Sociālo māju iedzīvotājiem nodrošina nepieciešamos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai

SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) apsaimniekotajās sociālajās mājās nedzīvojamās telpas tiek iznomātas organizācijām, kas sniedz sociālos, medicīniskos un citus ikdienā nepieciešamus pakalpojumus iedzīvotājiem.

«Mēs apzināti puspagrabos un pirmajos stāvos esošās nedzīvojamās telpas iznomājam nevis ofisu ierīkošanai, bet tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas iedzīvotājiem (tajā skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) nepieciešamos pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un tie būtu ātrāk sasniedzami. Piemēram, doktorātiem, Rīgas Sociālajam dienestam, medicīnas pakalpojumu firmām. Tas atbilst šo ēku funkcijai,» stāsta RPB valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

Kādiem nomniekiem priekšroka

RPB apsaimnieko 13 sociālo māju. A. Požarnovs saka – sociālajās mājās uzņēmums kā apsaimniekotājs risina galvenokārt sadzīviskus jautājumus, kas diezin vai atšķiras no citu pašvaldības ēku iedzīvotāju ikdienas – gadās, ka īrniekiem nesaskan intereses, mēdz būt atšķirīgas prasības sētniekiem, ir pretenzijas par kāpņu telpu uzkopšanu vai trokšņošanu.

Likums Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām nosaka, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai vai ģimenei, kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta, vai bāreņiem, kuri nav nodrošināti ar dzīvojamo telpu. Tāpēc Rīgas dome ir noteikusi, ka cilvēkiem jāsaņem būtiski un ikdienā vajadzīgi pakalpojumi dzīvesvietas tuvumā, lai viņiem iespējami vairāk palīdzētu. Piemēram, projektējot sociālo māju Lomonosova ielā 1, k–19, tās pagrabstāvā paredzēja izveidot daudzfunkcionālu sociālo centru ar plašu pakalpojumu klāstu mājas īrniekiem un apkārtnes mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Kādā sociālajā namā telpas ir iznomātas ne tikai tiešajai sociālo funkciju nodrošināšanai, bet arī šūšanas darbnīcai, jo šāds pakalpojums mikrorajona iedzīvotājiem ir nepieciešams. Citā ēkā ir iekārtota apavu darbnīca. Vairākos namos atrodas Rīgas Sociālā dienesta un SIA Rīgas satiksme iestādes. Ļoti pieprasīti ir Dienas centri, kuros iedzīvotājiem notiek dažādas apmācības, ir izveidoti interešu klubi un cilvēki var satikties un kopīgi pavadīt laiku vairākas stundas dienā.

Lai izdevīgi visiem

A. Požarnovs norāda, ka Rīgas dome vēlas, lai pašvaldības ārstniecības iestādes atrastos gan piemērotās telpās, gan cilvēkiem pieejamā attālumā, tāpēc vairākās sociālajās mājās tiek nodrošināts šāds pakalpojums. Tas ir izdevīgi visiem. «Veselības aprūpes pakalpojumiem ir jābūt tuvāk cilvēkiem, un šīs iestādes tādā veidā var atrisināt telpu jautājumu,» saka A. Požarnovs.

Viņš atgādina bēdīgo Valtera ielas 5. nama piemēru. Šajā ēkā RPB dzīvokļus pārdeva izsolē un pēc gada iedzīvotāji izlēma nomainīt apsaimniekotāju – pašvaldības uzņēmuma RPB vietā izvēlējās privātu kompāniju. Apsaimniekošanas kopējās izmaksas kļuva daudz augstākas, ēkai radās bojājumi, apsaimniekotājs iedzīvojās parādos par komunālajiem pakalpojumiem, un tā rezultātā iedzīvotāji, gadu cietušies, atkal izlēma mainīt apsaimniekotāju. Nesen viņi atgriezās pie pašvaldības uzņēmuma RPB.

A. Požarnovs skaidro, ka privātai apsaimniekošanas organizācijai primārais uzdevums ir strādāt ar peļņu. Kāda būs nomas maksa, ja tāda apsaimniekotāja uzturētā ēkā atrodas, piemēram, poliklīnika? Kas notiks, ja par parādiem ēkai tiks atslēgts ūdens un apkure? Medicīnas iestādei būs jāpārtrauc darbs. «RPB pamatfunkcija nav peļņas gūšana. Mēs esam pašvaldības iestāde, peļņu no apsaimniekošanas negūstam,» saka A. Požarnovs.

Bažas par Veselības ministrijas reformām

Imantas 8. līnijā RPB ieplānojis uzbūvēt sociālo māju ar 300 dzīvokļiem, ko paredzēts pabeigt 2013. gada rudenī. Saskaņā ar RPB un Rīgas domes iecerēm nama pirmajā stāvā vajadzētu iekārtot poliklīniku.

A. Požarnovs tagad izsaka bažas par šīs un citu medicīnas iestāžu likteni sociālajās mājās saistībā ar veselības ministres Ingrīdas Circenes iecerēto un Veselības ministrijas sagatavoto Obligātās veselības apdrošināšanas reformu, kas paredz tiešā veidā sasaistīt nodokļu maksāšanu ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Pašlaik Rīgas dome sociālajās ēkās ar nolūku izvieto medicīnas iestādes. A. Požarnovs, pēc profesijas ārsts, vaicā, vai pēc reformas būs, kas šo iestāžu pakalpojumus izmantos? «Iedomāsimies, ka pašvaldība būs ierādījusi sociālajā mājā dzīvokli cilvēkam, kurš iznācis no cietuma. Viņš uz to poliklīniku nevarēs aiziet, jo nebūs maksājis nodokļus. Tādā vidē infekcijas slimības zels un plauks,» uzskata A. Požarnovs.

Jāatgādina, ka sociālajās mājās dzīvo arī ilgstošie bezdarbnieki, trūcīgās ģimenes, personas ar garīgās veselības problēmām, daudzbērnu ģimenes, bijušie ieslodzītie un bezpajumtnieki, un citas sociāli neaizsargātas personas, kuras visbiežāk nav maksājušas nodokļus un tādējādi ir atstātas ārpus veselības apdrošināšanas sistēmas. Viņi nespēs samaksāt par veselības aprūpi (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību) pilnā apmērā.

***

UZZIŅAI

• SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, ko izveidoja ar Rīgas domes lēmumu 2002. gada 26. martā.

• Uzņēmumu nodibināja, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, nodrošinātu mājokļu un citu nekustamā īpašuma objektu būvniecību un atjaunošanu.

• Šī kapitālsabiedrība pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma organizē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un sociālo dzīvojamo māju renovāciju, rekonstrukciju un celtniecību.

• Kopš uzņēmuma izveides rīdziniekiem uzbūvēti vairāk nekā 4500 jaunu dzīvokļu.

• Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.