Rīgas Centrāltirgus pošas Dārza svētkiem

Šā gada Rīgas svētkus caurvij pamatdoma par Rīgas zaļo rotu – par parkiem, mežiem, dārziem un skvēriem. Respektējot pilsētas centienus radīt arvien pievilcīgāku vidi vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, Rīgas Centrāltirgus, kas ir ļoti nozīmīga pilsētas sastāvdaļa, jau ir veicis pasākumus un plāno to darīt arī turpmāk, lai Centrāltirgus sniegtu patiesu baudījumu visos aspektos, sākot no tīrības, sakārtotības, mūsdienīgas infrastruktūras, līdz pat piedāvāto preču daudzveidībai, apkalpošanas kvalitātei un estētiskam baudījumam. Vairāk par Rīgas Centrāltirgū valdošo noskaņu, kā arī padarītajiem un ieplānotajiem darbiem stāsta valdes loceklis Kaspars Zauls.

- Redzams, ka Rīgas Centrāltirgus ieguvis jaunus vaibstus - izveidota aleja ar kokiem un košumkrūmiem, parādījušies soliņi. Vai kopumā ir noslēdzies viens no teritorijas labiekārtošanas posmiem?

- Jāsāk ar priecīgākajiem notikumiem - beidzot ir vasaras pilnbrieds, un tirgū norit aktīva tirdzniecība. Var uzskatīt, ka sācies gada krāsainākais periods ar daudzveidīgu dārzeņu, augļu un ogu klāstu, kas šodien tirgu padara īpaši krāsainu. Jāpiebilst, ka šogad vasara mūs nav lutinājusi, kas ir atstājis iespaidu arī uz tirdzniecību - vidēji par mēnesi ir aizkavējies ražas laiks. Līdz ar to arī tos augļus, ogas dārzeņus, ko vietējie audzētāji parasti piedāvāja jūlijā, tagad varam baudīt augustā. Protams, roku ir pielicis arī pats tirgus - ir noslēdzies tirgus āra teritorijas labiekārtošanas projekts, kura ietvaros turpat 10 tūkstošos kvadrātmetru ir veikta būtiska rekonstrukcija - ir ne tikai nomanīts segums, bet izbūvētas jaunas pazemes komunikācijas, tostarp lietusūdeņu savākšanas sistēma, kas nodrošina, ka nedz tirgotājiem, nedz pircējiem vairs nav jābrien pa peļķēm. Nēģu laukumā ir iekārtota atpūtas vieta ar soliņiem, jo tirgus ir liels un nereti nogurdina. Arī no jauna izveidotajā alejā ir soliņi, kur var pasēdēt un izbaudīt tirgus atmosfēru.

Papildus minētajam atklātajā teritorijā esam uzstādījuši 20 jaunas nojumes un galdus, jo mums ir svarīgi, lai arī šeit labi justos pircēji un tirgotāji, tāpēc domājam par turpmākajiem uzlabojumiem.

Drīzumā pārmaiņas notiks arī rūpniecības preču tirgū, kas atrodas aiz betona žoga - šajā vietā ieplānots uzbūvēt multimodālu tirdzniecības centru un sabiedriskā transporta mezglu.

- Šobrīd uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts gastronomijas paviljons. Kā virzās darbi?

- Pirmais rekonstrukcijas posms ir noslēdzies - ir pabeigta paviljona konstrukciju nostiprināšana un ieklāta jauna grīda. Nākamajā posmā tiks izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas un tirdzniecības vietas, tostarp saliņas, kas būs aprīkotas ar visu nepieciešamo tirdzniecībai, arī vitrīnām un plauktiem. Visiem nomniekiem atliks tikai iekārtoties un uzstādīt savu reklāmas stendu. Esam plānojuši atjaunoto paviljonu tirgotājiem un pircējiem atvērt nākamā gada sākumā. Piebildīšu, ka daļēji atjaunotajā paviljonā «Ghetto Games» ietvaros notika sacensības basketbola bumbas triekšanā no augšas jeb «Slam Dunk», kam šīs telpas bija ļoti piemērotas. Šobrīd domājam, ka telpu varētu izmantot arī kādam kultūras pasākumam - piemēram, klasiskās mūzikas koncertam vai skolēnu tirdziņam, Ražas svētkiem vai tamlīdzīgi. Ideju ir daudz, jāsteidz realizēt, kamēr telpā vēl nav iekārtotas tirdzniecības vietas.

Ar gastronomijas paviljona rekonstrukciju tirgus attīstība nebeidzas, jo pēc šī projekta sekos citu paviljonu atjaunošana.

Mēs domājam, ka tad, kad tiks realizēts «Rail Baltica» projekts, kas paredz arī uzbēruma nojaukšanu, tirgus daudz labāk iekļausies pilsētas dzīvē - tas būs pieejamāks un faktiski kļūs par vecpilsētas sastāvdaļu.

- Vai ir pieteikušies nomnieki uz tirdzniecības vietu atjaunotajā paviljonā?

- Piedāvājums nomāt vietu atjaunotajā paviljonā bija publicēts mūsu mājaslapā un presē sludinājumos - interese tiešām ir liela, un šobrīd gandrīz visas vietas ir iznomātas, taču dažas vēl ir brīvas. Mūs priecē, ka uz vietām ir pieteikušies jauni nomnieki, kuri tirgū līdz šim nav strādājuši, turklāt piedāvās interesantu produkciju, kas būtiski paplašinās esošo sortimentu.

- Atkritumi un viss, kas paliek pāri pēc tirgošanās, nav tā patīkamākā tirgus ikdienas sastāvdaļa. Vai ir kādi jauni risinājumi, lai šo sadaļu padarītu labāku, mazāk uzkrītošu?

- Rīgas domes attīstības departaments izstrādā projektu, kurā Rīgas Centrāltirgus piedalās kā lietotājs, kanālmalas rekonstrukcijai. Projekta ietvaros visu kanālmalu un tirgus pazemes pilsētiņu ieplānots rekonstruēt līdz 2020. gadam. Paskaidrošu, ka šobrīd kanālmalā atrodas gan atkritumu konteineri, gan tā tiek izmantota preču piegādēm uz pazemes noliktavām. Rekonstrukcijas ietvaros mainīsies gan preču piegādes loģistika, gan tiks izbūvētas jaunas, mūsdienīgas un ērti apkalpojamas atkritumu savākšanas tvertnes, kas atradīsies noslēgtā telpā. Pēc projekta realizācijas nebūs redzamas vairs ne kastes, ne bojātie augļi un dārzeņi, līdz ar ko tām nevarēs piekļūt ne putni, ne klaiņojoši dzīvnieki, ne nepiederošas personas.

Piebildīšu, ka mūsu darbinieki seko līdzi, lai arī katra tirgotāja vieta būtu estētiska un pircējam pieņemama.

- Kādi ir vispārējie novērojumi - vai vietējās produkcijas īpatsvars pieaug?

- Mēs priecājamies, ka vietējo ražotāju un tirgotāju aktivitāte saglabājas iepriekšējo gadu līmenī, jo pastāv objektīvi apstākļi, kas varētu samazināt vietējās izcelsmes produktu pieejamību tirgū - tie ir jau pieminētie sliktie laika apstākļi, kas samazināja ražas, ko varētu novirzīt pārdošanai. Mūsu mērķis ir pēc iespējas vairāk tirgū panākt vietējās produkcijas īpatsvaru, tāpēc esam jau organizējuši Zemnieku tirdziņu un arī ieplānojuši to darīt turpmāk. Arī ārpus Zemnieku tirdziņa visi ir laipni gaidīti, jo tirdzniecības noteikumi ir ļoti elastīgi. Izmantojot situāciju, es vēlos aicināt visus, kam ir kas pārdodams, pamēģināt tirgoties Rīgas Centrāltirgū, kurā apmeklētāju skaits dienā brīžam tuvojas 100 tūkstošiem.

- Valda stereotips, ka tirdzniecības vietu nemaz nav tik viegli dabūt, ka maksa ir ļoti augsta un tamlīdzīgi. Cik šie mīti atbilst patiesībai?

- Tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Tirdzniecības vietu vienmēr var piemeklēt atbilstoši pārdodamajam sortimentam, turklāt nav jāslēdz ilgtermiņa līgumi - var tirgoties tikai vienu dienu vai nedēļas nogalēs vai noslēgt īgumu uz sezonu. Tas ir atkarīgs tikai no paša tirgotāja - ja ir ko pārdot, tad jābrauc tik šurp. Ieskicējot cenu politiku, varu pateikt, ka zemākā cena par vienu tirdzniecības vietu dienā ir viens eiro, jo, nosakot maksu, vērā tiek ņemts gan tirgotāja sociālais statuss, piemēram, pensionāriem ir atlaides, gan pārdodamā produkcija, tāpēc arī mājražotājiem tiek piemērota zemāka nomas maksa.

Protams, pastāv iespēja slēgt arī ilgtermiņa līgumus, iekārtot savu stendu kādā no paviljoniem un tirgoties pastāvīgi. Tas attiecas arī uz Āgenskalna tirgu.

- Jūs tikko pieminējāt Āgenskalna tirgu. Esmu šī tirgus ilggadēja pircēja, bet pēdējā laikā tirgus būtiski mainās - ir novērojami tehnoloģiski uzlabojumi, taču sarucis tirgotāju skaits un preču sortiments. Ar ko skaidrojamas šīs pārmaiņas?

- Āgenskalna tirgus ir fundamentālu pārmaiņu priekšā - tuvākajā laikā ir jāpieņem konceptuāls lēmums, ko mēs vēlamies. Ir skaidrs, ka tam arī turpmāk ir jāpilda tirgus funkcijas, jo tas ir kultūrvēstures mantojums. Taču tirgus konstrukcijas ir nogurušas un ir nepieciešama jauna elpa. Vienlaikus Āgenskalns strauji attīstās - tirgus tuvumā ir atvērti vairāki jauni tirdzniecības centri, kurus izmanto arī vairāki bijušie tirgus nomnieki. Taču daži ir atvēruši jaunas tirdzniecības vietas pieminētajos centros, vienlaikus saglabājot tirdzniecību Āgenskalna tirgū. Tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc samazinās tirgus aktivitāte. Uzņēmēju izvēle ir saprotama, jo šobrīd tirgus nespēj nodrošināt kvalitatīvus tirdzniecības apstākļus.

Domājot par Āgenskalna tirgus nākotni, ir skaidrs, ka nepieciešami lieli ieguldījumi gan pašas ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai, gan estētiskas vides radīšanai āra teritorijā un pašā paviljonā. Jau šogad ir plānots sakārtot āra teritoriju, tostarp demontēt vairākus neizmantotos tirdzniecības kioskus, uzlabot laukuma segumu un veikt vēl vairākus mazos mājasdarbus, lai cilvēkiem radītu pietiekami komfortablus apstākļus. Taču lielie risinājumi vēl ir priekšā - jāizstrādā koncepcija un jāatrod finansējums. Tā pērle ir jāspodrina.

- Kā Rīgas Centrāltirgus iekļausies Rīgas svētkos?

- Mēs aktīvi līdzdarbosimies un būsim atvēri tāpat kā ik dienu. Taču pilsētas svētku kulminācija Rīgas Centrāltirgū - Dārza svētki - noritēs 18. augustā no pulksten 20 līdz 23. Svētku koncepcija paredz, ka šajā dienā uz Rīgas bruģa tiekas dārza košumi, gardumi un citi labumi. Viennozīmīgi, ka tirgus noformējums un pasākuma scenogrāfija ir saskaņā ar šī gada vadmotīvu - zaļā Rīga. Romantisku muzikālo atmosfēru radīs duets «Viņš un Viņa», bet koncerta turpinājumā Latvijas un pasaules mūziku spēlēs Dauguļa orķestris. Lielākās aktivitātes notiks rekonstruētajā Nēģu laukumā.

Kā zināms, Rīgas svētkos pilsētā ieradīsies daudz viesu - mēs aicinām cilvēkus apmeklēt ne tikai pasākumus pilsētas centrā un vecpilsētā, bet atnākt līdz Rīgas Centrāltirgum un baudīt Dārza svētkus tirgus vidē. Būs iespēja arī degustēt vairāku izcilu pavāru gatavotās maltītes.