Saistībā ar Drošības policijas darbinieka, Ministru prezidentu miesassarga Vitālija Grizāna nāvi Veselības inspekcija (VI) Daugavpils reģionālajā slimnīcā atklājusi rupjus veselības aprūpes pārkāpumus, kas vērtējami kā neprofesionāla pienākumu pildīšana.
Lietas materiāli nosūtīti izskatīšanai Ģenerālprokuratūrā, šodien vēsta laikraksts "Diena". Grizāns, kurš valsts labā strādājis 20 gadus, kā miesassargs sargājot premjerus un ministrus, nomira Daugavpils reģionālajā slimnīcā pēc išēmiskā insulta.
Pēc viņa sievas stāstītā, augusta sākumā atpūtas laikā Grizānam sākusi stipri sāpēt galva, bijis reibonis, slikta dūša, vemšana, sāpes sprandā. Draugs izsaucis ātro palīdzību, un tā Grizānu nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Grizāns ievietots Daugavpils reģionālās slimnīcas Neiroloģijas nodaļas Insulta vienībā. Nākamajā dienā viņš nomiris.
Veselības inspekcijā ar aizdomām par nolaidību ārstēšanā vērsās viņa sieva.
VI konstatēja rupjus veselības aprūpes pārkāpumus. Kad pacientu nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, neiroloģe, konstatējot insultam raksturīgu atradi, nozīmējusi galvas datortomogrāfiju, taču nebija organizējusi tā neatliekamu veikšanu diferenciāldiagnozei un tālākās ārstēšanas taktikas lemšanai, kā to nosaka insulta pacientu aprūpes vadlīnijas. Nenozīmējot atbilstošu neatliekamu trombolītisku vai antikoagulanta terapiju, pacientam progresēja išēmiskais insults. Vēl cita ārstēšanā iesaistīta neirologa darbā atklāts, ka viņš neesot nozīmējis atbilstošu - pietiekamu diurētiķa ievadi. Kā izriet no dokumentācijas, slimnīcas neiroloģei primārās apskates laikā neesot bijušas aizdomas par akūtu išēmisku insultu, tāpēc galvas datortomogrāfija neesot nozīmēta kā neatliekama. Tiesa, VI saistībā ar to atklājusi pretrunas.
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis skaidro, ka slimnīca saņēmusi tikai inspekcijas slēdzienu, kurā rakstīts, ka bijušas problēmas medicīniskās palīdzības sniegšanā. Slimnīcas vadītājs uzskata, ka pagaidām nevarot spriest, vai ārsti pieļāvuši rupjus pārkāpumus, kamēr neesot iepazinies ar VI pilno informāciju. Esot nepieciešams VI akts, kurā ir pilna informācija par to, kā līdz slēdzienam inspekcija nonākusi. Tad slimnīcas vadība spriedīšot, vai VI lēmumu pārsūdzēt VI vadītājam.
VI pārstāve Dace Vīksna norāda, ka inspekcija neesot tiesīga publiskot informāciju par Ģenerālprokuratūrai nosūtītu lietu. Ārstniecības iestādei esot nosūtīta vēstule par iesnieguma izskatīšanas rezultātu. Apstrīdēt lietu gan varot tikai tad, ja ierosināta administratīva lieta, taču šajā gadījumā tādas nav - materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, kura vērtē, vai lietā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes.
VI šogad ģenerālprokuratūrā vērsusies aptuveni desmit lietās no 165, kurās bija konstatēti pārkāpumi.