Rīgas domes Satiksmes departaments nākamā gada budžetā lūdz piešķirt Ls 12,17 miljonus

Rīgas domes Satiksmes departaments nākamā gada budžetā lūdz piešķirt 12,17 miljonus latu, liecina Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem sagatavotais 2010.gada budžeta projekts.

Satiksmes departaments ir sagatavojis 2010.gada budžeta projektu astoņām pamatbudžeta programmām, to skaitā ieviesta jauna programma - "Pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšana".

No šiem 12,17 miljoniem latu kā pašvaldības dotācija nepieciešami 10,98 miljoni latu, savukārt departaments kā pašu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem plāno nākamgad iegūt 1,2 miljonus latu.

Satiksmes departamenta darbības nodrošināšanai 2010.gadā nepieciešami 1,2 miljoni latu, tajā skaitā 965 516 lati atlīdzībai. Salīdzinot ar pārrēķināto 2009.gada budžetu, departamenta darbības nodrošināšanai līdzekļi tiek samazināti par 279 703 latiem, tajā skaitā atlīdzībai par 209 559 latiem vai procentuāli par 18,8% un 17,8%.

Programmas "Satiksmes transportbūvju speciālās pārbaudes, infrastruktūras objektu pārvērtēšana un citi pakalpojumi" darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 2010.gadam, salīdzinot ar 2009.gadu, samazināts par 9283 latiem vai 18,8%, un paredzēts 40 000 latu liels. Programmas gaitā plānots veikt speciālās pārbaudes sešos objektos.

Pilsētas maģistrālo un rajonu nozīmes ielu uzturēšanai 2010.gadā līdzekļu apjoms, salīdzinot ar pārrēķināto 2009.gada līmeni, samazināts par 539 471 latu jeb 7,1%, līdz ar to plānots 7,05 miljonu latu liels. Ņemot vērā budžeta iespējas, tiek samazināts finansējums par 60% no faktiski nepieciešamā finansējuma apjoma, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu objektu ikdienas uzturēšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, norāda departaments.

Budžeta projektā plānotais finansējums nodrošinās maģistrālo ielu ziemas uzturēšanu, samazinot līgumā noteiktās uzturēšanas darbu prasības, maģistrālo ielu satiksmei bīstamo bedrīšu remontu, maģistrālo ielu vasaras uzturēšanu, samazinot līgumā noteiktās uzturēšanas darbu prasības un rajona nozīmes ielu brauktuves avārijas bedrīšu remontu minimālā apjomā.

Kā norāda departaments, budžeta projektā plānotais finansējums neļaus veikt maģistrālo ielu zaļo zonu uzturēšanu - zāles pļaušanu un atkritumu savākšanu, caurteku uzturēšanu, jauno koku laistīšanu, ielu brauktuvju mazgāšanu, sniega izvešanu, pilsētas robežzīmju uzturēšanu, kā arī gandrīz neļaus veikt rajona nozīmes ielu uzturēšanu, izņemot radušos avārijas situāciju novēršanu.

Pilsētas tiltu, satiksmes pārvadu, gājēju tuneļu, nostiprināto krastmalu un metāla barjeru uzturēšanai 2010.gadā līdzekļu apjoms samazināts par 183 529 jeb 11,5%, sasniedzot 1,4 miljonus latu. Ņemot vērā budžeta iespējas, tiks samazināts finansējums par 41% no faktiski nepieciešamā finansējuma apjoma.

Ar plānoto finansējumu tiks veikti tikai avārijas darbi, neveicot plānotos ikdienas uzturēšanas darbus. Netiks veikta tiltu un krastmalu apsekošana un tiltu un satiksmes pārvadu balstīklu apkope. Likvidēts avārijas dienests vasaras sezonā. Netiks koptas zemtiltu teritorijas, zaļās zonas, un vasarā nestrādās sētnieki uz tiltiem. Ūdens novades sistēmu tīrīšana tiks veikta tikai avārijas gadījumos.

Pilsētas satiksmes luksoforu un ceļa zīmju uzturēšanai nākamgad paredzēts viens miljons latu. Noslēgto līgumu dēļ programmas darbības nodrošināšanai 2010.gadā līdzekļu apjoms palielināts par 11 latiem. Programmas darbības nodrošināšanai finansējums tiks samazināts par 16% no luksoforu un ceļa zīmju pilnvērtīgai uzturēšanai nepieciešamā finanšu līdzekļu apjoma. Ar plānoto finansējumu tiks veikta bojājumu novēršana, patērētās elektroenerģijas apmaksa, luksoforu vadības centra uzturēšana un avāriju seku likvidēšana. Finanšu līdzekļu samazinājums tiek panākts, samazinot tehniskās apkopes darbu apjomus pie palielināta uzturamo objektu skaita.

Rīgas pilsētas ielu seguma periodiskā atjaunošanai paredzētie izdevumi tiks saglabāti 2009.gada līmenī - 10 000 lati.

Pilsētas ceļa horizontālā apzīmējuma uzturēšanai nākamgad paredzēts izlietot 520 000 latus. Programmas darbības nodrošināšanai 2010.gadā līdzekļu apjoms, lai nodrošinātu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā, palielināts par 37 463 latiem jeb 7,8%.

Pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanai paredzēti 928 710 lati. Atklāta konkursa rezultātā tiks noslēgts līgums laika periodam no 2010.gada līdz 2014.gadam. Ņemot vērā budžeta iespējas, tiek samazināts finansējums par 60% no faktiski nepieciešamā finansējuma apjoma, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu objektu ikdienas uzturēšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem.

Sagatavots budžeta projekts arī par trijām Rīgas domes Finanšu departamenta pārraudzībā esošajām programmām, kuru resursi izdevumu segšanai atrodas Finanšu departamenta grāmatvedības kontos, par kuriem pasūtītājs ir Satiksmes departaments - "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām", "Mērķdotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem" un "Tuneļu uzturēšanas un ekspluatācijas programma" - kopsummā par 11,87 miljoniem latu.

Kā mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām paredzēti 5,06 miljoni latu. Izdevuma daļa programmā palielināta par vēl 5,16 miljoniem latu, kas ir 2008.gada līdzekļu atlikums.

Programma "Mērķdotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem" sagatavota atbilstoši 2010.gada ieņēmumu prognozei -1,56 miljoniem latu.

Tuneļu uzturēšanas un ekspluatācijas programmā tiks nodrošināta četru tuneļu - tuneļa pie VEF, 13.janvāra ielas tuneļa, tuneļa pie centrālās dzelzceļa stacijas, Gogoļa ielas tuneļa - daļēja uzturēšana. Ieņēmumi no tirdzniecības vietu nomas 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazināsies par 2700 latiem saistībā ar iznomāto tirdzniecības vietu skaita samazināšanos, līdz ar to resursi izdevumu segšanai ir 75 044 lati, papildu tam izdevumu daļa programmā palielināta par 12 643 latiem, kas ir 2008.gada līdzekļu atlikums.

Satiksmes departamenta budžeta projektu rīt, 22.septembrī, vērtēs Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais