Olas ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabīgā veidā satur D vitamīnu – viena ola nodrošina aptuveni 6% no ieteicamās dienas devas, tāpēc, ja uzturā vēlamies uzņemt vairāk šī vitamīna, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai tam, ka ēdam olas, bet arī tam, kā tās pagatavojam, raksta “Health”.
Dietoloģe Keitlina Bīla norāda uz kādu vienkāršu niansi - D vitamīns olā gandrīz pilnībā atrodas dzeltenumā. Vienā olā ir aptuveni 1,2 mikrogrami jeb 49 starptautiskās vienības D vitamīna.

Neatsakieties no dzeltenuma
Dzeltenums satur ne tikai lielāko daļu olā esošā D vitamīna, bet arī taukus. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, neliels daudzums uztura tauku var palīdzēt organismam to uzņemt. Gandrīz visi olā esošie tauki atrodas tieši dzeltenumā.
Pētījumā, kas 2015. gadā publicēts “Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics”, cilvēki par 32% vairāk D vitamīna uzņēma tad, kad D vitamīna piedevu lietoja kopā ar maltīti, kas saturēja taukus, salīdzinot ar maltīti bez taukiem.
Tomēr dietoloģe uzsver, ka šie rezultāti attiecas uz D vitamīna uztura bagātinātājiem, nevis tieši uz D vitamīnu olās, tāpēc nav pierādīts, ka papildu tauku pievienošana olām būtiski palielinātu D vitamīna uzsūkšanos.

Vai svarīgs ir arī olu pagatavošanas veids?
Izrādās, ka jā. Pētījums aplūkoja, cik daudz D vitamīna olās saglabājas pēc dažādiem pagatavošanas veidiem.
Pēc pētījuma datiem, omletē un olās, kas pagatavotas Benedikta gaumē (ar mīkstu vidiņu), pēc termiskās apstrādes saglabājās vairāk nekā 90% sākotnējā D vitamīna. Cieti vārītās olās saglabājās aptuveni 80-85%, bet ceptās olās - aptuveni 70-78%.
Tomēr šeit ir svarīga nianse: pētījumā tika izmantotas ar D vitamīnu bagātinātas olas, un pētnieki mērīja, cik daudz vitamīna palika olā pēc pagatavošanas, nevis to, cik daudz D vitamīna cilvēka organisms pēc tam faktiski uzņēma, tāpēc šos rezultātus nevajadzētu uztvert kā pierādījumu, ka kāds konkrēts olu pagatavošanas veids garantē labāku D vitamīna uzsūkšanos.

Ar olām vien D vitamīna nepietiks
Olas var būt vērtīgs D vitamīna avots, taču ar tām vien parasti nepietiek, lai nodrošinātu visas organisma vajadzības pēc šī vitamīna.
Uzturā D vitamīnu iespējams uzņemt arī ar lasi un foreli, kā arī ar D vitamīnu bagātinātu govs vai augu pienu un bagātinātām brokastu pārslām.
Ja uzturā D vitamīna ir par maz, var būt nepieciešami uztura bagātinātāji, savukārt, ja ir bažas par D vitamīna līmeni organismā, dietoloģe iesaka konsultēties ar ārstu, kurš var izvērtēt, vai nepieciešamas analīzes vai papildu D vitamīna lietošana.