Jūs esat ārsts? Tas ir pirmais jautājums, ko man uzdod sieviete ar bukletiņu rokās pie ieejas medicīnas darbinieku karjeras dienās. «Mēs varam piedāvāt darbu kādā no Lielbritānijas klīnikām,» viņa raiti turpina, jau sākdama sīkāk stāstīt, kādus speciālistus viņi gaida un kādi dokumenti nepieciešami, lai nokārtotu formalitātes. Sola angļu valodas zināšanu pilnveides kursus. Arī medicīnas māsas ir ļoti gaidītas, britu darbā iekārtošanās biroja speciālisti turpina jau sarunu ar divām medmāsām.
Šo firmu mērķis ir skaidrs – pārvilināt uz citām, pārsvarā vecajām Eiropas un arī Skandināvijas valstīm Latvijas mediķus, un galvenais «ierocis» šajā darbā nav nekas cits kā iespēja piedāvāt daudz augstāku atalgojumu par to, ko mediķi saņem pašlaik Latvijā, un stabilitāti, sociālās garantijas.
Starptautiskās medicīnas un farmācijas karjeras dienā MedPfarm Careers 2011par darbu ārzemēs interesējas gan jauni mediķi, arī studenti, gan gados vecāki ārsti, kā arī medicīnas māsas. Latvijas mediķu pieredze jau ir novērtēta, tāpēc pieprasījums pēc mūsu mediķiem ir un būs. To apliecināja arī pagājušā gada rudenī notikušās karjeras dienas, kurās, pēc organizatoru aplēsēm, izdevies piesaistīt pāris simtus medicīnas darbinieku darbam Eiropā. Šogad liela interese ir par darbu arī Vācijā (izstādē vācu medicīnas klīnikas pārstāvēja četras firmas), tomēr noteicošais, vai kāds ārsts, medicīnas māsa vai sanitārs uz Vāciju aizbrauks, būs vācu valodas prasme vai apņēmība valodu apgūt, Neatkarīgajai apliecina Vācijas firmu pārstāvji.
Liela interese Latvijas mediķiem ir par Skandināvijas valstīm – viņi raiti aizpilda reģistrācijas formas, kuras tiks saglabātas firmu datu bāzēs, lai piemeklētu atbilstošo darba vietu. Skandināvijā obligātas ir angļu valodas zināšanas, bet norvēģu vai zviedru – vēlamas, taču skandināviem ir skaidrs, ka šādu cilvēku Latvijā varētu nebūt daudz. Divas medmāsas, kuras iepazinās ar darba piedāvājumiem visās valstīs un nevēlas publiskot savu vārdu, saka: jā, viņi grib visu gatavu – lai būtu labs mediķis, ar labām svešvalodu zināšanām, lai uzreiz būtu gatavs braukt. Izrādās, esot par valodas kursiem jāmaksā. «Bet, vai tad viņi nezina, kādas ir mūsu medmāsām algas?» vaicā viena no medmāsām, apmēram 50 gadus veca. Otra – jaunākā, kas prot arī angļu valodu, saka: «Tieši tāpēc jau viņi ir te, ka zina, cik mēs maz saņemam, lai varētu piedāvāt darbu tur.»
Neatkarīgā novēroja, ka ļoti liela interese par darbu ārzemēs ir gados jauniem mediķiem un medicīnas studentiem. Uz tikšanos ar Lielbritānijā strādājošo, bet tagad Latvijā atgriezušos ārstu Pēteri Ložu atnākuši ļoti daudz cilvēku – visi gados jauni un visus interesē, kā tikt uz Angliju studēt rezidentūrā. Tas liecina, ka liela daļa Latvijas medicīnas studentu saista savu nākotni ar studijām un darbu ārzemēs. «Vispirms jātiek skaidrībā, ko tieši jūs vēlaties darīt ārzemēs – vai studēt rezidentūrā un kļūt par ārstu speciālistu tur, vai pilnveidot zināšanas, paaugstināt profesionalitāti, vai pārcelties uz dzīvi tur,» saka P. Loža. No tā atkarīgs, kādu vietu sev meklēt, jo iespējas ir dažādas. Viņš pats pēc augstskolas absolvēšanas Latvijā devies uz Angliju mācīties tā sauktajā F1 līmenī – lai gan pēc Latvijas papīriem varējis sākt studijas augstākā līmenī. Ārsts skaidro, ka sācis zemāk, jo realitātē britu augstskolu beidzēji tomēr «esot pakāpi augstāk nekā mūsu». Viņš pēc pieredzes Anglijā secinājis, ka Latvijas medicīnā nepieciešama paaudžu un uzskatu maiņa, izņemot varbūt atsevišķus medicīnas virzienus. Latvijā ārsts atgriezies personisku iemeslu dēļ un tāpēc, ka vienmēr vēlējies dzīvot Latvijā, taču tas netraucē viņam periodiski doties uz Angliju strādāt, jo tur ir pieprasīti arī darbi uz laiku gan valsts slimnīcās, gan privātās klīnikās.
Ārste Anna Savinkova, kas pagājušajā gadā beidza Latvijas Universitāti, tagad strādā Vācijas pilsētā Osnabrikā. Viņa stāsta, ka iekārtoties Vācijas slimnīcā nebija grūti. «Vācijā ārstu ļoti trūkst, jo viņu ārsti masveidā devušies strādāt uz Šveici, Kanādu, Lielbritāniju, iebraucēju ārstu skaits ar katru gadu palielinās,» norāda A. Savinkova. Pagaidām viņai nav neviena latviešu kolēģa, bet ir poļu ārstu pāris – vīrs un sieva, kas Osnabrikā strādā jau sešus gadus.
Pēc Veselības ministrijas datiem, pērn nepilniem 200 ārstiem sagatavoti dokumenti profesionālās kvalifikācijas atzīšanai darbam ārzemēs. Kā galveno iemeslu ārsti un medmāsas min nestabilo situāciju Latvijā – nav skaidrs, vai ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem būs darbs. No vienas puses – prognozes, ka pieprasījums pēc medicīnas darbiniekiem ar augstāko izglītību var samazināties par 10–18% (Ekonomikas ministrijas ziņojums par darba tirgus attīstību), bet no otras puses – veselības aprūpes vadības un slimnīcu novērojumi, ka ļoti daudzās specialitātēs ārstu vidējais vecums aug, liels ir pirmspensijas vecuma ārstu īpatsvars, arī reģionos trūkst jauno ārstu.
***
VIEDOKLIS
Pēteris Loža, ārsts:
– Pēc augstskolas beigšanas Latvijā devos studēt rezidentūrā uz Lielbritāniju, kur šīs studijas būtiski atšķiras no Latvijas. Pirmkārt, jau ar to, ka rezidents tur ir ārsts, kam maksā algu un kurš strādā, bet Latvijā rezidenti staigā pakaļ ārstiem. Viss atkarīgs, cik vecākais kolēģis būs atsaucīgs un dalīsies ar tevi zināšanās. Pārsvarā Latvijā tomēr valda individuālisms – katrs pats par sevi, savukārt Anglijā tas ir dabiski – mācīt jauno ārstu. Atalgojuma jautājums arī jaunajiem ārstiem ir sakārtots. Esmu atgriezies Latvijā personisku iemeslu dēļ, taču izmantoju iespējas un dodos īslaicīgos darbos uz Lielbritānijas klīnikām. Ārstam tā ir laba pieredze, profesionālā izaugsme, kā arī atalgojums.