Visbiežāk politiķiem un pat amatā esošiem ministriem visgrūtāk ir atbildēt uz pavisam konkrētiem cilvēku uzdotajiem jautājumiem – kāpēc valsts neapmaksā speciālu briļļu izgatavošanu, kāpēc laikus nav pieejama ne sociālā, ne medicīniskā rehabilitācija, kāpēc pansionātā nav zobārsta?
Pacientu organizāciju pārstāvju jautājumi politiķiem, kuri pretendē uz lēmumu pieņēmēju amatiem tieši veselības jomā, bija konkrēti, bet gāja ārpus veselības nozares rāmjiem, parādot neskaitāmus mīnusus informētības līmenī par to, kādu problemātiku aptver Veselības, bet kādu – Labklājības ministrija. Tas liecina, ka valsts politika šajās jomās ne tuvu nav koordinēta un ka iedzīvotāju problēmas netiek risinātas kompleksi.
Veselības ministra amata kandidātiem (diskusijai tika izvēlēti sešu partiju pārstāvji) nācās aizstāvēt sava politiskā spēka idejas veselības jomā. Var apgalvot, ka visi kandidāti ir bijuši vai ir saistīti ar veselības aprūpes jomu – Ilze Viņķele (Vienotība) pašreiz ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, bet diskusijas laikā uzsvēra, ka viņai ir sabiedrības veselības maģistra grāds; Dins Šmits (Zatlera Reformu partija) vada lielas farmācijas kompānijas Glaxo SmithKline Latvijas pārstāvniecību; Jānis Zaržeckis (Šlesera Reformu partija/LPP/LC) ir plastikas ķirurgs un viens no Ādažu privātslimnīcas īpašniekiem; Uldis Līkops (Saskaņas centrs) bijis vairākos administratīvos amatos veselības jomā, piemēram, bijis valsts sekretārs Veselības ministrijā un vadījis Sabiedrības veselības aģentūru līdz tās reorganizēšanas dienai; Viktors Jaksons (Visu Latvijai!TB/LNNK) bijis veselības valsts ministrs, un Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība), pašreizējais veselības ministrs, iepriekš Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs.
Akcentē ambulatoro aprūpi
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento diskusijā pacienti vēlējās noskaidrot politiķu nostāju trijos galvenajos jautājumos: veselības budžets, ambulatorā un stacionārā aprūpe. Interesanti, ka atšķirībā no citām diskusiju vietnēm šoreiz partiju pārstāvji visai vienoti atbalstīja nepieciešamību reformēt stacionāro aprūpi un attīstīt ambulatoro, proti, neviens nesolīja nereformēt slimnīcas, bet pamatoja, kāpēc pacientiem izdevīgāk ir, ja attīstās ambulatorā aprūpe, ja ir pieejami ģimenes ārsta un visu nepieciešamo speciālistu pakalpojumi, tostarp no finansiālā viedokļa, kā arī pieejami nepieciešamie medikamenti. J. Bārzdiņš uzsvēra, ka turpmākais veselības aprūpes attīstības mērķis ir samazināt maksas medicīnas īpatsvaru, turpināt ambulatorās aprūpes attīstību, un atzina, ka slimnīcām būs jāpārveidojas. «Mēs esam pieprasījuši nākamajam gadam veselības aprūpei papildus 120 miljonus latu, bet jautājums ir aktuāls, vai esam izdarījuši visu, lai no šī maisa nekas nebirtu ārā?» retoriski vaicāja J. Bārzdiņš. D. Šmits savukārt uzsvēra, ka veselība ir jāintegrē visās politikās un jāpalielina pašvaldību loma veselības aprūpes nodrošināšanā iedzīvotājiem. U. Līkops gan papildināja, ka šādu principu jau bija plānots ieviest 2004. gadā, pēc tam 2007. gadā – kur tas ir palicis?
«Ja mēs aizveram acis, kādu iedomājamies veselības aprūpi? Lielu slimnīcu. Tradicionāli tiek domāts, ka aprūpe galvenokārt notiek slimnīcās. Tomēr šī domāšana ir jāmaina,» sprieda I. Viņķele. Arī viņa atbalsta ambulatorās aprūpes stiprināšanu. Iespējams, cits viedoklis būtu citai Vienotības politiķei, kas arī kandidē uz veselības ministra amatu un tādu reiz jau ir ieņēmusi, proti, Ingrīdai Circenei. Viņa gan nepiedalījās diskusijā, tomēr iepriekšējie izteicieni, piemēram, Kuldīgā, liecina, ka I. Circene atbalsta arī slimnīcas un to tiesības saņemt adekvātu finansējumu. V. Jaksons gan akcentē: cilvēki mirst tāpēc, ka laikus nav pieejami vienkārši izmeklējumi. Tur lielāka loma ir ģimenes ārstam un cilvēka iespējām laikus tikt pie speciālista.
J. Zaržeckis atzina, ka viņš piekrīt līdzšinējai virzībai veselības politikā, bet – veicot šīs reformas, pietrūkst finansējuma: «Mums ir daudz slimnīcu, jaunas tehnoloģijas, un cilvēki nestāv rindā pēc tām, bet gan pēc naudas. Noteikti ir jāveicina ambulatorā veselības aprūpe, tai papildus piešķirot finansējumu.» Vēl J. Zaržeckis vienīgais runā par nepieciešamību attīstīt veselības pakalpojumus kā eksporta preci.
Apvienot nozaru vadību
Ar jaunu šobrīd, bet ne tik jaunu vēstures kontekstā ideju nāk klajā V. Jaksons – viņa pārstāvētais politiskais spēks piedāvā apvienot Veselības un Labklājības ministriju. Kā zināms apliecinājums tam, ka reālajā dzīvē šie jautājumi ir stipri savijušies, ir pacientu jautājumi diskusijas laikā – viens par veselību, otrs – par sociālajiem pakalpojumiem. Cilvēku izpratnē veselības aprūpe un labklājība ir nesaraujams jēdziens, jo, piemēram, cilvēkam, kas dzīvo pansionātā un ir pilnā valsts apgādībā, vajadzīgs zobārsts – kurai jomai šī problēma ir piekritīga? Pansionātus finansē Labklājības ministrijas budžets, zobārstniecība tomēr ir Veselības joma… Kārtējo reizi visi politiķi sola šo jautājumu risināt. Līdzīga situācija ir ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas ir Labklājības ministrijas joma, bet cilvēks ar hronisku slimību ir arī veselības jomas uzraudzībā.
Sola vairāk, ne visi
Vērtējot citu partiju solījumus veselības aprūpē, jāsecina, ka netiek solīts neiespējamais – arvien vairāk naudas un īsā laikā. Partijas ir sapratušas, ka šādiem solījumiem vēlētāji vairs netic. Parādās solījums ieviest obligāto veselības apdrošināšanu (šī ideja gan nekur tālāk netiek konkretizēta, izņēmums ir Vienotības politiķes I. Circenes nostāja par labu šai idejai, ko viņa popularizē jau vairākus gadus).
Lai cik dīvaini tas būtu, lielāko finansējumu no visām partijām veselības aprūpei sola tieši Vienotība – tuvāko trīs gadu laikā tas sasniegtu 5% no IKP, lai gan tieši atbilstoši šīs partijas nostādnēm finansējums nepārtraukti veselības aprūpē samazināts. Pašlaik veselības aprūpes finansējums svārstās ap 3,5% no IKP. Citas partijas sola 4% no IKP (VL!TB/LNNK), 4,5% (SC), bet vēl citas – nesola konkrētus skaitļus. J. Bārzdiņš uzsver, ka veselības aprūpes budžets jāpalielina attiecībā pret valsts budžetu kopumā (tas nozīmē, valsts budžeta ietvaros vairāk naudas jāatvēl tieši veselībai), J. Zaržeckis uzsver, ka jāievieš princips nauda seko pacientam, lai pacienti paši izvēlētos, kur un kam maksāt naudu. Vienīgi D. Šmits atzīst: zinot, ka nākamgad gaidāma konsolidācija, ir nekorekti teikt, ka finansējums tiks palielināts; reformas jāveic ar esošo finansējumu.
***
Partiju solījumi veselības aprūpē
Vienotība
• Ekonomikas situācijai uzlabojoties, veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt par pusi procenta, 2014. gadā sasniedzot 5% no IKP
• Pilnveidot veselības aprūpes organizatorisko modeli un finansēšanas sistēmu
Zatlera Reformu partija
• Pārveidot veselības aprūpes sistēmu, kas atbalstīs un ieinteresēs iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties sava veselības stāvokļa uzlabošanā un saglabāšanā
Šlesera Reformu partija
• Sakārtot valsts veselības aprūpes sistēmu; veselības aprūpei jākļūst arī par eksportspējīgu pakalpojumu
Saskaņas centrs
• Pārskatīt jautājumus par slimnīcu slēgšanu
• Paplašināt valsts dotēto medikamentu sarakstu
VL!TB/LNNK
• Izveidot Veselības un labklājības ministriju, kas dotu iespēju izveidot koordinētu valsts politiku sociālās politikas un veselības jomā
• Ieviest skaidru ilgtermiņa veselības aprūpes politikas veidošanu un realizāciju
Zaļo un zemnieku savienība
• Nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
• Nodrošināt finansējumu veselības aprūpei 4% no IKP, to palielinot līdz 4,6% 2014. gadā
Ieviest valsts obligāto un brīvprātīgu veselības apdrošināšanu
• Realizēt stingru medikamentu ražotāju, tirgotāju un aptieku uzcenojumu kontroli
Kristīgi demokrātiskā savienība
• Veselības aprūpē orientēties uz pacientu; ieviest obligāto veselības apdrošināšanu
• Novērst monopolu ietekmi farmācijā
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā
• Nodrošināt sociālo taisnīgumu
Par prezidentālu republiku
• Bezmaksas veselības aizsardzības pakalpojumus pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm u.c.
• Ieviest obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu
Pēdējā partija
• Lēmumus (arī veselības aprūpē) pieņemt cieņā pret katru Latvijas iedzīvotāju visā mūsu daudzveidībā
Tautas kontrole
• Ieviest pārmaiņas
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
• Rūpēties par pārtikas kvalitāti
• Nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi un visiem pieejamu kvalificētu ārstu aprūpes sistēmu
• Uzlabot vidējā medicīnas personāla atalgojumu
***
Pacientu organizāciju izvēlētie seši veselības ministra amata kandidāti,
Juris Bārzdiņš: «Jāsamazina pacientu līdzmaksājumi un jāstiprina ģimenes ārsti»
Dins Šmits: «Nākamgad konsolidācija būs, nekorekti runāt par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei»
Viktors Jaksons: «Lēmumu par veselības budžetu pieņem premjers. Veselības aprūpē atslēgas figūra ir premjers»
Ilze Viņķele: «Ģimenes ārstam jābūt izdevīgi, ka viņam ir veseli pacienti, par katru savlaicīgi ārstētu pacientu ģimenes ārstam jāsaņem piemaksas»
Uldis Līkops: «Somija būtiski samazinājusi sirds slimnieku skaitu, bet tas notika 20 gados, veicot plašu veselības profilaksi un veselības veicināšanu»
Jānis Zaržeckis: «Jāsamazina tas naudas daudzums, kas jāmaksā pacientam, kad viņš ir slims»
***
Pacientu organizāciju atbalsts pēc diskusijas ar potenciālajiem ministriem
20% Juris Bārzdiņš (ZZS)
15% Dins Šmits (ZRP)
12% Viktors Jaksons (VL!TB/LNNK)
12% Ilze Viņķele (Vienotība)
8% Uldis Līkops (SC)
2% Jānis Zaržeckis (ŠRP, LPP/LC)
31% – Nav izlēmuši
Avots: organizācija Sustento