Rīgas centrā esošā Marijas ielas 6.nama īpašnieki patlaban ir daļēji izpildījuši tiem uzliktās prasības, kas paredz uzlabot gājēju drošību.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Ilze Krūkle, uz ēkas ir uzstādīts jauns fasādes dekoratīvais siets, kā arī pirmais stāvs uz ielas pusi ir sakārtots ar daļēju gājēju tuneli, kuru sedz jumts, lai neapdraudētu garāmgājējus.
Tomēr ēkas īpašnieki joprojām nav sakārtojuši iekļūšanu graustā no pagalma puses.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz jauna dekoratīvā pārsega uzklāšanu, Rīgas pilsētas pašvaldībā tika saņemtas vairāku personu sūdzības par ēkas bīstamību sabiedriskajai drošībai, jo no tās fasādes atdalās apmetuma gabali un krīt uz ietves, apdraudot garāmgājējus.
Īpašuma departaments Marijas ielas grausta īpašniekiem nosūtīja vēstuli, kurā lūdza līdz šodienai uzstādīt gājēju aizsargtuneli ar drošu nojumi un brīdinājuma zīmēm.
Krūkle skaidroja, ka Marijas ielas 6 īpašniekiem nosūtīta vēstule, kurā atklāts Īpašuma departamenta darbinieku Marijas ielā 6 apsekošanas laikā konstatētais. Īpašnieki arī informēti, ka nākamajā Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupas sēdē, kas notiks oktobrī, ir paredzēts izskatīt jautājumu par paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes - 3% apmērā - piemērošanu ēkai, pamatojoties uz atkārtoti veiktu ēkas tehnisko un vizuālo stāvokli.
Kā ziņots, Rīgas domes sēdē 28.februārī tika pieņemts lēmums par grausta Marijas ielā 6 sakārtošanu piespiedu kārtā - grausta īpašniekiem divu nedēļu laikā bija jāveic ēkas tehniskā apsekošana, jānoslēdz logi un durvis, jāatjauno žogs iekšpagalmā, saskaņojot šos darbus ar Īpašuma departamentu.
Rīgas domes izveidotajā klasifikatorā ēkai šogad mainīta klasifikācija no D uz B kategorijas graustu, kas nozīmē, ka tas rada augstu sabiedrības drošības apdraudējumu.
Piecstāvu dzīvojamā ēka Marijas ielā 6 ir celta 1904.gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas vēsturiskā centra teritorijā un vienlaicīgi UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā.
Cīņa par grausta sakārtošanu sākusies jau 2001.gada beigās. Grausta īpašnieki vairākkārt izrādījuši apņemšanos situāciju uzlabot, taču līdz darīšanai tā arī nav tikuši. 2008.gada 18.oktobrī tika pieņemts Rīgas domes lēmums par ēkas piespiedu sakārtošanu, kas tika izpildīts līdz 2009.gada martam, taču ēkas stāvoklis turpina pasliktināties.