Droši vien gandrīz ikviens vismaz reizi dzīvē ir pacēlis no grīdas nokritušu ēdienu un nodomājis: ja to izdara pietiekami ātri, nekas slikts nenotiks. Tā radies arī plaši zināmais “piecu sekunžu noteikums”. Taču zinātniskie eksperimenti liecina, ka baktērijas negaida piecas sekundes, raksta “Science Blog”.
Ratgersa universitātes pētnieki Robins Miranda un Donalds Šafners 2016. gadā veica plašu eksperimentu - kopumā ēdiens tika nomests uz piesārņotām virsmām 2560 reižu. Pētījumā izmantoja četras virsmas - nerūsējošo tēraudu, glazētas keramikas flīzes, laminātu un paklāju -, kā arī četrus pārtikas produktus: arbūzu, baltmaizi, maizi ar sviestu un želejkonfektes.
Ēdienu uz virsmām atstāja mazāk nekā sekundi, piecas sekundes, 30 sekundes un piecas minūtes. Rezultāts bija diezgan skaidrs - baktērijas uz ēdiena var nonākt pat mazāk nekā sekundes laikā.
Visvairāk baktēriju savāca arbūzs
Eksperimentā vislielāko baktēriju daudzumu uzņēma arbūzs. Atsevišķos apstākļos uz tā nonāca līdz pat 97% no pieejamajām baktērijām.
Iemesls ir vienkāršs - arbūzs satur ļoti daudz ūdens. Pētnieki norāda, ka baktērijas pašas nepārvietojas, bet tiek pārnestas kopā ar mitrumu. Jo mitrāks ir ēdiens, jo vieglāk mikroorganismiem nokļūt no grīdas uz tā.
Želejkonfektes savukārt uzņēma vismazāko baktēriju daudzumu - maksimums bija aptuveni 62%. Maize un maize ar sviestu atradās kaut kur pa vidu, turklāt rezultāti dažādos eksperimentos bija mainīgi.
Pārsteidzošs rezultāts - paklājs
Interesanti, ka pētījumā paklājs baktērijas ēdienam nodeva daudz mazāk nekā flīzes vai nerūsējošais tērauds. Dažos apstākļos pārnesto baktēriju daudzums bija tikai aptuveni 0,2%.
Pētnieki pieļauj, ka paklāja šķiedras baktērijas aiztur, turklāt ēdiens ar paklāju saskaras mazākā platībā. Tomēr tas, protams, nenozīmē, ka ēšana no paklāja būtu higiēniska.
Piecas sekundes nav maģiska robeža
“Piecu sekunžu noteikumu” jau 2003. gadā pētīja Ilinoisas Universitātes studente Džiliana Klārka. Viņa uz laboratorijas flīzēm uzlika baktērijas E. coli un pēc tam uz tām nometa cepumus un želejkonfektes. Baktērijas uz ēdiena nonāca piecu sekunžu laikā.
Vēlāk šo jautājumu pētīja arī Klemsonas universitātes zinātnieki, kuri secināja, ka ilgāks saskares laiks parasti nozīmē lielāku baktēriju daudzumu uz ēdiena.
Tomēr ir svarīga nianse - laboratorijas eksperimenti nevar pilnībā atspoguļot situāciju mājās. Ratgersa universitātes pētījumā uz virsmām apzināti tika uzklāts ļoti liels daudzums baktēriju - aptuveni 10 miljoni šūnu noteiktā platībā. Parastā mājas grīda, protams, ne vienmēr ir tik piesārņota.
Tāpēc drošības ziņā svarīgs ir ne tikai tas, cik ilgi ēdiens atradies uz grīdas, bet arī pati virsma un tās tīrība. Sausa un tīra grīda rada pavisam citu risku nekā mitra, netīra vieta, piemēram, pie atkritumu tvertnes vai vieta, kur izlijusi jēlas gaļas sula.
Tātad nākamreiz, kad ēdiens nokrīt uz grīdas, skaitīt piecas sekundes nav lielas jēgas. Baktērijas nav īpaši pieklājīgas - tās var pāriet uz ēdienu gandrīz uzreiz.
