Rīgā – pilsētā, kura 2014. gadā gatavojas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu – pusotra simta ielās joprojām nav apgaismojuma.
«Formāli, saskaņā ar visu Rīgas ielu sarakstu, ielu apgaismojuma nav aptuveni 150 ielās,» skaidro pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma (RG) direktora pienākumu izpildītājs Jānis Drulle, «tomēr jāņem vērā, ka daudzas no šīm ielām tikpat kā nav apdzīvotas un tajās ir salīdzinoši niecīga transporta un gājēju intensitāte.»
Noteikumi nosaka
Uz Neatkarīgās jautājumu, kā tiek izvērtēts, kurās Rīgas ielās vai rajonos tiek ierīkots, mainīts vai remontēts apgaismojums, J. Drulle atbild, norādot, ka apgaismojuma ierīkošanas pamatprincipi līdz šim neapgaismotās pilsētas ielās un to prioritārā secība tiek noteikta atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu nr. 106 Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi prasībām. Tātad – galvaspilsētas ielas tiek sadalītas kategorijās atkarībā no tā, cik intensīvi ielas lieto gājēji un transportlīdzekļu vadītāji.
Savukārt ielas, kurās tiek mainīts vai remontēts apgaismojums, tiek noteiktas tehnisko apsekojumu rezultātā, vērtējot elektrisko tīklu un citu apgaismojuma komunikāciju nolietojumu.
Svarīgākā – augstākā kategorija
Augstākās kategorijas jeb pilsētas infrastruktūrā būtiskas, diemžēl neapgaismotas ielas pašlaik ir Maskavas iela no Taisnās ielas līdz pilsētas robežai, Krustpils iela no Rencēnu ielas līdz Maskavas ielai, Jaunciema gatve no Jaunciema 10. šķērslīnijas līdz Juglas kanālam, kā arī Daugavgrīvas šoseja. RG informē, ka šajās ielās un ielu posmos izbūvēt apgaismojumu plānots līdz 2017. gadam, kopumā uzstādot aptuveni 750 jaunu gaismekļu.
«Jaunas apgaismojuma līnijas tiek būvētas jaunu satiksmes infrastruktūras objektu izbūves ietvaros (Dienvidu tilts, Slāvu maģistrālais transporta mezgls, Austrumu maģistrāle u.tml.), kā arī citu pašvaldības investīciju projektu realizācijas ietvaros (Lucavsalas parks, AB dambis, Daugavmalas promenāde u.tml.),» atbild J. Drulle. Piemēram, Daugavmalas promenādes gājēju un veloceliņa apgaismojums Maskavas ielā 12 047 latu vērtībā tiks izbūvēts par pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanas, dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanas, komercdarbības atbalsta un citu projektu programmas līdzekļiem. Bet par Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda piešķirtajiem 144 639 latiem tiek būvēts apgaismojums uz AB dambja.
Un mikrorajonos?
Pašlaik tiek būvēts apgaismojums Dārziņu apkaimes ielās. Šogad šajā apkaimē plānots uzstādīt kopumā 200 jaunu gaismekļu.
RG darba plānā 2013. gadam ierakstīts, ka Dārziņu apkaimes infrastruktūras uzlabošanas un labiekārtošanas kompleksā risinājuma ietvaros tiks izstrādāts ielu apgaismojuma izbūves tehniskais projekts un izbūvēts apgaismojums daļā Dārziņu teritorijas 147 078 latu vērtībā.
Toties līdz 2017. gadam ir plānots izbūvēt jaunu apgaismojumu Kleistu un Trīsciema apkaimju galvenajās ielās, kā arī uzlabot apgaismojumu Bolderājā, Daugavgrīvā, Jaunciemā, Maskavas forštatē, Ķengaragā, Mežaparkā un Ziepniekkalnā.
Pie ekonomiskākiem un gaišākiem LED gaismekļiem jeb gaismu izstarojošām diodēm tiks Vecāķu, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas un Šampētera apkaimē dzīvojošie, jo tur jau ir piemērots balstu izvietojums, ielu platums un salīdzinoši jauni kabeļu tīkli, kas ir galvenie nosacījumi efektīvai LED ielu apgaismojuma sistēmas darbībai. Pērn Rīgā 1154 vecās spuldzes tik nomainītas uz LED spuldzēm. Šogad paredzēts izvērtēt LED gaismekļu efektivitāti un veikt tikai atsevišķu bojātu gaismekļu un izdegušu spuldžu nomaiņu, kas vairs nemaksās lielus līdzekļus.
Un tomēr – visur ne
Neatkarīgajā vērsās Līvciema ielā 9 dzīvojošie rīdzinieki, kuri apmēram 20 gadu cenšas panākt, lai pie mājas beidzot būtu apgaismojums. Apgaismes stabi ir, tikai spuldžu neesot. Kad jautājuši par iespējām savest kārtībā ielas apgaismojumu, vairākas reizes saņēmuši atbildes, ka tas jādara par savu naudu. Cilvēkiem tagad šķiet, ka pašvaldībā par viņiem ņirgājas.
Saskaņā ar J. Drulles skaidrojumu, iedzīvotājiem tik tiešām būs jāmeklē līdzekļi, ja viņi joprojām gribēs apgaismotu pagalmu: «Līvciema ielas 9 iekškvartāla apgaismojums nekad nav bijis RG apkalpošanā un nav pieslēgts centralizētai pilsētas ielu apgaismojuma sistēmai. Šādu apgaismojuma tīklu apkalpošana neietilpst RG kompetencē, un iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja.»
Mikrorajonu dzīvojamos masīvos, to piebraucamos ceļos, iekšvartālu rajonos un citās teritorijās, kas neietilpst ielu sarkano līniju robežās, kas paredzētas inženierkomunikāciju izvietojumam un transporta kustībai, par apgaismojuma ierīkošanas nepieciešamību un prioritāti lemj attiecīgo teritoriju īpašnieki vai namu apsaimniekotāji. Viņu kompetencē ir arī nepieciešamā projektēšanas un izbūves darbu finansējuma meklēšana.
***
UZZIŅAI
UZŅĒMUMA RĪGAS GAISMA PRIORITĀTES 2013. GADĀ
• Avārijas bojājumu likvidācija, nomainot izdegušās spuldzes un bojātos gaismekļus, atjaunojot nogāztos gaismekļu balstus, pārrautās gaisa vadu un kabeļu līnijas un nogāztos kabeļskapjus.
• Plānots nokrāsot 415 balstus un 340 konsoles un nomainīt 214 kritiskā stāvoklī esošos bojātos apgaismojuma balstus un 218 konsoles.
• Plānots nomainīt 5,8 procentus avārijas stāvoklī esošo kailvadu līniju un 4 no 400 elektrosadales skapjiem. Viena skapja nomaiņai nepieciešami 2000 latu.
• Par budžetā piešķirtajiem kapitālā remonta līdzekļiem tiek plānots: rekonstruēt apgaismojumu 11. novembra krastmalā, posmā no Poļu gātes līdz Bīskapa gātei; nomainīt 300 metrus apgaismojuma kabeļa Brīvības ielā, posmā no kanāla tiltiņa līdz elektrosadales skapim Aspazijas bulvārī; pabeigt Slokas ielas avārijas stāvoklī esošā posma kapitālo remontu; Zeļļu ielas atsevišķā posmā nomainīt kailvadu līniju uz pazemes kabeli, kā arī uzstādīt 20 jaunu balstu.
Avots: Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma darba plāns 2013. gadam