Jura Podnieka vārdā iespējams nosauks kādu jaunu ielu Šmerlī
 

Kinooperatora, režisora un producenta Jura Podnieka vārdā varētu tikt nosaukta kāda ieplānota iela Šmerlī, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē.

Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas vadītāja Vija Virtmane norādīja, ka plānotā iela atrodas kinostudijas tuvumā.

Virtmane atzīmēja, ka iela pilsētas plānā iezīmēta ar sarkanajām līnijām, bet par to, kad tā taps, atbildot projekta attīstītāji. Iespējams, ka iela varētu nemaz tikt drīz netapt, pieļāva komisijas vadītāja.

Komisija nākamnedēļ plāno doties izbraukuma sēdē un novērtēt situāciju dabā.

Pieminekļu padome šodien diezgan vienprātīgi pauda atbalstu Podnieka vārda došanai jaunai ielai. Vairāki padomes locekļi norādīja, ka vispār vajadzētu nolemt, ka ielas vairs pārdēvētas netiek.

Padome nolēma Podnieka atbalstītājiem ieteikt gaidīt, kamēr izveidojas jaunā iela, vai arī paralēli meklēt citas formas viņa piemiņas iemūžināšanai.

Podnieks dzimis 1950.gada 5.decembrī Rīgā. Tēvs, diktors Boriss Podnieks, atveda dēlu uz Rīgas kinostudiju. 1967.gadā Juris sāka strādāt par operatora asistentu, 1972.gadā tika pie pirmā patstāvīgā operatora darba.

1975.gadā Podnieks absolvēja Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā un piedzīvoja operatora darba ugunskristības, kad režisors Hercs Franks Podnieku un Sergeju Nikolajevu vienus sūtīja filmēt nepilngadīgo kolonijā filmai "Aizliegtā zona" (1975).

1978.gadā tieši Podnieks izdomāja tehniskos paņēmienus, kā realizēt Franka ideju, un tapa leģendārais meistardarbs "Vecāks par desmit minūtēm"; 1980.gadā Podnieks izcili portretēja Viju Artmani Rolanda Kalniņa dokumentālajā filmā "Saruna ar karalieni" un turpināja operatora darbu citu režisoru filmās līdz 1990.gadam.

1977.gadā Podnieks debitēja režijā ar kinožurnālu "Padomju Latvija", pirmā dokumentālā filma - "Brāļi Kokari" (1978). Seko "Puikas, zirgos!" (1979), Baltais "Ave Sol" (1979, LTV), "Strēlnieku zvaigznājs" (1982), "Komandieris" (1984), "Veļ Sīzifs akmeni" (1985) un "Vai viegli būt jaunam?" (1986), kuru gada laikā noskatījās 28 miljoni skatītāju, vēlāk filmu demonstrēja vairāk nekā 80 valstīs.

Ar šo filmu Podnieks ieguva pasaules slavu un Lielbritānijas producentu uzaicinājumu uzņemt dokumentālu filmu par PSRS.

1987.gadā sāktais darbs izauga par piecām pilnmetrāžas filmām ar kopīgu nosaukumu "Mēs/Soviets" (1989), seko "Krustceļš / Homeland" (1990), "Pēcvārds" (1991, veltījums barikāžu laika upuriem Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem), "Impērijas gals" (1991), "Klusuma stunda" (1992). Filma "Krustceļš" ir ceturtais Jura Podnieka darbs, kas tiek atzīts par gada labāko dokumentālo filmu un saņem balvu Lielais Kristaps.

1992 gada 23.jūnijā Podnieks noslīka Zvirgzdu ezerā. Viņa 1990.gadā dibinātās studijas vadību pārņēma Podnieka filmu montāžas režisore, vēlāk režisore un producente Antra Cilinska.