Eiropā arvien vairāk baktēriju kļūst izturīgas pret antibiotikām, bet ārstiem paliek arvien mazāk iespēju ārstēt smagas infekcijas. Eiropas Savienības valstīs ik gadu no infekcijām, ko izraisa pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi, mirst vairāk nekā 35 000 cilvēku. Speciālisti brīdina, ka, ja šo tendenci neizdosies apturēt, medicīna var saskarties ar problēmām, kuras šķita pārvarētas pēc penicilīna atklāšanas, tā teikts jaunajā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojumā, kas publicēts 18. novembrī — Eiropas Antibiotiku informētības dienā, raksta “MixNews”.
Pirms antibiotiku atklāšanas bakteriāla pneimonija, asins saindēšanās vai infekcija pēc parastas ķirurģiskas operācijas varēja beigties ar pacienta nāvi. Penicilīna un vēlāk arī citu antibiotiku radīšana radikāli mainīja medicīnu.
Mūsdienās šie medikamenti ir nepieciešami ne tikai infekciju ārstēšanai, un bez tiem grūti iedomāties drošu sarežģītu operāciju veikšanu, orgānu transplantāciju, vēža ķīmijterapiju un intensīvās terapijas nodaļu darbu.
Taču baktērijas pakāpeniski pielāgojas medikamentiem - dažas no tām iegūst spēju pretoties vienlaikus vairāku veidu antibiotikām, tostarp tādiem preparātiem, kurus ārsti izmanto vissmagākajos gadījumos.
ECDC brīdina, ka šādu mikroorganismu tālāka izplatība var būtiski ierobežot mūsdienu medicīnas iespējas.
Jaunajā ziņojumā eksperti īpaši izceļ divus infekciju izraisītājus, kuru pret antibiotikām rezistentās formas izplatās satraucošā ātrumā.
Pirmā ir zarnu nūjiņa jeb Escherichia coli (E. coli) - šī baktērija parasti atrodas cilvēka zarnu traktā, taču atsevišķi tās paveidi var izraisīt urīnceļu infekcijas, asinsrites infekcijas un citas slimības.
No 2019. līdz 2025. gadam asinsrites infekciju biežums, ko izraisījusi pret trešās paaudzes cefalosporīniem rezistentā E. coli, Eiropas Savienībā pieaudzis par 16,4%.
Otra baktērija ir Klebsiella pneumoniae - tā var izraisīt pneimoniju, urīnceļu infekcijas un asinsrites infekcijas. Īpaši bīstama tā ir slimnīcu pacientiem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un tiem, kuri ārstējas intensīvās terapijas nodaļās.
Asinsrites infekciju biežums, ko izraisa pret karbapenēmiem rezistentā Klebsiella pneumoniae, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaudzis par 72%. 2025. gadā tas sasniedza 3,75 gadījumus uz 100 000 ES iedzīvotāju.
Īpašas bažas rada arī tādu baktēriju celmu parādīšanās, pret kuriem neiedarbojas pat daļa jauno antibiotiku.
Kurās Eiropas valstīs situācija ir vissatraucošākā?
Saskaņā ar ECDC datiem rezistento infekciju izplatība dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras.
Īpaši satraucoša situācija izveidojusies Kiprā - tur asinsrites infekciju biežums, ko izraisa pret karbapenēmiem rezistentā Klebsiella pneumoniae, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaudzis par 716%, sasniedzot 21,29 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Augsti rādītāji reģistrēti arī Rumānijā un Grieķijā.
Ungārijā pieaugums sasniedzis 1622%, Horvātijā — 409%, bet Bulgārijā — 356%. Vienlaikus šie procenti jāvērtē, ņemot vērā sākotnējos rādītājus: liels relatīvais pieaugums ne vienmēr nozīmē arī lielāko absolūto saslimšanas gadījumu skaitu.
Eksperti uzsver, ka rezistento baktēriju izplatība nav tikai atsevišķu valstu problēma - tā skar visu Eiropu un prasa kopīgu rīcību.
Vairāk nekā 70% no kopējā kaitējuma, ko Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs rada pret zālēm rezistentās baktērijas, ir saistīti ar infekcijām, kas iegūtas veselības aprūpes laikā.
Runa ir par gadījumiem, kad cilvēks inficējas, uzturoties slimnīcā. ECDC lēš, ka aptuveni pusi šādu infekciju būtu iespējams novērst, uzlabojot infekciju profilaksi un to izplatības kontroli.
Tas nozīmē stingru roku higiēnas ievērošanu, savlaicīgu bīstamo baktēriju atklāšanu, nepieciešamības gadījumā pacientu izolēšanu, kvalitatīvu telpu uzkopšanu un pietiekamu medicīnas personāla skaitu.
Kāpēc antibiotikas nedrīkst lietot saaukstēšanās gadījumā?
Viens no antibiotiku rezistences izplatības iemesliem ir šo medikamentu nepareiza un pārmērīga lietošana.
Antibiotikas iedarbojas uz baktērijām, bet neiznīcina vīrusus. Tāpēc parastas vīrusu izraisītas saaukstēšanās, gripas vai Covid-19 gadījumā tās nepalīdz, ja vien nav pievienojusies atsevišķa bakteriāla infekcija, kuras ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas, tomēr cilvēki joprojām lieto šos medikamentus bez vajadzības, dažkārt izmantojot arī iepriekšējo slimību ārstēšanas laikā pāri palikušās zāles.
Svarīgi saprast, ka rezistence veidojas nevis cilvēkam, bet baktērijām. Antibiotiku iedarbībā jutīgie mikroorganismi iet bojā, savukārt izturīgākie var izdzīvot, vairoties un izplatīties tālāk, tāpēc antibiotikas drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem, ievērojot ieteikto devu un ārstēšanas ilgumu. Nedrīkst patstāvīgi pārtraukt ārstēšanu, pagarināt tās kursu vai mainīt medikamentu.
Kā samazināt inficēšanās un rezistences risku?
ECDC iesaka lielāku uzmanību pievērst infekciju profilaksei, tostarp vakcinācijai, roku higiēnai un savlaicīgai vēršanās pēc medicīniskās palīdzības. Svarīga ir arī atbildīga antibiotiku lietošana: nevajadzētu pieprasīt antibiotikas vīrusu slimību gadījumā, lietot citam cilvēkam izrakstītus medikamentus vai nodarboties ar pašārstēšanos.
Vienlaikus Eiropas speciālisti norāda, ka atsevišķi profilakses pasākumi jau dod rezultātus. Piemēram, asinsrites infekciju biežums, ko izraisa pret meticilīnu rezistentais zeltainais stafilokoks, salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājies par 19%. Tas liecina, ka rezistento baktēriju izplatību ir iespējams ierobežot.
Galvenais jaunā ziņojuma secinājums nav tas, ka antibiotikas vairs nedarbojas, bet gan tas, ka to efektivitāti nevar uzskatīt par garantētu uz visiem laikiem. Medikamenti, kas pirms gandrīz gadsimta revolucionizēja medicīnu, joprojām glābj miljoniem dzīvību, taču, lai tie turpinātu to darīt, antibiotikas jālieto atbildīgi un jāierobežo bīstamo infekciju izplatība.
Lasi arī: