Studenti uz Daugavas ledus veido uzakstu "Gribu palikt", protestējot pret situāciju valstī

Aizvadītajā naktī uz Daugavas ledus, starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studenti uzbēruši no kūdras veidotu uzrakstu "Gribu palikt!", tādējādi paužot savu attieksmi pret demotivējošo vidi studēšanai un dzīvošanai Latvijā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padomes pārstāve Inga Saknīte, ar šo akciju "fizmati" vēlas gan paust savu sašutumu un neizpratni par to, kas šobrīd notiek ar finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei Latvijā, gan arī pateikt sabiedrībai, ka viņi vēlas šeit palikt, tomēr ar katru brīdi motivācija palikt valstī kļūstot aizvien mazāka. "Fizmati" vēlas, lai sabiedrība un īpaši valdība viņos ieklausās un tiek domāti risinājumi tam, lai jauni cilvēki nepamestu šo valsti.

"Mēs mīlam savu zemi, savu valsti, tieši tāpēc gribam šeit palikt. Tomēr šobrīd izšķirties par šādu izvēli nav viegli. Sociālās garantijas ir kļuvušas zemas. Zinātne ir nonākusi sarežģītā situācijā," sacīja akcijas organizatore, Fizikas un matemātikas fakultātes Sabiedrisko attiecību darba grupas vadītāja Maira Indrikova.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studenti sevi uzskata par savas valsts patriotiem. "Ja tādi nebūtu, tad viņi nepaliktu studēt vienā no nedaudzajām augstskolām Latvijā, kur ir iespējams apgūt dabaszinātnes. Tomēr jebkuram patriotismam ir robežas. Jau šobrīd daudzi topošie absolventi apsver iespēju turpināt studijas vai strādāt savā nozarē citā valstī, kur pētniecības iespējas ir daudz perspektīvākas un atalgojums - atbilstošs. Lai arī mīlestība pret savu valsti un fakultāti ir ļoti stipra, pienāk brīdis, kad nākas izšķirties par sāpīgu soli savas nākotnes labā. Ja situācija neuzlabosies, šādu studentu, kas dodas prom, kļūs aizvien vairāk," uzskata studenti.

Daudzviet Eiropā vērojams krass kopējā valsts budžeta samazinājums. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu augstākā izglītība pat krīzes apstākļos esot saglabāta kā viena no galvenajām prioritātēm. Studenti un pasniedzēji uzskata, ka augstākā izglītība un zinoši speciālisti dažādās nozarēs ir valsts nākotnes un attīstības pamatā. Studenti gribētu redzēt tādu pašu attieksmi arī no Latvijas valdības, tomēr līdz šim valdības darbi liecinot par ko pilnīgi pretēju.

Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns Leonīds Buligins atbalstot studentu akciju. "Piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu universitāšu dekānu konferencē 2009.gada novembrī Lisabonā, kas bija veltīta tēmai "Reģionālo inovāciju attīstība krīzes laikā", Latvijas vārdu dzirdēju pieminam vairākkārt. Kā bezprecedenta universitāšu finansējuma samazinājuma piemēru. Kaut ko tādu Eiropas universitātes vēl nav pieredzējušas visļaunākajos murgos. Vai mēs varam iedomāties vēl pesimistiskāku vēstījumu tiem, kurus mēs saucam par Latvijas nākotni?" teicis dekāns.

"Latvijas politiķi ir skaļi deklarējuši, ka zinātņu ietilpīga ekonomika ir Latvijas nākotne, tāpēc valsts prioritātei ir jābūt izglītībai un zinātnei, īpaši uzsverot nepieciešamību palielināt dabas zinātnes un inženierzinātnes studējošo skaitu. Diemžēl reālā situācija mūsu valstī ir tālu no vēlamā - gandrīz uz pusi samazināts tā jau neadekvāti mazais augstākās izglītības budžets, bet valsts finansējums zinātnei ir vairāk nekā nepietiekams, cienījami pasniedzēji, pasaulē atzīti zinātnieki nostādīti uz izdzīvošanas sliekšņa, bet studenti un augstskolu absolventi ir smagas izvēles priekšā – palikt dzimtenē un cīnīties vai doties uz ārzemēm, lai veidot veiksmīgu akadēmisko un profesionālo karjeru. Tieši šī neziņa par nākotni, kas robežojas ar bezcerību, ir pamudinājusi studentus aktīvi rīkoties un paust savu viedokli. Un es kā "fizmats" pēc pārliecības pilnībā atbalstu studentu tiesības paust savu nostāju par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī sagaidīt, ka atbildīgās amatpersonas un politiķi beidzot sniegs skaidru atbildi, kas jaunos cilvēkus tuvākajā laikā sagaida Latvijā," piebildis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Šī nav pirmā reize, kad "fizmati" rīko šādu akciju. Pirmoreiz tāda veida akcija notika jau 2003.gadā, un sākotnēji tās mērķis bija popularizēt "fizmatu" tēlu sabiedrībā. Tomēr pēdējos gados šī akcija ir pārvērtusies par iespēju sabiedrībai paust savu viedokli kādā studentiem aktuālā jautājumā. Pagājušajā gadā "fizmati" uz ledus uzbēra uzrakstu "-40%?", tādējādi paužot savu sašutumu un neizpratni par finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai.

Svarīgākais