ne tikai labvēlīgāks veselībai, bet arī saistīts ar zemāku dažu vēža veidu risku.
