Latvijas slimnīcās tuvākajā laikā varētu pasliktināties situācija ar nozokomiālo jeb slimnīcās iegūtu infekciju izplatību, jo pieaugusi slimnīcu noslodze, kā arī izplatās tādas infekcijas, kuru ierobežošanai līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība.
Par pasaules slimnīcu biedu uzskatītā zeltainā stafilokoka, kas ir rezistents jeb nejutīgs pret antobiotiķi – meticilīnu, izplatība Latvijas slimnīcās ir samazinājusies, bet citi mikroorganismi sākuši savu uzvaras gājienu. Lielāko bīstamību rada apstāklis, ka šie mikroorganismi izraisa dažādas saslimšanas, arī sepsi jeb asinssaindēšanos, un ir nejutīgi pret lielāko daļu antibiotioku. Šo infekciju ārstēšana ir ļoti dārga un komplicēta. Pret antibiotikām rezistentu mikroorganismu savairošanos ietekmē arī cilvēku dzīvesveids, proti, nereti nevērīgā attieksme pret zāļu lietošanu. Jo vairāk cilvēki lieto – vai to vajag vai ne – antibiotikas, jo baktērijas kļūst pret zālēm nejutīgākas.
Iegūst slimnīcā
Stradiņa slimnīcas infektologs Pauls Aldiņš paskaidro, ka šīs nozokomiālās infekcijas ir tādas infekcijas, kuras pacients ieguvis slimnīcā un kuras nav bijušas iestāšanās brīdī. Inficēšanos izraisa mikroorganismi, kurus pacients iegūst slimnīcā vai ārstniecības iestādē. "Šīs infekcijas tiek pārnestas kontakta ceļā – ar rokām, medicīniskajām ierīcēm, un tās apdraud visus cilvēkus, taču ir riska faktori," stāsta P. Aldiņš. "Tas ir smags pacienta stāvoklis, ja pacienta ārstēšanā tiek izmantotas invazīvas medicīniskas ierīces vai plaša spektra antibiotikas, arī ja pacientam ir novājināta imunitāte." Tāpat slimnīcās ir augsta riska nodaļas – reanimācija un intensīvā terapija, ķirurģija, transplantācija, hematoloģija, kā arī aprūpes nodaļas.
Eiropā ar nozokomiālām infekcijām inficējas 7,1% pacientu, Latvijā – 4,9%. Ar ko ir bīstamas šādas infekcijas? Tās izpaužas kā sepse jeb asins saindēšanās, pneimonija, urīnceļu infekcijas, ķirurģisko brūču infekcijas un to ārstēšana ir ļoti komplicēta un dārga. Pacients ar šādu infekciju ir jāizolē un jāveic īpaši kontroles pasākumi.
Kā tīfam
Kontroles pasākumus šādu infekciju ārstēšanai Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis salīdzina ar pacienta izolācijas pasākumiem, kādi jāveic holeras vai vēdertīfa gadījumā, tātad ļoti nopietni un stingri. Sešas Latvijas slimnīcas piedalās Eiropas finansētā projektā, kura mērķis ir ierobežot slimnīcās iegūtu infekciju izplatīšanos. Projektā iegūtie dati liecina, ka šajās slimnīcās vidēji mēnesī 80 pacienti saslimst ar šīm infekcijām, kas gadā ir ap 1000 pacientu.
Infektologs spriež, ka nozokomiālo infekciju izplatība kļūst arvien aktuālāka, un tas ir saistīts ar slimnīcu noslogojumu, pārslodzi, jo, kā zināms, tādā režīmā strādājot, infekciju kontroles pasākumiem (un tā tas ir visā pasaulē) netiek pievērsta tik liela uzmanība, un to praktiski nemaz arī nevar īstenot. U. Dumpis gan norāda, ka "vairāk par to varēs spriest tikai nākamgad, kad būs apkopoti visa gada dati".
Zināmākais – MRSA
Latvijas stacionāros ir piecas biežāk sastopamās baktērijas, kuras ir rezistentas pret antibiotikām. Līdz šim Latvijā zināmākais ir MRSA jeb pret meticilīnu rezistentais Staphylococcus aureus (zeltītais stafilokoks), ar kuru saslimstība Latvijas stacionāros samazinās. Tomēr bažas raisa šis gads, jo desmit mēnešos jau ir konstatēti 168 inficēšanās gadījumi ar MRSA, lai gan pērn gada laikā bija 144. Salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, jāteic, ka tā ir labāka. Arī Eiropas infekciju slimību kontroles centra (ECDC) dati liecina, ka situācija Latvijā ar MRSA uzlabojas un tā izplatība mazinās. U. Dumpis norāda, ka tas panākts ar īpašu uzmanību no valsts puses tieši pret MRSA. Valsts līmenī pieņemti un tiek īstenoti nopietni infekcijas kontroles pasākumi.
Infektologu nopietni uztrauc citas baktērijas, par kurām runāts maz un arī kontroles pasākumi nav tik stingri. Proti, runa ir par vismaz vēl četrām dažādām baktērijām ar visai sarežģītiem nosaukumiem, piemēram, paplašināta spektra betalaktamāzi (ESBL) producējošas gramnegatīvas nūjiņas (visbiežāk sastopamie ir Escherichia coli un Klebsiella pneumoniae), kas jau tagad ir liela problēma Latvijas slimnīcās un rādās kļūt vēl nopietnāka. Ja pacients slimnīcā inficējas ar kādu no šīm infekcijām, tā atsevišķos gadījumos var izraisīt vēl bīstamāku saslimšanu nekā tā, ar kuru pacients slimnīcā ievietots, piemēram, trauma. Kā rāda ECDC dati, Latvijā šo baktēriju, kas ir rezistentas pret jaunākās paaudzes antibiotikām, izplatība pieaug. Pēc U. Dumpja teiktā, Latvijā vajadzētu steidzami pieņemt mērus arī attiecībā uz šo infekciju ierobežošanu.
***
UZZIŅAI
Kāpēc infekcijas ir bīstamas?
- Slimnīcās iegūtās infekcijas jeb nozokomiālās ir rezistentas pret lielu daļu antibiotiku, proti, antibiotikas uz tām neiedarbojas.
- Tās var izraisīt asins saindēšanos, plaušu karsoni, urīnceļu infekcijas un citas smagas saslimšanas, kas var izraisīt arī letālu iznākumu.
- Nereti veidojas tā sauktās operācijas lauka infekcijas – pēc ķirurģiskās iejaukšanās rētas nedzīst tur iekļuvušo baktēriju dēļ.
- Nepareiza antiobiotiku lietošana ir galvenais iemesls, kāpēc veidojas un attīstās baktērijas, kuras ir rezistentas pret zālēm.
Avots: ECDC