Dārzi un parki jau piekto gadu ir SIA Rīgas meži struktūrvienība. Pa šo laiku ievērojami pieaugusi apsaimniekojamā platība, un šobrīd tā sasniedz jau 279,82 hektārus. Lai spētu apkopt 106 galvaspilsētas parkus un skvērus, uzņēmums ir iegādājies visdažādāko tehniku vairāk nekā miljona eiro vērtībā.
«Patlaban uzņēmuma īpašumā ir traktori, kravas pasažieru auto, pašizgāzēji, auto pacēlājs koku zāģēšanas un kopšanas darbiem, zaru šķeldotājs, komunāltehnikas agregāti Bucher, zāles pļāvēji Kubota, lapu pūtēji un lapu savācēji, iekārtas sniega tīrīšanai un savākšanai ziemā, pretslīdes materiālu kaisītāji un vēl virkne citu aparātu,» tehnikas skates laikā pastāstīja uzņēmuma Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze, uzsverot, ka te, pie Mežaparka Lielās estrādes, sapulcināta lielākā daļa motorizēto vienību. Tā, kuras te nav, tikmēr «čakli strādā», kopjot galvaspilsētas rudenīgos parkus un skvērus.
Ne vienmēr tehnikas bijis tik daudz. Viņš vēl labi atceras laiku pirms pieciem gadiem, kad Dārzus un parkus pievienoja Rīgas mežiem. Satraukums bijis liels, jo mākusi neziņa par to, kas ar uzņēmumu notiks. Taču tagad var teikt, ka tas bijis pareizs lēmums. Lai to pamatotu, viņš min skaitļus: kad Dārzi un parki pārnākuši uz Rīgas mežiem, to pamatlīdzekļu sastāvs bijis 280 000 latu (398 404 eiro) apjomā, bet nu pa šiem dažiem gadiem tehnikas iegāde veikta par 1,2 miljoniem eiro. «2012. gadā te laukumā būtu vien pāris vecu traktoru, un tāpēc vēl jo vairāk prieks par to «raibumu», kas patlaban ir uzņēmuma īpašumā. Ik gadu jau esošajam klāstam pievienojas kāda vienība, un šogad arī tā ir noticis: iegādāts jauns traktors, lapu pūtēji, zāles pļāvēji un trimmeri. Tas noteikti bija pareizi, ka tika likts akcents uz tehnikas iegādi, tādējādi mazinot roku darbu. Protams, bez tā arī nevarēs iztikt, taču tad nav jāuztraucas, kur rast strādniekus arvien augošajai galvaspilsētas zaļajai rotai,» atzina A. Gremze. Šobrīd darbinieku skaits uzņēmumā pat ir sarucis: pirms dažiem gadiem te bija 180 cilvēku, vasarā pat 250 strādājošo, plus vēl 400 stipendiātu. Nu Rīdzenes iecirknī, kas kopj galvaspilsētas zaļo teritoriju Daugavas labajā krastā (tālākais stūris uz vienu pusi ir Rumbula un Dārziņi, otrs - Ziemeļblāzmas parks), ir 92 darbinieki, Pārdaugavā - 34. Liela daļa no viņiem ir ar ilgu darba stāžu tieši šajā uzņēmumā. «Tas nozīmē, ka te strādā tie, uz kuriem var paļauties un kam patīk tas, ko viņi dara. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tas ir dzīvesveids, nevis tikai algas iegūšanas veids,» norādīja A. Gremze. Arī rutīnas te neesot: darbiniekiem regulāri nākas apgūt ko jaunu - it īpaši mobilās tehniskās brigādes strādniekiem.
Nesen, dodoties uz Vācijas pilsētas Nirnbergas izstādi, kas veltīta labiekārtošanas jomai, nācies šķērsot vairāku valstu teritorijas, arī to galvaspilsētas, un A. Gremze ar profesionālu interesi aplūkojis zaļās teritorijas. Bijis prieks redzēt, ka Rīga ne tikai neatpaliek no tām, bet pat pārspēj. Pat igauņiem, kas nereti mūs pārspēj dažādās jomās, arī šajā ziņā nākas piekāpties. Kāpēc? Nu tāpēc, ka vairākums Eiropas pilsētu tiek sakoptas, izmantojot tikai tehniku. Taču personiskāku vidi padara tieši tas, ko veic ar rokām.
«Man patiešām ir prieks par Rīgas parkiem. Ne tikai par sakopto zālienu, kokiem un krūmiem, bet ziedošajām dobēm. Tik krāšņas puķu dobes tajos kuploja pirmo reizi. Un to nevar izdarīt bez roku darba. Viena lieta ir stādīšana, bet tam jāpievieno arī garas ravēšanas un veco ziedu nolasīšanas stundas, un kur tad vēl laistīšana, pareiza mēslošana,» uzsvēra Rīdzenes iecirkņa vadītājs.
Darba netrūkst visos gadalaikos, jo rudens nāk ar lapu savākšanu, ziema ar ielu un celiņu kaisīšanu, sniega tīrīšanu. Turklāt jāņem vērā, ka apkopjamās platības tikai aug augumā - ik gadu tām pievienojas aizvien jaunas. Lūk, tuvākajā Rīgas domes sēdē tiks lemts par jaunu nosaukumu piešķiršanu trim parkiem. Viens no tiem - pie Nacionālā mākslas muzeja - būs Jaņa Rozentāla laukums, Latgales priekšpilsētā - Erevānas vārdā nodēvēts parks, bet par trešā vārdu vēl tiek domāts. Arī Rīgas mikrorajonos un nomalēs parādās jaunas zaļās saliņas.
«Ja kādreiz iedalīja pirmās, otrās un trešās (tas nozīmēja aizbraukt uz turieni reizi nedēļā) kategorijas teritorijās, tad šobrīd trešā līmeņa vietu vairs tikpat kā nav, un tas nozīmē, ka sakopšanas intensitāte ir ļoti augusi. Un te atkal jāpateicas tehnikai, kas ļauj to ātri un labi paveikt,» akcentēja A. Gremze. Esot jau arī pa darvas pilienam šajā darbā - tas attiecas uz vandalismu. Tomēr priecējot, ka pamazām vēlme lauzt un postīt iet mazumā. «Te gribētu teikt: svarīgi ir nesapostīt! Jo - ja mums ir jāremontē, jāatjauno, tad par izlietoto naudu netiek nopirkts kas jauns - tas, kas mūsu vidi padarītu vēl skaistāku.».