Ziemeļu transporta koridora otrais posms tomēr varētu iet zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem, nevis tiem apkārt pa estakādēm, kā bija paredzēts iepriekš, aģentūra LETA uzzināja projekta Vadības komitejā.
Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejas sēdē šodien tika izskatīti koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Komiteja atzina, ka vislētākais trases variants ir estakāde kopā ar augsto tiltu, tomēr tieši šis variants visnegatīvāk vērtēts no iedzīvotāju puses, arī ekspertu atsauksmes neesot īpaši atzinīgas.
Sabiedriskās apspriešanas laikā tika vērtēti Ziemeļu koridora trases 2.posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - trīs alternatīvie novietojuma varianti. Pirmais variants paredzēja garo tuneli, otrais - estakādi un augsto tiltu, bet trešais - tuneli zem kapiem un augsto tiltu.
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) norādīja, ka iepriekš ievērojamās cenu atšķirības dēļ paudis atbalstu otrajam variantam, tomēr tagad izšķīries par labo trešajam variantam, kas gan esot dārgāks, tomēr nebūšot jānojauc daudzas dzīvojamās ēkas.
"Cenu atšķirība ir diezgan ievērojama, tomēr projektu nākamo desmit gadu laikā nebūs iespējams realizēt bez sabiedrības atbalsta. Viadukts ap kapiem radītu daudz problēmu - tiktu nojauktas mājas, arī satiksme varētu būt apgrūtināta pārlieku daudzo estakāžu dēļ," skaidroja vicemērs.
Šlesers komiteju informēja, ka atsaucot savus iebildumus pret citiem trases variantiem. "Nāksies realizēt to, ko sabiedrība atbalsta. Ja būs trešais variants, kur tunelis iet zem kapiem, nebūs jānojauc 13 mājas."
Plānots, ka tagad Rīgas dome lems par Ziemeļu transporta koridora otrā posma trases ģenerālvariantu. Projektu vadības attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs norādīja, ka dome šo lēmumu varētu pieņemt līdz 22.jūnijam, bet līdz 26.oktobrim varētu tikt pabeigta skiču projekta izstrāde.
Ziemeļu koridora projekta 2.posma ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2009.gada 17.decembra līdz 2010.gada 27.janvārim.
Kopumā Pilsētas attīstības departaments ir saņēmis 717 atsauksmju anketas, iesniegumus un vēstules.
Kopumā 76% atbildējušo atbalsta 3.variantu, kur trase virzās pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem, Bukultu ielas rajonā virzās zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.
Mazāk nekā 4% iedzīvotāju atbalsta 2.variantu, kur trase posmā no Gustava Zemgala gatves plānota pa estakādi, apejot Meža kapus, virzās pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai.
1.variantu, kur visa trase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, atbalsta 12% iedzīvotāju.
Kopumā projektam tiek izteikts atbalsts gan no speciālistu, gan no iedzīvotāju puses. Tikai 7,7% neatbalsta nevienu no risinājumiem.
Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā ir notikušas trīs sanāksmes: iedzīvotāju, arhitektu, inženieru un pilsētplānotāju, kā arī vides, ekonomikas un finanšu jomas speciālistu diskusijas.
Iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, līdzīgi kā rakstiskajās atsauksmēs, visvairāk atbalstīja trešo trases novietojuma variantu. Kā galvenie argumenti tika minēti mazāka ietekme uz blakus dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī mazāka ietekme uz vidi un kultūrvēsturisko mantojumu.
Speciālistu diskusijās tika pausts atbalsts trases 2. un 3.novietojuma variantam. Kā argumentus par labu otrajam variantam speciālisti minēja tā mazākas izmaksas, savukārt par labu trešajam runā tā pozitīvāka ietekme uz pilsētvidi un projektējamās trases tuvumā dzīvojošajiem. Pirmais variants tika atzīts par finansiāli visneizdevīgāko, bet ar vismazāko ietekmi uz vidi. Diskusijās tika atzīmēts, ka Ziemeļu transporta koridora veiksmīgai finansēšanai nepieciešams piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem. Svarīgākais avots būtu ES fondu līdzekļi.
"Mēs esam pateicīgi mūsu pilsētas iedzīvotājiem par izrādīto lielo interesi un veltīto laiku šī projekta sabiedriskajai apspriešanai. Mēs esam pateicīgi arī par skaidri izteiktu atbalstu šim vērienīgajam projektam, par izteiktajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, kurus noteikti respektēs Rīgas domes deputāti, pieņemot lēmumu par Ziemeļu koridora trases novietojumu. Publiskās apspriešanas rezultāti dod pārliecību, ka šī projekta realizēšanai nepašaubāmi ir reālas izredzes," saka Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometri.
Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir tieši pašreiz uz sabiedrisko apspriešanu nodotais otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.
Ziemeļu koridora otrā posma pirmajā variantā visa autotrase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, tostarp tunelis ir zem Meža kapiem. Šis variants ir krietni dārgāks nekā citi varianti, bet ar vispozitīvāko ietekmi uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizāciju, vidi, ainavu un kultūras mantojumu salīdzinājumā ar pārējiem piedāvātajiem variantiem.
Otrajā variantā trase posmā no Gustava Zemgala gatves virzās pa estakādi, apejot Meža kapus, tālāk pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai. Meža kapu apejas izbūvei nepieciešams nojaukt vairākas dzīvojamās mājas, taču, pat ierēķinot nekustamā īpašuma atpirkšanas izdevumus, šis variants esot daudz lētāks par abiem pārējiem piedāvātajiem variantiem.
Variants salīdzinoši visvairāk skar dzīvojamās mājas ap projektējamo trasi, kas sarežģī vietējās satiksmes organizāciju, atstāj lielāko ietekmi uz vidi, ainavu un kultūras mantojumu, taču kā būtisks ieguvums vērtējams Skanstes ielas apkaimes sasniedzamības uzlabošanās.
Savukārt trešajā variantā trase virzās pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas, virszemē pa Bukultu ielu zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai plānots augstais tilts pāri Daugavai. Šis variants ir dārgāks nekā otrais variants (ar estakādi), taču tas ir labāks no ietekmes uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizācijas, vides, ainavas un kultūras mantojuma viedokļa.
Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu). Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu).