Sociālā māja Ķengaragā mazinās dzīvokļu rindu

 
©F64

Bijušo kopmītņu ēku Ķengaraga centrā, Aglonas ielā 35/1, kas pašlaik ir izdemolēta un sliktā tehniskā stāvoklī, Rīgas pašvaldība plāno pārbūvēt par sociālo dzīvojamo ēku.

Rīgā pašlaik ir 17 tādas ēkas, un pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem ir ļoti liels. Tāpēc, apskatot kādreizējo kopmītņu ēku, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks interesējās par to, kā samazināsies pašvaldības dzīvokļu rinda pēc šīs mājas pārbūves.

Sākotnēji bija iecerēts, ka ķieģeļu mājā Aglonas ielā 35/1 varētu izbūvēt 146 dzīvokļus, taču SIA Rīgas pilsētbūvnieks speciālisti pēc projekta izvērtēšanas ieteica ēkā izveidot tikai vienistabas dzīvokļus. Tādējādi tika konstatēts, ka varēs izbūvēt 186 sociālos vienistabas dzīvokļus, bet, iespējams, dzīvokļu skaits var palielināties līdz 220, jo būvniecības laikā telpas tiks pārprojektētas tā, lai pēc iespējas lielākam skaitam iedzīvotāju sniegtu dzīvošanai nepieciešamo platību.

A. Ameriks konstatēja, ka pašlaik ēku vēl iespējams saglābt, un līdzšinējā pieredze apliecina, ka darbu izmaksas varētu sasniegt 1000 eiro par kvadrātmetru. Gada laikā ēku var savest kārtībā un jau nākamgad cilvēkiem būs jauni dzīvokļi, Neatkarīgajai teica SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētāja Inga Cerbule. Projektu patlaban pilnveido arhitektu birojs Arhiteh. Savukārt SIA Rīgas pilsētbūvnieks plāno ēkas pārbūvi uzsākt jau šā gada beigās, tiek pieļauts, ka jau septembra beigās varētu izsludināt iepirkumu ēkas pārprojektēšanai un būvniecībai.

Savulaik Aglonas ielas kopmītnēs dzīvoja maznodrošinātas ģimenes un cilvēki, kuriem pienācās dzīvojamā platība ar daļējām ērtībām, taču bija tādi iedzīvotāji (un viņu viesi), kuri regulāri izdemolēja koplietošanas telpas, padarot tās neizmantojamas. Pirms vairākiem gadiem pašvaldībā tika pieņemts lēmums izvietot no šīs ēkas uz citām dzīvojamām telpām tos īrniekus, kuri maksāja par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Parādnieki tika iztiesāti, bet, kamēr tas notika un piecstāvu ķieģeļu nams tika noslēgts, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, piemēram, 2012. gada vasarā ēka dega pat 19 reizes. Vairākas ģimenes bija pazudušas, nenorādot citu deklarēto dzīvesvietu, tāpēc ēku nevarēja aizslēgt un logus aiznaglot, jo tā oficiāli skaitījās šo ģimeņu dzīvesvieta. Māja ir stāvējusi tukša jau ilgāku laiku, tāpēc ir svarīgi to sākt atjaunot, lai ēka nepārvērstos par graustu, kas var notikt, ja vēl kādu gadu mājā svilpos vējš.

Līdzšinējā pieredze, apsaimniekojot kopmītņu tipa ēkas, pašvaldībai ir bijusi negatīva, tālab Rīgas dome konceptuāli nolēma pakāpeniski šāda tipa ēkas pārbūvēt, izveidojot atsevišķus dzīvokļus. Turklāt uz vienistabas dzīvokļiem ir ļoti liela rinda. «Aglonas ielas projekts ir vēl viens solis, lai risinātu sociālo dzīvokļu rindu jautājumu, vienlaikus sakārtojot pilsētvidi,» uzsvēra N. Ušakovs. Viņš atgādināja par līdzīgu situāciju ēkā Zandartu ielā 2A (agrāk Meldru ielā), kas pirms renovācijas bija kopmītnes tipa ēka ar 117 dzīvokļiem un kopīgiem sanitāriem mezgliem un virtuvēm, bet kopš pagājušā gada – sociālā māja ar 133 atsevišķiem dzīvokļiem.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!