Meklēs papildu finansējumu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai
Papildu finansējumu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai varētu meklēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) esošajā budžetā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) piekrīt, ka speciālās izglītības iestāžu atbalstam nepietiekami pievērsta uzmanība. Politiķe un IZM valsts sekretārs ir vienisprātis par nepieciešamību rast līdzekļus speciālo skolu atbalstam starp pārdalēm ministrijas budžetā.
Pēc Melbārdes sacītā to atļauj samazinātais ietaupījums IZM budžetā - 22 miljonu eiro vietā ministrijai būs jāietaupa vien 800 000 eiro, kas "dod iespēju labāk strādāt ar iekšējām pārdalēm".
Cik lielu finansējumu un no kurām IZM programmām varētu pārdalīt, komisijas sēdē neizskanēja.
Kā aģentūrai LETA norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas problemātika ir Tiesībsarga biroja redzeslokā kopš 2023.gada.
"Esošā izglītības iestāžu finansēšanas kārtība neveicina pārdomātu un saimniecisku līdzekļu izmantošanu," uzsvēra Grāvere. Proti, valsts finansē speciālās izglītības iestādes uzturēšanu, taču dibinātājs ir pašvaldība, kura faktiski administrē piešķirtos līdzekļus. Tomēr ne vienmēr pašvaldības rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, atzina Grāvere.
Piemēram, speciālajās izglītības iestādēs izveidotas apšaubāmas vajadzības amata vietas - autovadītājs, autobusa vadītājs, elektriķis, darba aizsardzības speciālists, noliktavas pārzinis, dārznieks utt., izglītības iestāde tiek izvietota pašvaldībai piederošā ēkā un tiek uzturēta tikai no valsts līdzekļiem u.c.
Šāds pienākumu sadalījums rada zināmas problēmas finanšu līdzekļu lietderīgas izmantošanas uzraudzībā," sacīja speciāliste.
Tāpat viņa uzsvēra, ka šī kārtība neveicina bērnu labāko interešu ievērošanu. Tā kā speciālās izglītības iestādes ir daļa no pašvaldības skolu tīkla, internāta pakalpojuma nodrošināšana ir finansiāli izdevīga pašvaldībām - šo skolu uzturēšanas izdevumus sedz valsts, nevis pati pašvaldība, turklāt internāta pakalpojuma izmantošana ļauj ietaupīt finanšu līdzekļus transporta pakalpojumiem.
Pēc Grāveres teiktā, tas rada apstākļus, kuros netiek risināta internātu pastāvēšanas problēma, ilgstoši pieļaujot bērnu tiesību pārkāpumus. Viņa norādīja, ka to pierāda arī pašvaldību reakcija uz tiesībsarga 2024.gada maija aicinājumu informēt, ja pārtraukt internātu uzturēšanu vai vismaz samazināt tajos dzīvojošo bērnu skaitu tām liedz kādi šķēršļi vai citi iemesli - neviena pašvaldība nav sniegusi atgriezenisko saiti šajā jautājumā. "Tas liecina par nevēlēšanos risināt internātu problēmu," sacīja Grāvere.
Tiesībsargs saskatīja, ka būtu nepieciešamas diskusijas par speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtības maiņu un attiecīgi normatīvo aktu pilnveidošanu, un 2025.gada aprīlī lūdza Izglītības un zinātnes ministriju sniegt viedokli par šo ierosinājumu. Ministrija atbildēja, ka atbalsta diskusiju sākšanu par finansējuma maiņu un ir radusi īslaicīgu, tūlītēju risinājumu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai esošā valsts finansējuma ietvarā - izstrādājusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, tomēr tiesību akta projekta izskatīšana valdības sēdē šā gada 10.jūnijā tika atlikta.
Finansējums speciālās izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumu, uzturēšanas izdevumiem nav pārskatīts un palielināts kopš 2007.gada. Skolu vadītāji vairākkārt norādījuši, ka piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami, un pat draudējuši vērsties tiesā, ja netiks atrasts risinājums.
Īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kļuva zināms, ka šogad papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai nav paredzēts.
Preses konferencē pagājušās nedēļas sākumā Melbārde atgādināja, ka valdība šobrīd fokusējas uz taupības pasākumiem, nevis jaunu prioritāšu finansēšanu. Papildu līdzekļi paredzēti tikai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, bet pārējie ar izglītību saistītie jautājumi jārisina esošā budžeta robežās.
Savukārt ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka lielāks finansējums varētu tikt aprēķināts tikai tad, ja skolās pieaugs audzēkņu skaits. Tomēr papildu līdzekļi šogad nav plānoti, jo budžeta veidošanas procesā valdība uzdevusi samazināt izdevumus. Vienlaikus uzsvērts, ka esošais finansējums netiks samazināts.
