Pārtikas iepakojumi nereti ir nosēti ar košiem un pamanāmiem apgalvojumiem par to veselīgumu, taču, pēc onkologa teiktā, patiesība bieži vien slēpjas sastāvdaļu saraksta sīkajā drukā. Izrādās, ir kāda īpaša piedevu grupa, no kuras onkologs iesaka pēc iespējas izvairīties, lai samazinātu vēža risku.
Amerikāņu onkologs un ķirurgs Dr. Teds A. Džeimss uzsver, ka iepakojuma etiķešu priekšpuse ir mārketinga instruments, nevis veselības ceļvedis, raksta “Parade”.
Lai gan mūsdienās daudzi patērētāji uzrauga olbaltumvielu un šķiedrvielu saturu, Džeimsam pirmā un vissvarīgākā lieta, kas jāpārbauda etiķetes aizmugurē, ir kaut kas cits: nātrija nitrāts.
Nātrija nitrāts ir ķīmisks konservants, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, lai pagarinātu pārtikas produktu uzglabāšanas laiku un saglabātu to krāsu un garšu. Tomēr pētījumi ir parādījuši satraucošu saikni starp šīm vielām un vēža risku.
Dr. Džeimss skaidro, ka briesmas slēpjas ne tikai pašā vielā, bet arī tajā, kas notiek organismā.
"Kad pārstrādātā gaļā esošie nitrīti gatavošanas vai gremošanas laikā reaģē ar citiem savienojumiem, var veidoties nitrozamīni," skaidro onkologs.
"Daži nitrozamīni var bojāt šūnas un DNS, kas laika gaitā palielina vēža attīstības risku," viņš piebilst.
Zinātnieki uzskata, ka šis process izskaidro, kāpēc pārstrādātas gaļas patēriņš pastāvīgi ir saistīts ar lielāku vēža risku. Papildus nitrātiem var būt nozīme arī citām pārstrādes metodēm, piemēram, sālīšanai, kūpināšanai un konservēšanai.
Kur slēpjas nitrāti?
Onkologs norāda, ka šīs piedevas visbiežāk atrodamas pārstrādātos un konservētos gaļas produktos, tostarp:
bekonā,
šķiņķī un vārītajā desā,
desiņās un cīsiņos,
salami,
žāvētā gaļā.
Ārsts uzsver, ka marķējums "bez nitrātiem" ne vienmēr nozīmē pilnīgi drošu - šādi produkti var saturēt augu izcelsmes nitrātu avotus, piemēram, selerijas pulveri. Lai gan tie ir dabiski, sagremojot tie var veidot arī tos pašus savienojumus, kas bojā šūnas.
Ko izvēlēties veikalā?
Dr. Džeimsa mērķis nav izplatīt bailes, bet gan veicināt apzinātu izvēli. "Zinātniskie pētījumi nav noteikuši konkrētu pārstrādātas gaļas daudzumu, ko varētu uzskatīt par absolūti zema riska," viņš atzīmē, tāpēc ieteicams pārstrādātu gaļu lietot uzturā nelielos daudzumos vai nelietot vispār.
Par laimi, ir olbaltumvielām bagātas alternatīvas, kas atbalsta veselību, nepalielinot vēža risku:
pupiņas un lēcas,
svaigas zivis,
bioloģiski audzēta vista un tītars,
rieksti un sēklas,
tofu.
"Mērķis nav atrast nitrātu nesaturošu bekona aizstājēju, bet gan iekļaut savā ēdienkartē vairāk pilnvērtīgu vai minimāli apstrādātu pārtikas produktu," iesaka Dr. Džeimss.
Tiem, kas joprojām ir pieraduši ēst desiņas vai bekonu, onkologam ir mierinošas ziņas: pagātnes izvēles ne vienmēr nozīmē vēzi.
Pēc ārsta teiktā, nekad nav par vēlu veidot veselīgāku uzturu. Koncentrējieties uz nākotnes izvēlēm un izvēlieties tīrākus pārtikas avotus, lai samazinātu vēža risku, viņš iesaka.
Lai gan uzturs ir tikai viens no vēža riska komponentiem, līdzās ģenētikai, svaram, fiziskajām aktivitātēm un neveselīgiem ieradumiem, etiķešu lasīšana un izvairīšanās no nitrātiem ir vieni no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, ko ikviens var veikt ikdienā, lai uzlabotu savu veselību.
