Igauņu mediķi streiko, Latvijas ārstiem nav ieroča

© F64 Photo Agency

«Mediķi cīnīsies līdz pēdējam." "Medmāsu algas patiešām ir ļoti mazas,» situāciju vērtē Igaunijas prezidents Tomass Hendrihs Ilvess. "Labs ārsts mēnesī saņem 7500 eiro." Ar šādiem un daudziem citiem virsrakstiem šonedēļ ir pārplūdināti Igaunijas mediji, ziņojot par mediķu streiku.

Latvijas mediķu arodbiedrība atbalsta Igaunijas medicīnas darbinieku streiku, taču pašlaik pašu mājās ne streikot, ne piketēt negrasās. «Latvijā realitāte ir daudz skarbāka, taču mūsu mediķiem ir atņemts galvenais ierocis, ko var un varēja izmantot streikam, tas ir, plānveida operācijas,» Neatkarīgajai atzīst Latvijas medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Igaunijā no pirmdienas sācies mediķu streiks, pašlaik streiko ambulatorā aprūpe, kur pārtraukta pacientu pieņemšana pie speciālistiem, ir atceltas vizītes pie speciālistiem, cilvēki netiek pierakstīti rindā uz konsultācijām pie speciālistiem. Galvenā medicīnas darbinieku prasība ir paaugstināt mediķu algas kolektīva līguma ietvaros. Vēl vēlā svētdienas vakarā Ziemeļigaunijas reģionālajā slimnīcā notika mediķu valsts iestāžu sapulce, taču ilgās pārrunas nav devušas nekādu rezultātu, ziņo Igaunijas mediji. «Ārsti neuzstāj uz savu prasību tūlītēju izpildi, bet vēlas redzēt, ka valdībai ir konkrēts pasākumu plāns,» norāda Ārstu savienības ģenerālsekretāre Katrīna Rehemā. Ārstu prasības ir daudz plašākas par algu paaugstinājumu: pirmais, ko vēlas streikotāji, ir vienošanās par mediķu noslodzi. Būtu nepieciešams noteikt, cik ambulatoro un cik stacionāro pacientu ārstam jāārstē, kādam pacientu skaitam jābūt uz vienu medmāsu – pašlaik šādu noteikumu nav, tāpēc darba intensitāte var augt bezgalīgi. Igaunijas mediķi arī iestājas par to, lai gaidīšanas rindas pie speciālistiem no sešām nedēļām saīsinātu līdz četrām, kā tas bija pirms krīzes. Plānots, ka jau tuvākajā laikā streikos astoņas slimnīcas un tās nesniegs ne vien ambulatoro, bet arī plānveida stacionāro ārstēšanu. Arī ātrā palīdzība atbalsta streika prasības, taču nestreiko. Slimnīcas neuzņems jaunus plānveida pacientus, bet tos, kuri jau atrodas slimnīcā, ārstēs. Mediķus atbalsta arī Igaunijas izglītības darbinieki, kuri savukārt streikoja šāgada martā (toreiz viņiem pievienojās transporta nozare).

Streika laikā igauņu Nodokļu departaments publiski izplatījis informāciju par ārstu algām. Robežas ir ļoti plašas – sākot no 6000 eiro gadā līdz pat 7500 eiro mēnesī. Tas vēl vairāk saniknojis mediķu sabiedrību, jo netiek paskaidrots, ka šajos datos ir ņemti vērā visi ārstu ienākumi, piemēram, arī no uzņēmējdarbības, no darba ārzemēs (ienākumi tiek deklarēti Igaunijā) un citi. «Nesaprotu, kurš Igaunijā varētu saņemt tādu algu. Tas ir nereāli,» laikrakstam Postimees sacījusi Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas kardioloģe Sirje Sullinga. «Varbūt tas ir Andrejs Sirica (privātklīnikas Elitē vadītājs) vai kāds cits, kas ar biznesu nodarbojas. Iespējams, arī ārzemēs strādājošie ārsti.» Elitē strādā arī Igaunijas premjera sieva ginekoloģe, bet streikā nepiedalās, savukārt pats premjers Andruss Ansips izteicies, ka «ārsti Igaunijā saņem nemaz jau tik mazas algas».

Lai arī Latvijas mediķi vidēji saņem divreiz mazāku algu nekā igauņu kolēģi, streikam Latvijā neviens negatavojas. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Neatkrīgajai saka: «Mums nav galvenā ieroča, lai streikotu. Ja sāk ar ambulatoro aprūpi, jābūt sekojošam streikam, pārtraucot slimnīcu darbību – neatliekamo palīdzību nedrīkst nesniegt, bet plānveida – mums ir nogriezta jau kopš 2009. gada!» Pēc arodbiedrības domām, mediķi ar daudz ko ir neapmierināti, vispirms jau ar mazo veselības budžetu, kas nākamgad solās būt vēl mazāks attiecībā pret IKP, un tas neļauj strādāt normālos apstākļos un ārstēt pacientus tā, kā tam vajadzētu būt. «Tomēr ignorance no valdības ir tik liela, arī pēc iepriekšējiem mediķu piketiem, ka šādām protesta akcijām neredzam jēgu. Vismaz pašlaik,» saka V. Keris. Visai muļķīgi, pēc viņa domām, pašlaik ir runāt par pabalstiem aizbraukušajiem, ja grūti izdzīvot ir daudziem Latvijas mediķiem, kuri plāno aizbraukt.

***

Igaunijas mediji raksta

Delfi.ee

Pacients: negribētu strādāt par ārstu, saņemot tādu algu

Slimokase: ārstu un medmāsu darba algu pieeaugumu plānots segt no rezerves fonda

Onkologs: politiķiem bija pietiekami laika, lai risinātu problēmu un mediķu streiks nenotiktu

Postimees.ee

Centra partijas politiķe Kadrija Simsone: Eiropas stabilizācijas mehānismam ir 30 miljoni, bet ārstiem – nav

Pacienti ar izpratni raugās uz mediķu streiku

Labāk naudu atdot pa tiešo ārstiem, nekā barot neizprotošo valsti

Labs ārsts mēnesī pelna, sākot no 7500 eiro

Ilvess: medmāsu algas patiešām ir ļoti mazas

Latvijā

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzētā uzņēmēja Aleksandra Babenko slimošanas dēļ Rīgas pilsētas tiesa jau otro reizi līdz 26.septembrim plkst.9 atlikusi tiesas sēdi, kurā bija plānots uzsākt tiesas debates, noskaidroja aģentūra LETA.

Svarīgākais