Iespējams, šo triku esi redzējis internetā vai iemācījies no vecmāmiņas: kad katlā sāk strauji vārīties makaroni, rīsi vai piens, pāri katlam uzliek koka karoti, kas ļauj šķidrumam nepāriet pāri malām.
Un pārsteidzošākais ir tas, ka triks patiešām darbojas — tikai ne gluži tā, kā mēdz stāstīt. Kā šis padoms patiesībā strādā?
Koka karote neaptur vārīšanos un nav burvju “vāka aizvietotājs”, bet gan uz brīdi izjauc putu veidošanos, taču pēc kāda laika pati sakarst un zaudē šo efektu.
Interesanti, ka tīrs verdošs ūdens parasti nerada to balto putu kalnu, kas kāpj pāri katla malām.
Problēma sākas tad, kad ūdenim pievienojas noteiktas vielas — īpaši ciete un olbaltumvielas.
Tieši tāpēc makaroni, rīsi, putra un piens ir daudz bēdīgāk slaveni ar "iešanu" pāri malai nekā vienkārši ūdens. Gatavošanas laikā ciete no makaroniem vai rīsiem nonāk ūdenī un sāk mainīt burbuļu īpašības. Ja vāra pienu, līdzīgu efektu palīdz radīt piena olbaltumvielas, un rezultātā burbuļi kļūst stabilāki.
Tie vairs neplīst tik ātri, bet sāk krāties cits virs cita, veidojot putainu kārtu. Ēdiens turpina vārīties, jauni burbuļi ceļas augšup, un putas pamazām tuvojas malai.
Koka karote darbojas kā fizisks šķērslis burbuļiem. Kad putu slānis paceļas līdz karotei, burbuļi saskaras ar tās virsmu, un daļa no tiem pārsprāgst. Koks ir porains materiāls, un sākumā karote ir vēsāka nekā verdošais šķidrums. Šī kombinācija palīdz izjaukt burbuļu struktūru un uz brīdi aptur putu kāpšanu.
Vienkāršoti sakot — karote neaptur ūdeni vārīties, bet gan palīdz putām neuzkāpt tik augstu, un tā ir diezgan būtiska atšķirība.
Te arī slēpjas iemesls, kāpēc internetā var atrast pilnīgi pretējus viedokļus. Viens cilvēks uzliek koka karoti un redz, ka putas atkāpjas. Otrs izdara tieši to pašu, bet pēc dažām minūtēm virtuve jau ir jāglābj no makaronu ūdens, un abi var būt redzējuši pilnīgi reālu efektu.
Koka karote sākumā ir vēsāka un sausa, tāpēc tā efektīvāk izjauc burbuļus. Taču, ilgstoši atrodoties virs verdoša katla, karote uzsilst, kļūst mitra un pārklājas ar cieti vai piena putām.
Kad karote pati kļūst karsta, tās spēja izjaukt burbuļus samazinās, tāpēc tas ir īslaicīgs risinājums, nevis garantija, ka katls nekad nepārvārīsies.
Koka karotes likšana pāri katlam var būt noderīga, ja gatavo kaut ko, kas mēdz ļoti putot, taču uz to nevajadzētu paļauties kā uz vienīgo drošības mehānismu, īpaši tad, ja katls ir piepildīts gandrīz līdz malām.
Ja makaroni sāk vārīties ļoti aktīvi, daudz efektīvāk ir samazināt karstumu. Vēl labāk — izmantot lielāku katlu, kur putām ir vairāk vietas.
Arī maisīšana vai siltuma samazināšana var palīdzēt novērst pārvārīšanos.
Bet ir vēl viena interesanta detaļa - šis triks darbojas galvenokārt ar ēdieniem, kas veido stabilas putas, tāpēc, ja katlā vienkārši vāri tīru ūdeni, koka karote nav īpaši vajadzīga. Tīra ūdens tvaika burbuļi sasniedz virsmu un pārsvarā ātri pārsprāgst.
Savukārt ciete un olbaltumvielas palīdz burbuļiem ilgāk saglabāties, tāpēc rodas tā putu “cepure”, kas var uzrāpties līdz pat katla malai, tieši tāpēc šis lifehack visbiežāk tiek izmantots, vārot makaronus, rīsus, putras vai pienu.
Ja putas jau tuvojas katla malai, nav vērts gaidīt, vai koka karote šoreiz izglābs situāciju - vienkāršākais risinājums ir samazināt temperatūru.
Vēl labāk — uz brīdi noņemt katlu no plīts, ļaut putām nosēsties un pēc tam turpināt vārīšanu ar mazāku karstumu, un nākamreiz izmantot lielāku katlu.
Tas var šķist pārāk vienkārši, taču patiesībā tieši nepietiekama vieta katlā ir viens no iemesliem, kāpēc putas tik ātri nonāk pāri malām.
Koka karote patiešām var uz īsu brīdi izjaukt augošās putas un novērst to pāriešanu pāri katla malai, taču tā neaptur pašu vārīšanās procesu un ar laiku zaudē efektivitāti.
Tāpēc nākamreiz, kad vārīsi makaronus, vari droši uzlikt koka karoti pāri katlam, tikai neuztver to kā atļauju aiziet no plīts uz pusstundu.
Koka karote tev var nopirkt dažas vērtīgas minūtes, bet tā nevar aizvietot samazinātu karstumu un pietiekami lielu katlu.
Vairāk virtuves padomus lasiet šeit.
