Pacientu ombuds pagājušajā gadā sniedzis ievērojami vairāk konsultāciju pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem nekā pirms gada. Aptuveni trešā daļa no Pacientu ombuda risināmajiem jautājumiem bijušas sūdzības.
Pacienti nebaidījušies atzīt, ka ir veikuši neoficiālus maksājumus vai maksātu, ja no tā būtu atkarīga pakalpojuma kvalitāte. Problemātiskākais jautājums pacientu un mediķu attiecībās joprojām ir saskarsme un attieksme, kā arī informācijas pieejamība, norāda Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele.
Ombuda sniegto konsultāciju skaits pērn būtiski pieaudzis, liecina pacientu tiesību aizstāvju organizācijas dati. 2011. gadā sniegtas 650 konsultācijas, pērn jau tuvu tūkstotim, no tām trešā daļa bijušas sūdzības. Visvairāk – 79 procentos gadījumu – atbalsts sniegts pacientiem un viņu tuviniekiem, bet pārējos gadījumos – medicīniskajam personālam. Taču ombuds saņēmis ne tikai sūdzības, bet arī pozitīvas atsauksmes – kopumā 288.
Sūdzas par saskarsmi
Lai gan pacientiem sniegtās konsultācijas bijušas par ļoti dažādām tēmām, L. Šulce-Rēvele norāda: bažas joprojām rada vājā saskarsme starp pacientiem, mediķiem un radiniekiem. To apliecina ar saņemto sūdzību skaits. Pacientu ombuds novērojis, ka pacienti baidās runāt ar mediķiem, iztaujāt par ārstēšanās procesu. L. Šulce-Rēvele arī norāda, ka pacienti sūdzas par neiecietību no mediķu puses, īpaši gadījumos, ja pacients kaut ko nesaprot, sūdzas arī par nelaipnu attieksmi.
Pacientu ombuds nenoliedz: no pacientiem ir saņemta informācija, ka viņi ir vai būtu gatavi maksāt neoficiāli, ja no tā būtu atkarīga ārstēšanas kvalitāte. Ir konstatēti gadījumi, kad pacienti nemaz nav apzinājušies, ka maksā neoficiāli. Biežāk šie gadījumi konstatēti stacionāros – onkoloģijā un ķirurģijā, un ģimenes ārstu praksēs, kad par mājas vizītēm tiek samaksāts, bet kvītis neizsniedz. Pacienti šādos gadījumos aicināti ziņot atbildīgajām iestādēm. Jāatgādina, ka no 1. aprīļa ir spēkā likuma norma, ka arī pacientu var saukt pie atbildības par kukuļa došanu medicīnas darbiniekam.
Neuzrauga pacientus
Biežs cēlonis sūdzībām ir nepilnīga komunikācija ar pacientu par blakusparādību un komplikāciju iespējamību, proti, ārsti nesniedz informāciju par iespējamiem riskiem, kas vēlāk, ja šādas komplikācijas radīsies, var veidot pamatu konfliktsituācijām. Pacientu ombuds arī secina, ka ir nopietnas problēmas sistēmā, kad pacients nonāk slimnīcā ar ģimenes ārsta norīkojumu – slimības vēsturē nav norādīta pilnīga informācija – gan pacientam, gan pašam ģimenes ārstam nav skaidrs, kā rīkoties, tāpēc pacients ierodas slimnīcā nesagatavots. Nosūtījumos ir skopa informācija. Tālāk vērojamas arī problēmas jau pašā slimnīcā, kad trūkst sadarbības starp mediķiem pat vienā ārstniecības iestādē – pacients ceļo no viena ārsta pie otra, nav saprotami ārstniecības procesa posmi un mediķi savstarpēji nekonsultējas.
Izvērtējot ģimenes ārstu darbu, Pacientu ombuds secinājis, ka nav pietiekamas pacientu uzraudzības un trūkst konkrētas rīcības, kā rezultātā stacionāros nonāk arī pacienti, kuriem tur nebūtu jānonāk, jo ir ārstējami ambulatori. Tāpat vāji darbojas profilakses pasākumi – trūkst resursu, izpratnes, vērojama neieinteresētība no ģimenes ārsta puses un atbildības trūkums no pacienta puses.
Bērni pārāk raudulīgi
Pacientu ombudu atbalstu lūguši arī mediķi, piemēram, bērnu ārstēšanas procesā, kad vecāki nevar vienoties par bērna ārstēšanu vai tad, ja pieejams tikai viena vecāka viedoklis. Problēmas rodas arī situācijās, kad bērns ierodas slimnīcā ar kādu radinieku, ne vecākiem. Mediķiem jārisina situācijas, kad bērna vecāki ir šķirti vai ja nodaļā ievietoti agresīvi pusaudži. Tāpat ārsti konsultējušies par situācijām, kad par smagu diagnozi jāinformē bērni līdz 14 gadu vecumam. Arī vecākiem ir sūdzības par ārstu darbu – mediķi sniedz dažādu informāciju par bērna aprūpi, pārmet, ka mazuļi ir raudulīgi, valda neiecietīga attieksme pret jaunajām māmiņām. Vecāki nav apmierināti, ka gaidīšanas rindas uz veselības pakalpojumiem ir arī bērniem.