Koncertzāle Rīgā: apsver biļešu un spilvena nodokli

Koncertzāle ir jābūvē – tas arī pagaidām viss, ko valdība var pateikt šajā jautājumā. Kur, kad, kādā veidā un par kādu naudu – tas nu būs jaunā kultūras ministra uzdevums, jo vecā ministre dodas uz Eiroparlamentu. Rīgas dome ir strikti pateikusi, ka tā koncertzāles projekta līdzfinansēšanā nepiedalīsies. Pašvaldībai ir jānodrošina Mežaparka Lielās estrādes pārbūve, un jaunas parādsaistības tā nevar uzņemties.

Aizvadītajā nedēļā par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tika runāts Sadarbības padomes sēdē, un politiķi tika informēti par trim iespējamām koncertzāles atrašanās vietām - AB dambī, Andrejsalā un Kongresu namā.

Neviena no vietām nav ne noraidīta, ne apstiprināta, tomēr Kultūras ministrija savu nostāju nav mainījusi - piemērotākā vieta ir AB dambis, un Rīgas dome ne mazāk strikti pasaka - Kongresu nama pārbūve nav lietderīga. Teritoriju Andrejsalā piedāvā ar ekspolitiķi un uzņēmēja Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, un koncertzāli varētu būvēt publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Aizstāv AB dambi

Pēc sadarbības padomes sēdes koncertzāles projekta autors arhitekts Andis Sīlis norādīja, ka koncertzāles AB dambī izmaksu kritika ir balstīta uz to, ka kritizētāji nav iedziļinājušies projekta niansēs. AB dambja rekonstrukcija tik un tā būs jāveic, bet pašlaik to var izdarīt par Eiropas struktūrfondu naudu, tādējādi pašas koncertzāles izmaksas dambja nostiprināšana neietekmēs, un tās būs pat lētākas nekā abās pārējās jau minētajās vietās. Vienlaikus tiks attīstīta Pārdaugavas infrastruktūra un ūdensmala padarīta cilvēkiem pieejamāka.

Pēc arhitekta sacītā, ēka veidota pēc lego konstruktora principa - klucīšus jeb moduļus var savienot un pievienot pēc vajadzības, un kopumā, citējot A. Sīli, «var uztaisīt elegantu kompozīciju».

AB dambi kā piemērotāko koncertzāles būvniecībai aizstāv Kultūras ministrija un Rīgas dome, atsaucoties uz starptautiska konkursa un kompetentas žūrijas vērtējumu gan koncertzāles novietojumam upes vidū, gan pašam projektam.

Andrejsalā - dārgāk

Arhitekts Sīlis teica: ja tiks izlemts par labu Andrejsalai, arī tur šo projektu var īstenot, pielāgojot vietai, proti, mainot moduļu augstumu. Tomēr bijusī kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka koncertzāles būvniecība Andrejsalā ir «ļoti teorētiska» un, mainot vietu, būtu jārīko jauns konkurss. Projektam Andrejsalā ir nepieciešamas papildu izmaksas, jo Eksporta ielas pārcelšana izmaksātu 10 miljonus eiro, jaunas tramvaja sliežu līnijas izbūve - 15 miljonus eiro.

Privātais partneris zemes gabalu valstij dāvinās, bet vienlaikus izvirza prasības: uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā jāuzbūvē koncertzāle, kā arī jāpārceļ Eksporta iela tālāk no Daugavas. Pirms dažiem mēnešiem diskusijā pie Rīgas pilsētas arhitekta pagaidu Rīgas mērs Oļegs Burovs sacīja, ka pilsēta par saviem līdzekļiem šādu ielas taisnošanu un tramvaja sliežu pārcelšanu nav ieinteresēta veikt. Ko tādā gadījumā zaudē privātais investors? Neko. Ja šie ultimatīvie nosacījumi netiek īstenoti, tad, kā saka, dāvinātam zirgam zobos neskatās un zemes gabalu var tirgot tālāk.

Tomēr topošais kultūras ministrs Nauris Puntulis par labāko uzskatot tieši publiskās un privātās partnerības stratēģiju.

Kongresu namu pašvaldība negrib atdot

O. Burovs nepārprotami pateica, ka pašvaldība ir pret Kongresu nama pārbūvēšanu par koncertzāli, jo tas nav racionāli juridisku, organizatorisku un tehnisku iemeslu dēļ. Ja valsts to izlems atsavināt, tad, pirmkārt, ir nepieciešams būtisks pamantojums, otrkārt, Rīgas pašvaldībai pienāksies kompensācija. Kongresu namā notiek 238 pasākumi gadā, un tas ir noslogots jau tagad.

Rīgas dome nākamā gada sākumā iecerējusi sākt Kongresu nama ēkas renovāciju, kas izmaksās 5 miljonus eiro.

Kur ņemt naudu?

Atbilde uz šo jautājumu būs jāmeklē nākamā kultūras ministra komandai, jo apmēram 100 miljoni eiro būs jāatrod. Skaidrs ir tas, ka būs vajadzīga atkal jauna komisija, kas turpinās spriest par finansējumu. D. Melbārde norādīja, ka koncertzāles izmaksas varētu būt apmēram 4000 eiro kvadrātmetrā, tādējādi jebkura projekta gadījumā kopumā akustiskā koncertzāle varētu izmaksāt no 70 līdz 90 miljoniem eiro, toties O. Burovs piebilda, ka realitātē izmaksas ir lielākas.

Aizejošajai kultūras ministrei vairs nav ko zaudēt, tāpēc viņa varēja atļauties norādīt uz iespējamiem finansējuma avotiem. Viens no tiem ir publiskā un privātā partnerība, kurā partneris iegūs iespēju būvēt koncertzāli, pēc tam ilgākā laika posmā atgūstot ieguldīto finansējumu. Vēl viena ideja - projekts tiks finansēts no valsts budžeta, vienlaikus piemērojot 12 procentus pievienotās vērtības nodokli kultūras pasākumiem vai ieviešot tā saukto spilvena nodokli, ko maksā tūristi par nakšņošanu Rīgā.