Pētnieki: Legionellas atrodamas vismaz pusē Rīgas daudzdzīvokļu namu ūdensvadu

© Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Vismaz 50% gadījumos Rīgas daudzdzīvokļu māju ūdens apgādes sistēmas ir inficētas ar legionellām, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" rīcībā esošā informācija par legionella baktērijas izplatību Latvijā.

"BIOR" eksperti saņem daudz iedzīvotāju un namu apsaimniekotāju zvanus, kas liecina par to, ka sabiedrībā valda neizpratne par nūjiņveida baktērijas legionella radītās problēmas cēloņiem un risinājumiem. Medicīnas mikrobioloģijas laboratorijā izmeklētajos daudzdzīvokļu namu ūdens paraugos joprojām tiek atklātas legionellas, informē "BIOR" pārstāvji.

Tāpēc "BIOR" eksperti sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un Rīgas Tehnisko universitāti aicina uz bezmaksas semināru dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājus, pašvaldību atbildīgos darbiniekus, preses pārstāvjus, kā arī visus interesentus, kuri vēlas iegūt izpratni par legionellām un to izplatības īpatnībām ūdensapgādes sistēmās, kā arī par konkrētiem inženiertehniskiem risinājumiem, kas ļautu samazināt inficēšanās riskus.

Seminārs notiks 5.aprīlī no plkst.11 līdz 14. Seminārs notiks zinātniskā institūta "BIOR" telpās, Lejupes iela 3, Rīgā.

Seminārā paredzēts vēstīt par epidemioloģisko situāciju un uzraudzības rezultātiem Latvijā, legionellu ekoloģiju un augšanu veicinošiem faktoriem, Latvijā veikto pētījumu rezultātiem un statistiku un inženiertehniskiem risinājumiem legionellu ierobežošanai ūdensapgādes sistēmās.

Zinātniskā institūta "BIOR" eksperti atklās faktus un statistiku par legionellas izplatību Latvijā.

Saskaņā ar SPKC datiem 2016.gadā kopā reģistrēti 24 gadījumi, no kuriem divi beigušies ar letālu iznākumu.

Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, cilvēka temperatūra paaugstinās līdz 39-40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.

Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.

Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem plus 20 grādiem pēc Celsija, bet karstā - virs 50 grādiem pēc Celsija.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais