Drošības iestādes 16.martā strādās pastiprinātā režīmā

© SCANPIX

Šobrīd nav informācijas par provokācijām, kas būtu plānotas 16.martā, intervijā telekanāla LNT raidījumam "900 sekundes" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā piebilda ministrs, lai gan informācijas par provokācijām nav ne no Drošības policijas, ne Valsts policijas, pilnībā tās izslēgt nevar.

Tādēļ drošības iestādes gatavojas strādāt pastiprinātā režīmā, bet gala lēmums par veicamajiem pasākumiem tiks pieņemts īsi pirms šī datuma.

Ministrs aicināja cilvēkus, kuri nav tieši iesaistīti un nepiedalās pasākumos, neizmantot tos kā izklaidi.

Kā ziņots, Rīgas domē jau janvārī pieteikti tradicionālie 16.marta - leģionāru piemiņas dienas - pasākumi, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

No plkst.7 līdz plkst.13 Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, sapulci pieteikusi biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Iecerēts, ka tajā piedalīsies 30 cilvēki, un kā pasākuma mērķis norādīts "atgādināt par 1944.gada 16.martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona Otrā pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem".  

Savukārt divas stundas vēlāk, no plkst.9 līdz 15, Brīvības pieminekļa laukumā sapulci/piketu pieteikusi biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja", kas norādījusi, ka "sapulce tiks veltīta "Waffen SS" upuru piemiņai un vēstīs par "Waffen SS" noziegumu attaisnošanas bīstamību". Plānotais dalībnieku skaits - 100.

Tikmēr no plkst.11 līdz 13 gājienu maršrutā Doma laukums-Zirgu iela-Līvu laukums-Kaļķu iela-Brīvības bulvāris (Brīvības pieminekļa laukums) pieteikusi biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa". Organizācijas mērķis ir ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, iecerēts, ka tajā piedalīsies 100 personas.

Minēto pasākumu pieteikumi Rīgas domē iesniegti likumā noteiktajā kārtībā, bet vēl nav izskatīti, skaidro Vidauskis. Kā jau ierasts, pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) to darīs apmēram desmit dienas pirms plānotajiem pasākumiem, pirms tam konsultējoties ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiekoties ar pasākumu organizatoriem.

Nepieciešamības gadījumā pašvaldība centīsies pieņemt visu pieteicēju interesēm atbilstošu kompromisa lēmumu, lai būtu ievērota Satversmē garantētā pulcēšanās brīvībā, sabalansējot to ar sabiedriskās kārtības un drošības prasībām, norāda Vidauskis.

"Likums neparedz atļauju izsniegšanu sapulču, gājienu un piketu rīkošanai, tomēr šajā gadījumā redzams, ka pieteikto pasākumu norises vietas un laiki pārklājas, tāpēc pašvaldībai nāksies pārrunu ceļā jautājumu risināt," piebilda domes pārstāvis.

Šie pasākumi ar analoģiskiem mērķiem pašvaldībā tika pieteikti arī pērn.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais