Pesimistiskāko prognožu gadījumā, ņemot vērā sezonālās gripas un jaunās AH1N1 gripas izplatību, ar gripu šogad varētu saslimt kopumā pat līdz 35% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 2000 līdz 4000 slimības sekas varētu būt letālas.
Tā uzskata Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma.
Šādā situācijā hospitalizācija būtu nepieciešama līdz 16 000 iedzīvotāju, taču eksperti cer, ka šāds scenārijs nepiepildīsies, jo parasti gripas sezonā ar gripu saslimst 3%-18% iedzīvotāju. Turklāt vidēji no gripas mirst divi trīs bērni uz 100 000 iedzīvotāju, bet kopumā ap 76 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Epidēmijas vai pandēmijas gadījumā saslimt varētu pat līdz 50% iedzīvotāju.
Kā skaidroja Jēruma, visbiežāk izplatītie ir A grupas gripas vīrusi, retāk cirkulē arī B un C grupas vīrusi. Turklāt A gripas vīruss ir arī tas, kurš izraisa epidēmijas un pandēmijas, kā arī tam raksturīga augstāka letalitāte nekā pārējo grupu vīrusiem.
Ar gripu slims cilvēks vīrusu izdala līdz piektajai vai septītajai slimības dienai. Parasti gripa sākas akūti, ar drebuļiem, augstu temperatūru, kura pārsniedz 39 grādus, kaulu laušanas sajūtu, bet nopietnākos gadījumos - pat ar asiņošanu no deguna.
Vislabākais vieds, lai sevi un apkārtējos sargātu no gripas, ir vakcinācija, taču medikamentu ziņā pret gripu noder remantadīns un amantadīnu saturošie medikamenti. Tāpat arī oseltamivīru un zanamivīra medikamenti, kurus var izmantot ne tikai A gripas, bet arī pārējo gripas vīrusu ārstēšanā.